Domu spēks

Nū es domāju, ka tā tas nestrādā, kad tu uztaisi sapņu dēli ar lietām kuras vēlies un nobāz dziļi skapī un ceri ka nākošgad tev būs ferrari., Māja ar baseinu un kaudze naudas.
Domām tik tiešām ir liels spēks. Kā pozitīvām, tā negatīvām. Bet tam visam pamatā ir vērtības, ticība kaut kam. Un tos saucamos core beliefs ir tiešām grūti mainīt. Kā tu domā, tā tu jūties un tā tu rīkojies. Tā ir daļa no CBT ar ko strādā psihoterapeiti.

Bet tam visam pamatā ir vērtības, ticība kaut kam.

Tam visam pamatā ir rīcība. Tas ir galvenais domu materializēšanās priekšnoteikums. Nekas nevar nokrist no gaisa.

Daudziem cilvēkiem palīdz, ka uztaisa domu karti vai plānu un tad viņi uz to koncentrējoties sāk darīt lietas lai to īstenotu.
Tā ka vienkārši katru dienu domāsi, ka vajag daudz naudas un neko nedarīsi, nekas nenotiks un naudu nedabūsi.
Jā izdomā, ko gribi un tad dari lai dabūtu.
Ja gribēji sagaidīt atbildi saistībā ar ezotēriku un pārdabisko tad nezinu...

Es teiktu, ka galvenais ir uzticēties procesam - tev ir jātic, ka viss, kas notiek, nāk par labu tev. Ja domāsi, ka visa pasaule ir netaisnīga pret tevi, tad pati noskaņo negatīvismu apkārt sev un piesauc to.
Koncentrējies uz to, ko vēlies sasniegt un tici, ka viss, kas notiek tev apkārt (labs vai slikts) ir nepieciešams, lai tu sasniegtu galamērķi.
Protams, ka tikai domājot nekas nenotiks (piemēram, bezpajumtnieks sapņojot par mājām tās nedabūs, ja turpinās dzerstīties) - visam ir nepieciešama rīcība un ticība sev. Ja tu pati sev enticēsi, tad kāpēc lai vispār citi ticētu?
Es agrāk ļoti daudz pūles ieguldīju, lai sasniegtu savus mērķus, un tas nāca ļoti lēnām, jo esmu ļoti paškritiska un vienmēr atrodu, kur piesieties sev. Tiklīdz beidzu sevi nosodīt un sūdzēties, ka nekas nenotiek kā vēlos, tā lietas pašas sakārtojās pa plauktiņiem un viss ko vēlos pats krīt klēpī. Kaut kā tā :)

Lasīju ļoti foršu grāmatu par dzīvi, kā tā darbojas un kādi esam mēs. Tur bija teikts tā - ja mēs pārlieku daudz kaut kam pieķeramies, ieliekam tajā visu savu enerģiju, visticamāk viss aizies šķērsām. Ikvienu lietu var sabojāt ar pārāk lielu centību.
"Dziedāt vajag tā, it kā jums nebūtu vajadzīga nauda, mīlēt - tā, it kā jūs nepazītu sāpes, dejot - tā it kā neviens uz jums neskatītos."
Kas notiek, ja atskrien uz restorānu un vēlies, lai tevi apkalpo pēc iespējas ātrāk? Lapiņa ar tavu pasūtījumu visticamāk kaut kur noklīdīs. Mēs radām ap sevi enerģisku barjeru, kas šos notikumus no mums tieši atgrūž. Kad vismazāk cenšamies, vislabāk arī izdodas, kaut vai tās pašas copes. :D Grāmatā ir daudz piemēru un citas tēmas, bet varu piekrist pilnīgi visam kas rakstīts, jo tā ir ikdiena. Kaut kas tajās domās, protams, ir. :)