Nevaru atlaist pāridarījumu

Varbūt tas ir līdzīgi kā man. Manī ir ļoti liels taisnīguma cīnītājs, kas traucē pēdējos gados - katru reizi kad ir kāds konflikts ar cilvēku, vai kāds pāridarījums, man ir svarīgi, lai tas cilvēks saprot, ka ir darījis slikti. Lai atvainojos (nevis ķeksīša pēc, bet nopietni), citreiz vajag izrunāt to visu. Tā teikt, gūt taisnīgumu. Ka nevis pāridara un soļo tālāk augsti paceltu galvu, bet, ka cilvēks saprot, ka rīkojies slikti un tad arī man ir mierīgāk. Ļoti bieži ir bijis, ka kāds mēdz sāpināt un dzīvo tālāk laimīgi pat neatskatoties. Tādam situācijām es arī netieku pāri.
Varbūt Tu neesi piedevusi. Saka jau, ka, lai palaistu visu vaļā vajag piedot. Par piedošanas mākslu var daudz laba internetā izlasīt. Pati esmu lasījusi pat kkadus basic tvnet rakstus, bet tiešām citreiz noder, palīdz, un saprotu kas, kā, kāpēc.

Ko Tu uz svešu(izbijušu) cilvēku dzīvēm lūri? Tev sava laika nav žēl? Jāceļ augšā tak sava dzīve.
Ja nevari atlaist un apskaud, vēli neveiksmes- pati neesi tik balta un pūkaina- kā tāds indes maisiņš.?

Ko Tu uz svešu(izbijušu) cilvēku dzīvēm lūri?

Tas nav tik vienkārši. Tas nosacīti radinieks (in law), ar kuru nākas tikties visai bieži.

Man vīra tēvs nodarīja pāri un drīz būs kā gads kopš nerunājam. Ar viņu vispār nav jēga runāt un nekad neatdzīs, ka nepareizi izdarīja un kur nu vēl piedošanu paprasīs. Ja gads jau riņķī, tad domāju, ka tā arī nekad tas nenotiks.
Kā to sagremot? Nezinu, labprāt arī dzirdētu brīnumlīdzekli.

Tas brīnumlīdzeklis ir...jāsāk domāt ar galvu, nevis jābižojas kā sešgadniekam.
Jāuzdot sev jautājums, ko es sev dodu un iegūstu no ļauna prāta turēšanas, domāšanas par to personu.
Cmon, cilvēki pat sevis paša labā piedot un palaiž vaļā savu bērnu slepkavām, spīdzinātājiem. Dara to SEVIS dēļ, lai normāli funkcionētu dzīvē.

Kaaamitis @ 20.04.2020 21:22

Tas nav tik vienkārši. Tas nosacīti radinieks (in law), ar kuru nākas tikties visai bieži.

Nu bet kopā tak nav jādzīvo.
Pilna dzīve ar nepatīkamiem cilvēkiem ar kuriem ir un būs reiz’pa’reizei jātiekās.

bigsister @ 20.04.2020 21:34

Man vīra tēvs nodarīja pāri un drīz būs kā gads kopš nerunājam. Ar viņu vispār nav jēga runāt un nekad neatdzīs, ka nepareizi izdarīja un kur nu vēl piedošanu paprasīs. Ja gads jau riņķī, tad domāju, ka tā arī nekad tas nenotiks.
Kā to sagremot? Nezinu, labprāt arī dzirdētu brīnumlīdzekli.

Pirmkārt, jāizslēdz upura domāšana.

Freids @ 20.04.2020 22:09

Pirmkārt, jāizslēdz upura domāšana.

Kā var no pāris teikumiem izsecināt par otru cilvēku un saprast kāda veida domāšana viņam ir?

'Nespēju' ir jāizmet ārā no galvas, nav nekas, ko nevaram. Cita lieta ir negribēt.
Dusmas, naids un pārgalvīgas domas ne pie kā laba Tevi nenovedīs. Pati čakarē savu karmu, viss nāk atpakaļ kā bumerangs.

Jo tajos pāris teikumos Tu tieši to arī uzrakstīji. Nabaga meitene un briesmīgais onkulis, kurš nav spējīgs uz domāšanu, empātīju. Droši vien pēc briesmu darbiem pret Tevi jau vairs nav uz brīvām kājām un jātiekas ar viņu arī tak nav?
...Labākās zāles, lai ārstētu cilvēkus ar upura domāšanu, ir nežēlot viņus un neturpināt barot mazo, apvainoto nabadziņu. Tad ir lielāka cerība, ka pamodīsies no tā letarģiskā miega.

bigsister @ 20.04.2020 22:32

Kā var no pāris teikumiem izsecināt par otru cilvēku un saprast kāda veida domāšana viņam ir?

Kā var prasīt padomu neizklāstot problēmu? Šī ir šaušana tumsā no abām pusēm.

Es palasīju, kas ir upura domāšana. Paldies, bet man viņa nepiemīt.

Kā var prasīt padomu neizklāstot problēmu? Šī ir šaušana tumsā no abām pusēm.

Taisnība, bet ar tiem pāris teikumiem es pievienojos autorei, jo ir līdzīga situācija. Nav mana diskusija, lai sīki un smalki visu izstāstītu :)