Manuprāt, šīs tēmas kontekstā ir nozīme arī sievietes vecumam un tam vai iepriekš ir bijuši bērni. Pieņemsim, man ir 29 gadi, vēl nav bērnu, un es tos šobrīd neplānoju, taču kaut kad tuvākā nākotnē gribētu. Ja nu es negaidītā kārtā paliktu stāvoklī no "nepareizā" vīrieša, es noteiktu abortu netaisītu, baidīdamās, ka tas var izraisīt neauglību un bērniņu uztvertu kā liktens zīmi, ka IR MANS LAIKS. Bet ja es būtu palikusi stāvoklī no neīstā vīrieša 19 gadu vecumā, abortu visticamāk taisītu, jo uzskatītu, ka dzīvē gadās arī neplānotas lietas un, domājot par savu turpmāko dzīvi jeb vēlmi nostabilizēties, kaut ko sasniegt, no bērniņa ir JĀATSAKĀS. Skan briesmīgi, bet atceroties sevi tajā vecumā, man domas par būšanu mātei galīgi nebija prātā. Kur nu vēl piedzemdēt un kādai svešiniecei atdot (skaidrs, ka grūtniecības periodā auglim tak pieķeras).
Neatbalstu, ka no bērniņa atsakās gadījumos, kad šķiet, ka nepietiks naudas vai bērna tēvs nav pietiekoši labs. Atbalstu, ja doma par būšanu mammai tuvākajā laikā izraisa nervu sabrukumu (no sērijas mana dzīve būs beigusies un es to galīgi tagad negribu) vai bērna tēvs ir izvarotājs.. Arī mātēm, rūdītām narkomānēm, būtu jāapzinās, ka labāk taisīt abortu.
65
