Nespēju pieņemt svešu bērnu

Iespējams, bērnībā uzaugi bez tēva, vai maz bija viņa mīlestības? Pēc psiholoģijas tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc vēlāk sieviete nespēj veidot veselīgas attiecības ar vīrieša atvasi no iepriekšējām attiecībām, parasti tad, ja tā ir meita. Varbūt izjūti greizsirdību uz mazo princesi un iekšēji vēlies būt vienīgā princese savām vīrietim? Saredzi viņā mazu sievieti, kas ir tava konkurente, nevis ir vienk bērns, kas alkst savu tēti blakus. Ja tā, tad tā ir tava bērnības trauma, ar ko tev noteikti jātiek galā. Jāiet pie psihoterapeita, jāmēģina to izārstēt, citādi pati sev bojāsi dzīvi un arī arī diemžēl citiem.

Kad saku veidot attiecības ar šī brīža vīrieti, tad pirmo reizi kad iepazīstināmies ar bērniem bija viņa meitas, es un tēvs. Mēs palikām 3jatā mašīnā un meitenes jautāja - kuras ir Tavas mājas? Kur Tu dzīvo? Jo mūsu tetis un mēs dzīvojam tur un tur... tās ir mūsu 3 mājas. Tad kad pirmo reizi gribējām palikt visi 4 pie mana vīrieša mājās tad meitenes mani gribēja izlikt ārā - kur tad Tu gulēsi? Šeit jau nav Tev vietas, šeit Tev nav istabas utt. Kaut kā uz šo visu ļunumu es pievērsu acis, bet man vira bijusi sieva in viņš pats deva ļoti lieli atbalstu. Viņiem bija grūti noticēt tiem stāstiem, bet es jau arī neiešu melot. Un tad arī es noteicu vai nu mēs veidojam nopietnas attiecības es dzīvoju ar laiku pie viņa un viņa mājas ir manas mājas, jo mans dzīvoklis ir ļoti mazs un mēs ieviešam noteikumus visiem bērniem vienādus - viņš piekrita. Ja būtu tā, ka ne, par maniem bērniem neko sliktu nevar ne pateikt, ne aizrādīt, mūsu attiecības beigtos. Es saprotu ka viņam bērni ir un man pašai, bet mums jāveido kopīga ģimene. Kur visi ir vienlīdzīgi. Ja viņš nebūtu mani atbalstījis tad mūsu attiecībām nebūtu nākotnes, jo es nevarētu dzīvot un klusēt, ja man kaut kas nepatīk. Ka arī es ļoti vērtēju savu laiku, lai aiz gandrīz pieaugušajiem cilvēkiem vāktu. Katrs var dzīvot ka grib, tikai man liekas jocīgi būt attiecības kur labāk neteikt kā juties...

Es kā bērns kuru tēva jaunā sieva nespēja pieņemt varu pateikt, ka bērni to jūt un redz, ja cilvēkam nepatīk. Kādreiz braucu ciemos pie tēva un viņa sievas, bet redzēju, ka viņa nekad nav priecīga mani redzēt tur un pārtraucu braukt. Tas gan bija pirms gadiem 16, šobrīd, kad satiekamies mums ir labas attiecības, bet sākums gāja kā pa elli, viņa pieaugusi sieviete kasījās ar mani, toreiz bērnu caur vēstulēm draugiem.lv

Mēs katra esam dažādākas un ir lieki nosodīt un pateikt kā vajadzētu darīt, it īpaši lieki no tām, kuras nekad nav bijušas šādā situācijā.
Es esmu, bet es nemācīšu, tikai gribētu pateikt, lai vispirms domā par sevi un savām sajūtām. Galvenais, lai abi kopā esat laimīgi, jūs dzīvojat sev un savu dzīvi. :)

Liidere
Es, protams, neapskauzu tavu situaciju, ka nespej ar savu virieti izrunaties un pateikt ka juties sakara ar vina meitu. Bet varbut nevajag vakt, lai virietis pats pievers uzmanibu netirajiem skivjie, traukiem utt. Man ar vira bijuso sievu ir sarunas par meitenem un vina atbalsta manu stingribu, bet tas nav tikai pret vinam, bet pasas berniem. Jo vira ex sieva ir apprecejusies ar loooti turigu virieti un 3-4 x nedela viniem ir apkopeja, man tadas naudas nav un to ari es sievai pateicu, ka manas majas bus jastrada un vina tam ari piekrita.

Vispār vīrs savas meitas tikko uz skolām aizveda, abas nonema gultas velas, salika spilvenus skapi, segas salocija un netiro gultas velu uz groziem. Man savi berni jasagatavo uz skolu, pec shim brivdienam gridas japarmazga, vannas, wc, visa maja jauzkopj un vel vakt aiz lielam meitenem? Nu nee...

Viiriertis ir tik ljoti beernu izlutinaajis, ka pats vinjai neko neaizraada un nekaadaa zinjaa nepienjemtu, ka es aizraadu.

Tas saucas - virietis neciena savas sievietes darbu maajas. Mans virs strada vairak neka es, jo man ari ir savi berni, jauna vira berni, suni, kaki, kas tik nav.... bet... mans virs ciena manu darbu - darbu majas! es neesmu nekada bezmaksas kalpone, kur nu vel svesas sievetes bernam. Man sakuma ari pusaudzi braukaja ciemos, kajas uz galda, youtube video ieslegusas un atpusas. Izrunajos ar virieti, ka ta nevar. Es smagi stradaju, lai uzturetu kartibu majas, pagatavotu visiem un vel pati paspetu uz darbu aiziet. Ta ir vienkarsi neciena no viriesa pret savu sievieti. :)

ShabbyEve @ 06.01.2020 04:59

Pilnīgākā greizsirdība uz bērnu. Nekas cits. Logiski, ka vīrietim bērns būs svarīgāks nekā draudzene.... es pati tam gāju cauri. Un ar laiku vīrietim apniks, ka pieaugusī sieviete konkurē ar viņa bērnu un šķirsies.
Paklausies ko runā pieaugušas sievietes - viņas savus pabērnus sauc par saviem bērniem.
Tām kurām problēmas, ka bērni aiz sevis nenovāc traukus utt., nu bet nevar pateikt “lūdzu savāc?”. Elementāra komunikācija.

Nav elementaara situaacija. Viiriertis ir tik ljoti beernu izlutinaajis, ka pats vinjai neko neaizraada un nekaadaa zinjaa nepienjemtu, ka es aizraadu. Man ir vieglaak miiljaa miera labad visu savaakt pasai. Veel mazam beernam kaut ko vareetu aizraadiit, bet 17it gadiigam.. Tur jau par veelu kaut ko labot..
Anyways, ljoti piekriitu viedoklim, ka neviens cits "otra kurpees neiekaaps" un liidz ar to nevienam nav tiesiibu ko paarmest vai aizraadiit, vai nedod dievs, citiem dziivot maaciit...

Pilnīgākā greizsirdība uz bērnu. Nekas cits. Logiski, ka vīrietim bērns būs svarīgāks nekā draudzene.... es pati tam gāju cauri. Un ar laiku vīrietim apniks, ka pieaugusī sieviete konkurē ar viņa bērnu un šķirsies.
Paklausies ko runā pieaugušas sievietes - viņas savus pabērnus sauc par saviem bērniem.
Tām kurām problēmas, ka bērni aiz sevis nenovāc traukus utt., nu bet nevar pateikt “lūdzu savāc?”. Elementāra komunikācija.

Foxes @ 05.01.2020 19:57

Arī es ļoti labi saprotu autori! Nav jēgas no malas bakstīt vai nosodīt, ja nav bijusi šāda pieredze. NEVIENA sieviete no malas nesapratīs tās divējādās sajūtas, kamēr vien nenonāks šādā situācijā.
Man arī ir vīrietis ar bērnu. Gada laikā esmu izgājusi cauri trakam emociju kokteilim, tostarp vairākas reizes par šo sastrīdējusies. Galu galā esmu sapratusi vienu - bērns nekur nepazudīs, un tas vienmēr būs pirmā prioritāte. Vienīgais elements, kas kaut kur var pazust, esmu es pati. Sievietei, kura neprātīgi mīl savu vīrieti, pieņemt ko tādu ir ārkārtīgi sāpīgi.
Jā - man vienmēr būs par maz uzmanības, jā - bērna iegribas vienmēr būs par kripatiņu svarīgākas. Sajušanās liekai, greizsirdība, pat izmisums - visas šīs izjūtas, ko autore apraksta, man nav svešas. Bet beigu beigās tā tiešām ir mūsu pašu izvēle - palikt, sakost zobus un pieņemt situāciju, strādājot ar sevi, vai doties prom. Jo no tēva vai bērna puses nekas nemainīsies. Tieši tik vienkārši.

Nu tas ir atkarīgs no sievietes, kāda viņa ir.
Man arī ir vīrietis ar bērnu, nekādu pretenziju nav, forši pavadām laiku kopā trijatā, braucam ekskursijās, visu ko darām.
Bet nu mums arī ir kopīgs savs bērns, un ir forši, ka ir liels brālis.
Un viņa ex sievai arī ir jauna ģimene ar bērniņu no cita vīrieša.
Tā kā situācijas ir dažādas.

Arī es ļoti labi saprotu autori! Nav jēgas no malas bakstīt vai nosodīt, ja nav bijusi šāda pieredze. NEVIENA sieviete no malas nesapratīs tās divējādās sajūtas, kamēr vien nenonāks šādā situācijā.
Man arī ir vīrietis ar bērnu. Gada laikā esmu izgājusi cauri trakam emociju kokteilim, tostarp vairākas reizes par šo sastrīdējusies. Galu galā esmu sapratusi vienu - bērns nekur nepazudīs, un tas vienmēr būs pirmā prioritāte. Vienīgais elements, kas kaut kur var pazust, esmu es pati. Sievietei, kura neprātīgi mīl savu vīrieti, pieņemt ko tādu ir ārkārtīgi sāpīgi.
Jā - man vienmēr būs par maz uzmanības, jā - bērna iegribas vienmēr būs par kripatiņu svarīgākas. Sajušanās liekai, greizsirdība, pat izmisums - visas šīs izjūtas, ko autore apraksta, man nav svešas. Bet beigu beigās tā tiešām ir mūsu pašu izvēle - palikt, sakost zobus un pieņemt situāciju, strādājot ar sevi, vai doties prom. Jo no tēva vai bērna puses nekas nemainīsies. Tieši tik vienkārši.

Ljoti tevi saprotu, jo esmu taadaa pasaa situaacijaa. Man nav iebildumu pret sava viiriesa meitu, bet gan pret to, kaa vinjs izturaas pret mani, kad vinja ir blakus. Vinjs var palikt par pilniigi citu cilveeku.
Pamazaam piesliipeejamies visi, bet tas prasa laiku. Runjaama daudz par visu so, daudz striidamies, bet pamazaam viss paliek labaak.
Mans viirietis ljoti miil savu beernu, kas, protams, ir apsveicami, bet liidz ar to vinjs ir pilniigi akls pret visiem vinjas truukumiem, pilniigi neobjektiivs ljoti daudzaas situaacijaas, kas ietekmee arii mani. Kaa piemeeru varu minteet, ka meitenei ir jau 17 gadi, bet vinja nav pieradusi neko savaakt aiz sevis. Katru reizi, kad vinja pie mums ciemojaas, man viss aiz vinjas jaavaac. Pa lielam, nav jau gruuti arii savaakt un daru to nesuudzoties, bet man liekas nepareizi, ka mans viirietis nemaaca vinjai buut kaartiigaakai. Protams, saadus viedokljus paturu pie sevis, jo nekaadu kritiku par vinja beernu vinjs nav speejiigs uzklausiit.

Un bērns tagad dzīvo ar māti. Vispār nekādas loģikas. Satiekaties tad pa nedēļu varbūt dažas reizes/dienas. Ar maziem bērniem citreiz var izveidot tādas attiecības kā ar maziem draugiem, bet tu viņam kļūsi par īstu draugu.
Kad pašai būs savs, varbūt viss mainīsies. Un kādi sīkumi tad uzpeld? Pagaidām ir tikai tavs - negribu, nevaru, nezinu.
Kas tieši?
Nevar spriest par situāciju, ja nezin bērna un bērna mātes attieksmi.

Kas tev liek to bērnu mīlēt? Gatavo ēst, runā, palīdzi ja kaut ko jautā, vai vienkārši nodarbojies ar viņam interisējošām lietām, ja pajautā. Uztver to kā vienkārši bērnu, kas jāpieskata un viss.
Ja bērns neparazitē un nesaka par tevi neko sliktu, pats vēlas kontaktu, tad esi viņam kā vienkārši draudzene. Pajautā kā iet skolā, vai nevajag kaut ko palīdzēt.
Ja visu laiku galvā sev to urbsi, ka nemīli, nevari, negribi, nepieņemsi utt, tad nekas nesanāks. Citreiz otrs nav jāmīl, lai starp kādu rastos labs kontakts. Šim bērnam nākotnē varētu izveidoties labāks kontakts ar tevi, nekā ar māti, ja spēsi būt viņam par draugu. Pārāk esi ieciklējusies. Ņem to vieglāk.

1.Tas nav Tavs bērns, Tev nav jābūt viņa mātei vai jāmīl. Patiešām pietiek ar to,ka esi draudzīga.
2. Greizsirdība pret bērnu norādā uz lielām problēmām Tev pašai-nepārliecība par sevi. Šobrīd attiecības problēmas rada bērns, vēlāk būs citas kaites,nekad Tev nebūs labi,vienmēr būs par maz mīlestības. Jātiek ar sevi galā...un tad arī būs veselīga attieksme pret bērnu un sapratne par to, ka bērnam ir vajadzīga tēva uzmanība un prieks par to,ka tēvs audzina savus bērnus. Galu galā cilvēciga mīlestība un vēlme atvieglot bērna dzīvi, kuram ir atņemta pilnvērtīga bērnība augot šķirtā ģimenē.

Susanne @ 04.01.2020 18:20

Nu tad nevajadzēja izvēlēties vīrieti ar bērnu, pati vainīga.
Ja jau tik ļoti mīlētu savu vīrieti, tad arī pieņemtu bērnu un tā nebūtu nekāda problēma.
Saprastu, ja bērns speciāli jauktos Jūsu starpā, tad tā ir cita lieta, bet, ja viņš neko nedara tādu un ir jauks, tad žēl tā vīrieša, kuram ir tāda draudzene.
Izskatās, ka pati esi viens liels bērns, ja esi greizsirdīga uz bērnu..

Daļēji Tev piekrītu, kā, jā, tā ir mana vaina, pati izvēlējos, bet tās ir manas tiesības iet un mēģināt, iegūt dzīves pieredzi, bet, kā savādāk? Nezinu nevienu, kurš nebūtu kādreiz iegrābies un mēģinājis arī turpināt cīnīties, bet vai par to ir jānosoda?
Turklāt, ja uzmanīgāk lasītu, minēju, ka sākumā viss bija kārtībā, tikai ar laiku uzpeldēja tādi sīkumi.
Un pats galvenais-
Es mīlu savu vīrieti nevis viņa bērnu.
Un mīlestība vārdā es vismaz cenšos un turpināšu censties sevi valdīt, meklēt risinājumus.. kā saka vienmēr ir vieglāk sadedzināt tiltus! :)

Kiskismau @ 04.01.2020 18:18

Varbūt pamēģini aiziet pie psihologa. Jo šeit nebūs tāda ieteikuma, kas šo atrisinās.
Tev ir jātiek galā ar savam jūtām un iekšējo pasauli, un ieteikums "vienkārši nedomā" būs nekam nederīgs. Tev sevī ir jaatrod kāpēc tā jūties un kā to risināt.

Paldies, būs laikam tā jādara! :)

Nu tad nevajadzēja izvēlēties vīrieti ar bērnu, pati vainīga.
Ja jau tik ļoti mīlētu savu vīrieti, tad arī pieņemtu bērnu un tā nebūtu nekāda problēma.
Saprastu, ja bērns speciāli jauktos Jūsu starpā, tad tā ir cita lieta, bet, ja viņš neko nedara tādu un ir jauks, tad žēl tā vīrieša, kuram ir tāda draudzene.
Izskatās, ka pati esi viens liels bērns, ja esi greizsirdīga uz bērnu..

Varbūt pamēģini aiziet pie psihologa. Jo šeit nebūs tāda ieteikuma, kas šo atrisinās.
Tev ir jātiek galā ar savam jūtām un iekšējo pasauli, un ieteikums "vienkārši nedomā" būs nekam nederīgs. Tev sevī ir jaatrod kāpēc tā jūties un kā to risināt.

Kiskismau @ 04.01.2020 17:45

elii666 pareizi saka.
Ja nevari tad nespied sevi. Izturies normāli un viss. Galvenais neesi ļaunā pamāte.

Spiežu sevi, jo vēlos saglabāt attiecības un manam vīrietim tas esot svarīgi, lai es samierinātos kādreiz ar šo situāciju, tādēļ es labprāt uzklausītu, kādu, kura ir saskārusies ar šādu pieredzi un dalītos ieteikumos. Ir, protams, viegli teikt dari šitā- nedari tā, iekšēji ir pilnīgs izmisums! Sevi vainoju nepārtraukti.