Vai visiem jaunajiem jābūt karjeristiem? Par šo tēmu ilgi domāju, ko mana domāšana desmitgadē ir ļoti mainījusies.
Kad man bija 20 gadi, un sāku savu karjeru, es domāju, ka es augšu, ka man būs laba karjera, ka es strādāšu labos, apmaksātos amatos, strādāju es ļoti labi un par to saņēmu arī novērtējumu, bet nekur tālāk arī nepakāpos, pagāja 10 gadi, man ir ģimene, bērni, es gribētu būt kaut kas vairāk, bet manī nav šīs ambīcijas, es darbu nelieku uz augstākā pjedestāla, bet gan ģimeni. Daudzi to no malas nespēj saprast, kā jauna sieviete var negribēt ieguldīt savu laiku, brīvajā laikā iet uz apmācībām, vai studēt vēl vienu izglītību, veidot savu karjeru. Bet vai visiem tiešām jābūt karjeristiem? Ja man pajautā, kas ir pats labākais kas manā dzīvē ir un kam vēlētos veltīt vairāk laika, tā viennozīmīgi ir ģimene un laiks atpūtai, nevis karjerai. Kā tur ir tad īsti, vai visiem mums jābūt karjeristiem?