Naudas katls attiecībās

Mums ir katram savs maks. Man tas ļoti patīk. Man draudzene gan nesen maigi uzbrauca, ka tā nav īsta ģimene, kurā tā notiek. Var jau būt, bet man reāli patīk tā sajūta, ka pašai ir sava nauda, un nav jāatskaitās ne par centu. Ja būtu tāds kopīgais katls, tad gan jau viņš kādreiz pārmestu vai es pati aizdomātos, ka par daudz tērēju lupatām vai pasēdēšanai ar draudzeni, jo tikko tak auto remonts bija jāmaksā. Ir bijuši grūtāki brīži, kad viņš pajautā, tev nauda ir pietiekami? Tas ir patīkami. Bet tā katram savs maciņš. Mani tas ļoti apmierina, un es tā gribētu visu dzīvi. Atnest, nolikt visu savu algu, še ņem, liec klāt savējo, kopā taisīsim tēriņu exceli, nu nē.. tas nav man. Bet galīgi nenosodu tos, kuriem ir tas kopējais "katliņš".

Sāku domāt un laikam tomēr mums ir katram savs katls. Dzīvokļa maksājumus un visus komunālos maksājumus maksājam uz pusēm, bet es brīvi varu izvēlēties kam es iekrāšu, ko nopirkšu utt. Viens otram nepārmetam, ja pērkam kādas lietas. Draugam ir kādi 4 datori mājās un visādi gadgeti un man nav skaidrs kāpēc nepietiek ar vienu, bet ja viņš vēlas, tad es parasti tikai iedrošinu un palīdzu izvēlēties kaut ko. Tāpat ir ar manikīru, pedikīru un jaunām drēbēm. Draugam arī nav skaidrs kāpēc katru mēnesi vajag kaut ko jaunu, bet bieži viņš ir tas, kurš ievelk veikalā kaut ko paskatīties un iedrošina sevi palutināt.

Mums arī katram savs, taču ja kaut kur dodamies kopā, visu maksā viņš, ne tāpēc, ka esmu izlutināta ( bet pie tā jau vnk pieradu mazliet), viņš vienkārši ņem virsroku.
Ir lietas - izbraucieni, kino, pasākumi kur viņš velk ārā maku, vai ja kopīgi pērkam pārtiku, taču savas lietas- kurpes, apģērbu, kosmetologu un pārējās iegribas es pati.
Līdzīgi kā tikko rakstījām par skopajiem - tā pretēji - mēs viens otru iepriecinam, apdāvinam, tas ir abpusēji.
Tas viss notiek pašsaprotami, nav tā, ka jāzīlē kurš šodien maksās, vai skaitām kurš ko cik daudz.
Kopēju katliņu varētu atbalstīt uz kkādiem lielākiem tēriņiem - kā kopīgs ceļojums, auto, mājoklis, kāzas, svetki.

Mums katram ir savs. Es pārskaitu 1/3 no ikdienas tēriņiem, viņš pārējo nosedz. Ja kur ejam ar draugiem, parasti viņš izmaksā, bet es mūsu attiecībās nopērku gan dāvaniņas, gan visādus citādus sīkumus un pasūtu vīnus utt.,
Pašlaik, šāds modelis ļoti labi darbojas un nav problēmas ar to.
Abi esam ekseļu cilvēki, un ļoti skatāmies, kur nauda 'aiziet', bet nav tā, ka kaut kam būtu žēl, vien tikai cenšamies lieki netērēties un izvairīties no izteikti muļķīgiem pirkumiem.

Katram savs. Vins pelna vairak, es atkal mazaak. Aizskaitu noteiktu summu vinam par rekjiniem, partiku perkam kopigi-vienu reizi viens, nakamo -otrs. Ikdiena viens otru neapdavinam, lai gan attiecibu sakuma gan. Manikirus utt. apmaksaju pati, bet ja prasitu, tad gan jau iedotu bez problemam. Man ari patik tas,ka man ir sava nauda,ko teret sev. Shobrid gan censhamies atlikt mala vairak un varam beidzot tikt pie savas majas.

Rēķinus dalām uz pusēm un tad katrs dara ko grib ar atlikušo naudu. Protams, arī cenšamies iekrāt un tā nauda gan ir kopēja priekšu nākotnes plāniem.
Es dažkārt aizrādu kad viņš nopērk kādu man neizprotamu gadget, jo 90% tie netiek izmantoti un ārā arī viņš negrib mest ?
Kad ejam kaut kur tad izmaksā vienalga kurš. Piemēram ja ejam uz kino un es pērku biļetes tad viņš nopirks popkornu.

Mums katram ir sava nauda!
Es nezinu cik viņš pelna (aptuveni tikai) un viņā nezin cik es pelnu un tērēju un tā ir baigā brīvība. Mēs tomēr neesam viens vesels cilvēks, bet divas personības un tas ir šausmīgi, ja sieviete nevar sev atļauties manikīru, kuram prasa naudu vīrietim, nevar sev nopirkt drēbes pati, bet jāprasa vīrietim. Man pašai ir galva uz pleciem un pati varu sevi apgādāt.
Cita lieta ir lielie pirkumi - ledusskapi, dīvāns, utml. - metamies uz pusēm.
Ceļojumi - katra pats sev to sponsorē. Tā kā pelnam vienlīdzīgi, tad nav tā, ka viens Meksikā grauž semenes, bet otrs ēd kaut ko super puper dārgu.
Varbūt es domātu savādāk, ja mana alga būtu 500eur, bet vīra alga 1000eur, tad gab laikam gribētos, lai viņš vairāk maksā. :D Bet zibot sevi - atrastu kā piehaltūrēt, lai vīram nav vienam jāmočī 6-7 dienas nedēļā.

Rēķinus, lielos pirkumus mājai apmaksā viņš. Tàpat arī dodoties ārpus mājas maksā viņš. Partiku pērkam abi, bet tā kā es uz veikalu dodos biežāk, pieļauju, ka tērēju tam vairāk. Es pērku bērnam drēbes, mantas utt. Visādi citādi mana alga ir man! Ja man pietrūkst, tad paprasu, bet tas ir reti, pati pietiekami labi pelnu.
Citi budžeta dalīšanas modeļi man nederētu... uzskatu,ka vīrietim ir jābūt tam pelnošajam ģimenē!

Mums laikam skaitās kopejs katliņš. No kopējā katliņa aizskaitam vienādu summu uz katra privātajiem kontiem personiskiem tēriņiem (drebes, kosmetika, davanas viens otram, skaistumkopšana, izklaides utt) un uz krājkontu. Par pārējo naudu samaksājam rēķinus un tērējam pārtikai, degvielai, auto uzturēšanai, medicīnas izdevumi, visas sadzīves lietas, bērnu lietas, dāvanas citiem, mājai lietas utt
Ja ved otru kaut kur (randiņā), tad uzsauc no privatajiem līdzekļiem.
Bet nu mums ir ģimene un tad šis labi strādā un savu “privāto” naudu katrs varam tērēt kā gribam un nav jāatskaitās, bet kopējai naudai sekojam līdzi excelī.

Katram sava nauda ir ideāli ?

Katram savs maciņš. Iepriekšējās attiecības deva ļoti sliktu pieredzi, ka visa sava alga jāatdod un pēc tam mēnesi jādiedelē savām vajadzībām. Lielākus pirkumus plānojam un apspriežam kopīgi. Mums tā ir ļoti ērti.
Man liekas nepieņemami, ka naudu pie sevis tur tikai viens. Tā gadiem dzīvo mana māsa. Viņa nestrādā, vira karte vienmēr pie viņas. Citi pēc darba iet veikalā pēc saldējuma, minerāli, bulku, bet viņam nekad naudas nav. Viņa sev kārumus atļaujas katru dienu, bet ja viņš brīvdienās grib kādu aliņu vai uzkodu, tad jau skaita līdzi vai tik nebūs pa dārgu

visiem šiem komentāriem trūkst klāt konkrēta info, cik pelna viņa un cik - viņš. Tekstam "viņš maksā visu, man tikai par sava manikīra izdevumiem jādomā" (vai otrādi) var būt pavisam dažāda nozīme, atkarībā no tā, vai tikai vīrietis pelna 3k uz rokas, vai tikai sieviete, vai abi, vai neviens.

Katram sava nauda, rēķini un maksājumi uz pusēm. Man patīk sajūta, ka man ir sava nauda, ka varu krāt kam gribu - kādai dārgākai izklaidei vai apģērbam, ko viņš uzskata par nevajadzīgu. Un arī man nav daļas par to, ka viņš pērk loriņus mašīnai. Negribētu likt kopā naudu, jo vienmēr viens tērē vairāk kā otrs un īsti godīgi tas nav. Algas mums laikam ir līdzīgas, es nemaz nezinu, cik viņš pelna.

Iepriekšējās attiecībās bija kopējs naudas maks, tikai drusku dalījām rēķinus - viņš maksāja par mūsu kopīgo dzīvesvietu, es - par savu personīgo īpašumu. Es gan bieži jutos neērti par reizēm, kad viņš man ko pirka, ja gadījās, kad nebija naudas pašai, bet vispār pieredzējām visādus finanšu stāvokļus. Kad man nebija darba, viņš maksāja, kad viņam nebija, es maksāju.
Šobrīd, tā kā ir attāluma attiecības, maki atsevišķi ar iespēju viens otram izlīdzēt, ja ir kādas pilnīgi ārkārtas situācijas.

Kopīgs maks.
Es maksāju rēķinus, viņš - atliek naudu ceļojumiem,pārtikai, ceļa izdevumiem,uzkrājumam, mājokļa remontam.

Man meitene “sēž”/mācās/kauko ķīmiķo(ziedu veikaliņš) mājās. Ir sava karte uz kuras ieskaitu naudu viņas ikdienas izdevumiem(mēnesī/divos reizi). Viss primārais no manis...viņai jābūt smukai, lojālai un pretī runāt nedrīkst?

Man meitene “sēž”/mācās/kauko ķīmiķo(ziedu veikaliņš) mājās. Ir sava karte uz kuras ieskaitu naudu viņas ikdienas izdevumiem(mēnesī/divos reizi). Viss primārais no manis...viņai jābūt smukai, lojālai un pretī runāt nedrīkst

My man :D ?

Lai nebūtu pārpratumu, ka nav kautkāda sugarbaby summa- 500Eur mēnesī?

tomēr tik daudzas raksta, ka kopā apmaksā rekins , visu dala uz pusē. Es nezinu, kas par lietu, bet nu ar daudziem cilvēkiem ar ko es satiekos, visi tik ļoti izbrīniīti, ka mes dzīvokļa rēkinus uz pusēm dalām un visu lielākoties uz pusēm. Man draudzenes ir gudras, ar labām algām, bet nu vinas nepieļauj, ka vinas maksās uz pusem, ka tik virietis visu. man uzreiz tāds tiešām, vai tiešam viss ir viritietim jāmaksā?

Mums ir katram sava nauda. Mēs pelnam gandriīz vienādi, es maksāju rēķinus, jo es esmu kontrolfrīks. Es nevaru iedomāties situāciju, kad kāds kontrolē manas finanses, man ir paniski bail būt tādā situācijā, kad esmu no kāda atkarīga finansiāli. Ja man pietrūkst kaut kam vai gribās vairāk naudas, es paprasu, man uzreiz pārskaita.Nu varbūt mums ir vieglāk tikt ar savām finansēm galā, jo mums nav īpaši daudz izdevumu. 2 jauni cilvēki bez bērniem kas kopā saņem 2+ pakas mēnesī, par finansēm nestresso.