Vai būtu greizsirdīgas?

Vari uzbliezt vēstuli.
Dīvaina tā vieta par to, ka lūdzas, lai nepamet. Vai ir bijuši mājieni, ka tev īsti ar viņu nesapas, vai vienkārši viņš pie jebkuras stresainākas situācijas šito saka? Un cik sen tā šķiršanās, ja nevar tikt pāri?

Pēc rakstītā liekas, ka viņa viņu sāpināja, varbūt kāds aizvainojums ir palicis, nevis ka tu esi plāksteris un mīl viņš viņu. Nav patīkami, bet es nedusmotos.

Nee nav bijuši mājieni, ir bijuši mazi strīdi kad vins iedzer, un es tajos karstuma brīžos pasaku ka man viss ir apnicis lai gan viņš neko tādu nav izdarījis lai mēs šķirtos, vienkārši esmu karstasinīga un citreiz izspļauju to ko nevajag, bet nu jau pēdējā pusgada esmu mainījusies.
Šķiršanas bija 2 gadus atpakaļ.

Jautājums bija- vai es būtu greizsirdīga. Atbilde ir nē, jo vinekārši neesmu greizsirdīgs cilvēks kā tāds. Ja ir krāpējs, tad paldies ir jāsaka tai sievietei ar ko krāpa un atvēra acis par to, kāds viņš ir patiesībā. Un protams jāpamet uzreiz.

Krāpis gan nav un nebūs, viņam tas ir tabu, pat ja krāpti pats pamestu uzreiz , jo ar to sadzīvot vienkārši nevarētu pats.
Kā arī vienmēr gan cenšas man teikt taisnību, lai arī cik ļoti nepatīkama tā man nebūtu.

Nu laimīga noteikti nebūtu. Es arī biju tā foršā meitene, kura pievēra acis, kad draugs kontaktējās ar bijušo, jo pēc viņa vārdiem viss bija nekaitīgi, tikai draudzība, lai gan redzēju, ka no viņas puses bija kas vairāk. Tādējādi vienā vakarā pamanīju smukus kailfoto, ko viņa bija sūtījusi. Asaras pa gaisu, bet kaut kā izskaidrojāmies. Un viņš arī zvērēja, ka nekad nekrāptu, tik zemu nekristu.

Kā jau minēju, zemūdens akmeņu pilns pēc pilnā stāsta, bet domāju, ka ir risināmi.

Tagad starp mums viss ir kārtība, vienkārši pašai nepatīkami.
Jo sarakstījušies pa so laiku nav, kā arī uz ielas nesveicinās.
Ja es kādreiz redzētu, ka viņi sarakstās un kur nu vēl ir sūtīti kailfoto to nepiedotu nekad. Šausmīgi pat iedomāties.

Uz bijušo es nebūtu greizsirdīga, viņai taču, cik var noprast, par viņu vairs nekādas intereses nav. Bet būtu sapīkusi uz puisi, jo uzsākt jaunas attiecības, kad vēl nav ticis pāri vecajām nav godīgi pret jauno partneri.

Viņš mani mēģināja iekarot vēl pirms viņas, vienmēr viņam biju tā īpašā meitene, bet es viņu atsūmu, līdz viņš atrada jaunu un pēc tam izšķīrās un nu viņš atkal ļoti centās iegūt mani līdz izdevās.

Tādēļ bieži sev pārmetu, par to ka varēju piekrist but kopā jau tad un tad tās sievietes viņam dzīve vispār nebūtu bijusi.

Tu baidies, ka, ja viņi satiktos, tad varētu vēl uzplaukt jūtas abu starpā? Vai arī kāds ir iemesls uztraukumam?

Vai jūs būtu greizsirdīgas uz sava drauga bijušo, ja viņam būtu bijusas sapigas ex attiecības, vēl sāpīgāka šķiršanas , un bijusī joprojām nav vienaldzīga (tas ir tā ka nevarētu viņu tagad tā vienkārši satikt uzreiz sāpes un atminas)

Es laikam nebūtu konkrēti greizsirdīga, drīzāk justos vīlusies savās attiecībās, jo vēlos, lai vīrietis, esot attiecībās ar mani, visas bijušās uztvertu kā pagātni, kas viņam ir pilnīgi vienaldzīga. Galīgi nepatiktu, ja viņam rastos kūlenis vēderā un kamols kaklā, no domas vien, ka nejauši satiks savu ex uz ielas. Bet var jau būt, ka Tavējais pēc dabas ir emocionāls un atklāts cilvēks, kuram jebkura, ne tik vienkārša šķiršanās, ir grūti pāršķirama lapaspuse, vai arī viņš dzīvē katram noslēgumam meklē izskaidrojumu un punkta sajūtu, citādi nespēj rast mieru dvēselē.

Ketija123 @ 22.06.2020 22:05

Es laikam nebūtu konkrēti greizsirdīga, drīzāk justos vīlusies savās attiecībās, jo vēlos, lai vīrietis, esot attiecībās ar mani, visas bijušās uztvertu kā pagātni, kas viņam ir pilnīgi vienaldzīga. Galīgi nepatiktu, ja viņam rastos kūlenis vēderā un kamols kaklā, no domas vien, ka nejauši satiks savu ex uz ielas. Bet var jau būt, ka Tavējais pēc dabas ir emocionāls un atklāts cilvēks, kuram jebkura, ne tik vienkārša šķiršanās, ir grūti pāršķirama lapaspuse, vai arī viņš dzīvē katram noslēgumam meklē izskaidrojumu un punkta sajūtu, citādi nespēj rast mieru dvēselē.

Šis būs ne palīdzība tēmas autorei bet paldies tev, ka noraksturoji precīzi to, ko cenšos ietērpt vārdos, kad runa ir par attiecību izbeigšanu. Nu es zinu kā to savu sajūtu visprecīzāk definēt.

Jo sarakstījušies pa so laiku nav, kā arī uz ielas nesveicinās.

Jūs mazpilsētā dzīvojat, ja sanāk satikt uz ielas?
Es savējos bijušos neesmu nekad īsti uz ielas satikusi, vai pat redzējusi..

Mazaa_saulite @ 22.06.2020 20:06

Viņš mani mēģināja iekarot vēl pirms viņas, vienmēr viņam biju tā īpašā meitene, bet es viņu atsūmu, līdz viņš atrada jaunu un pēc tam izšķīrās un nu viņš atkal ļoti centās iegūt mani līdz izdevās.

Večiem šitādas mačalkas iesaku uzmest uzreiz.
Pati nezin ar ko vēlas, vecis gaida, gaida, beigās aiziet pie citas, atkal vecis vainīgs.
Es saujinu tādas zinu/pazīstu. Blacklistē.

Mazaa_saulite @ 22.06.2020 19:01

Krāpis gan nav un nebūs, viņam tas ir tabu, pat ja krāpti pats pamestu uzreiz , jo ar to sadzīvot vienkārši nevarētu pats.
Kā arī vienmēr gan cenšas man teikt taisnību, lai arī cik ļoti nepatīkama tā man nebūtu.

Nja, Nja, protams, protams :)

Hm, man liekas, ja sāp, tad vienā dienā to tā nevar izsāpēt, ja viņš raisa uzticību, domāju, ka var pagadīt, pēc laika pāries. Kā saka - laiks dziedē :)

Nja, Nja, protams, protam

To saka vai nu sieviete kura ir krāpts, vai sieviete kura vienkārši neuzticas vīriešiem. Žēl , ka doma, ka nav uzticīgu vīriešu.

Hm, man liekas, ja sāp, tad vienā dienā to tā nevar izsāpēt, ja viņš raisa uzticību, domāju, ka var pagadīt, pēc laika pāries. Kā saka - laiks dziedē

Piekritu, jo pirmie mēneši bija traki, pēc tam jau jutu ka tiešām ir tā sāpe izsāpēta cik vien varēts, bet nu ne līdz galam. Es viņu nevaru saprast, jo viņš ir mana pirmā mīlestība. Es iedomajos, ja mēs izšķirtos un es saietu kopā ar citu, man viņu arī būtu aizmirst ļoti grūti. Ļoti grūti. Tā ka sava zina saprotu, bet sāpīgi.