Latvija

Un ja gribētos pārcelties uz dzīvi citur, tad uz kurieni?

Vīrs ik pa laikam skubina, ka gribētu dzīvot kur citur. Mani attur tas, ka mums ir maza meitiņa. Iet dārziņā, negribētos ņemt ārā.
Ja būtu divi, tad gan jau dzīvotu kut kur siltumā, jo mūs te īsti nekas netur (runājot par darbu). Bet vai varētu pārcelties citur uz mūžu - diez vai. Man patīk Latvija un es gribu, lai mazā vismaz te izmācās. Kur tālāk, to lai domā pati :)

Latvija varētu būt trako ideju zeme. Vaina- tikai darīšanā.

Man laikam Latvijā sliktākais ir klimats- par aukstu, par slapju. Vai iet uz labo pusi, grūti teikt, noteikti kā kurā jomā, uz labāko pusi iet finansiālās lietas, pakalpojumu pieejamība, vide, pilsētas, izņemot Rīgu, kļūst sakārtotākas.
Varbūt vainojama joma, kurā darbojos, bet cilvēki kļuvuši nepatīkamāki, negatīvisma pilni, pārslogoti, izdeguši.

Esmu neRīdzinieks. Jā, Letvija ir lieliska vieta kur dzīvot, vienīgais mīnuss, kā jau minēja - klimats, pelēkie un slapjie rudeņi un ziemas.

Es neesmu patriote. Nesūdzos par šo valsti, te ir viss, kas vajadzīgs normālai dzīvei, taču ja man uzrastos iespēja pārcelties uz labāk attīstītu, progresīvāku valsti, es to izmantotu.

Man visvairāk Latvijā patīk klimats. Nav nekādu dabas katestrofu, dzīvnieku kas cenšas nogalināta utt.
Visu kas saistīts ar naudu un politiku to varētu uzlabot. Pārcelties nekur negribētu ja nu vienīgi uz ziemeļiem - Skandināviju.
Nav bērnu un arī negribētu, jo vienalga kurā vietā dzīvotu negribētu lai viņi dzīvo naktones fucked up sabiedrība un klimatā.

Man, līdzīgi kā Kiskismau, šķiet, ka klimats Latvijā ir labs - ir gan karsts vasarā, gan sniegs ziemā. Ir dažādība. Ērti ir sasniedzamas atpūtas iespējas pie dabas. Nekur netaisos emigrēt.
Parasti man pazīstamās "labāka klimata" piekritējas fantazē, ka varētu dzīvot kādā krietni siltākā zemē. Viņas gan parasti "aizmirst", ka tas nozīmē arī ļoti lielu karstumu gada karstākajā laikā, nereti arī ūdens lietošanas ierobežojumus u.c. ar lielu karstumu saistītas problēmas.

Daba/klimats ļoti apmierina. Baltijas jūra ir unikāls dārgums, neskartā daba, pilns ar tukšām interesantām pludmalēm. Pat vasaras pīķa sezonā var atrast vietas kur nebūs neviena cilvēka un mierīgi var dragāt pa pliko.
Es jau vairāk kā 30 gadus dzīvoju LV un katru gadu cenšos braukt uz kādu pludmali kur nav būts, esmu labi ja 50% izpētijis.

Laikam neizklausīšos tik pozitīva.
Man patīk zeme kur dzīvoju, man patīk visi gadalaiki, esmu pie tā pieradusi. Man ir ģimene un bērniem, un ļoti gribētu lai mani bērni šeit dzīvotu, redzētu šeit nākotni, bet neesmu līdz galam pārliecināta vai tas izdosies. Vai uzskatu ka Latvija iet uz labo pusi, no vienas puses jā, no otras situācija nav ļoti būtiski uzlabojusies 15 gadu griezumā. Atalgojums tikai atsevišķās nozarēs ir būtiski kāpis, demogrāfijas situācija nav uzlabojusies, ļoti daudz aizbraukušo, neredzu valsts mērķus vai tie nav definēti pietiekoši skaidri. Neredzu valsts prioritātes, politiskie lēmumi nav skaidri un saprotami, jo iedzīvotājiem ir svarīgi tas kas mainīsies mūsu dzīvēs, kur mēs ejam!
Visbēdīgākā situācija ir demogrāfijas jautājumi, manuprāt šī nav valsts prioritāte, un to ka iedzīvotāju skaita samazināšanās ir liela problēma jau izjūtam tagad un pēc 10-15 gadiem tā būs ļoti sāpīga problēma, ir jārada apstākļi lai šo risinātu! Kāds teiks, ka naudai un apstākļiem nav loma bērnu radīšanā, piekrītu, bet man ir 2 bērni un esmu izgājusi cauri sūriem laikiem. Sākot ar bērnudārzu problēmu, Latvijā reģionos tā nav problēma, turpretī reģionos ir problēma darbs, izglītotam darba spēkam ir mazas iespējas izsisties, Rīgā, ir cita situācija, ja darbs ir un varam atrast iespējas mērķtiecīgi strādājot, tad otra puse ir dzīves dārdzība, katrs bērns maksā ļoti daudz, bērnudārzi nav, līdzfinansējums ir nepietiekošs, katru mēnesi par privāto bērnudārzu jāmaksā par katru bērnu vismaz 100-150 eiro, īres cenas ir gandrīz dubultās, ja reģionā analogu var atrast par 250 - 300 eiro, tad Rīgā un pierīgā vismaz 500-550 eiro dzīvokli ģimenei. Pat ar kvalificētu darbu abiem, sanāk tā tik no rokas mutē. Vai tad tā ilgtermiņā var dzīvot?

MaijaGardi
Paldies par komentāru! Diskusiju iesāku neitrālā tonī, jo negribēju būt tā, kas uzreiz sāktu “čīkstēt”.
Diemžēm mēs ar ģimeni arī esam ļoti vīlušies, vīlušies tāpēc, ka atbraucām atpakaļ uz Latviju, lai šeit augtu mūsu bērns un mēs šeit turpinātu veidotu savu nākotni.
Ir vairāk kā gads riņķī, mēs ļoti daudz strādājam un pelnam vidēji ar tām profesijām, kur citur būtu darba apjoms mazāk un atalgojums lielāks. Finansilālās lietas ir svarīgas, bet tās mums nav galvenās, tāpat beigās atkarīgs arī kā Tu dzīvo un kādi Tev ir izdevumi.
BET VISVAIRĀK, kas mani šeit nepatīk un atbaida ir paši cilvēki, viņu attieksme- un tā ir briesmīga.
Par apkalpojošo personālu vispār nerunāsim, veikali, slimnīcas utt. Esmu vienmēr bijusi pieklājīga, pirmā sveicinu, bet kad Tev neatbild pretī un vēl speciāli pagriež muguru, tad man nav ko teikt.
Mani tiešām uztrauc kādā vidē dzīvos mans bērns un es negribu, lai viņš augtu tur kur lielākā daļa ir nelaimīgi. Bērns smaida, bet viņam pretī skatās ar dusmīgām sejām. Pati arī ievēroju citus bērnus un viņi nav atvērti, smaidīgi, kur nu vēl pasveicināt pieaugušos no vienas kāpņu telpas. Nezinu, laikam esmu naiva vai kā, bet nāku no tiek laikiem, kad pieaugušos no vienas mājas sveicināja.
Citiem liksies, ka tas ir sīkums kādām lietām es pievēršu uzmanību, bet man tas ir svarīgi, jo neesmu ezis, kas sēdēs ierāvies mājās un domās tikai par sevi. Un ja Tev ir labi, tad lielākajai daļai nav labi un Tu vienalga “pavelcies” citiem līdzi.
Ir ļoti svarīga vide un tā šeit nav labvēlīga.
Otrs nedzīvoju Rīgā un tiešām ārpus Rīgas cilvēku paliek arvien mazāk un mazāk, slēdz daudzas iestādes ciet, nav kur aiziet, vai aizbraukt, cilvēki aiz berzdarbības vai nu nodzeras vai topā ir pīpēt “zaļo”. Man gribētos kontaktēties ar tādiem, kam interesētu pamatā arī kaut kas cits.
Vārdu sakot, skumji..

Šajā forumā pamatā raksta 18-25 gadīgi jaunieši, kuriem vēl ir visi ceļi "vaļā", neatkarība, daudzi vēl vecāku paspārnē, studē, tikko sākuši dzīves gaitas, es arī 25 gados domāju citādi, tagad kad ir ģimene redzi realitāti. Radinieki ar ģimeni dzīvo ārpus Rīgas, citā Latvijas (tagad var saukt par mazpilsētu), arī saka, ka pilsētā veras ciet veikali, kafejnīcas praktiski nav, kā tikai bistro, picērija kāda kas tāpat dzīvo eksistences apstākļos, labi, ka vēl pašvaldība kultūras dzīvi uztur kultūras namā, citādi būtu pavisam bēdīgi. Diemžēl uzņēmumi nevar pastāvēt vidē kurā cilvēku nav! Un tā jau ir tā pati lielākā problēma.
Bigsister jums ir viena iespēja pārcelties kā visiem uz Rīgu, bet jārēķinās ar pilsētas izdevumiem.

Bigsister
Par cilvēkiem piekrītu. Paceļojot un redzot, cik citur ir feini cilvēki (nu, vismaz tur, kur mēs bijām), vairāk krīt acīs latviešu īgnums. Jau LV lidostā sajutām, ka esam Latvijā :D īgni skati, ne labdien, ne uzredzēšanos.
Pietrūkst man tā cilvēku laipnība, smaidi un kaut vai tās pašas sarunas pie kases. Un tajā valstī nav labāks dzīves līmenis, lai teiktu “nu jā, bet ko var gribēt par tādām algām”.
Bet cilvēki ir tik sirsnīgi. :)
Es nesaku, ka tagad visi Latvijā tādi ir, bet tomēr jāatzīst, ka lielākā daļa velk uz to pusi.
Ja mums būtu jāizdzīvo ar Latvijas vidējo vai minimālo algu, jāaudzina bērns un vēl jāīrē dzīvoklis, tad mēs noteikti jau būtu kur citur.
Bet mums ir labi sakārtojusies dzīve tepat, tāpēc jāsaka paldies Dievam, ka nav piespiedu kārtā jāaizbrauc.

Mans viedoklis gan nav gluzi par teemu, jo nedziivoju Latvijaa jau ljoti ilgu laiku.
Esmu sad tad domaajusi par iespeeju atgriezties, bet pagaidaam nedomaaju, ka tas notiks tuvaakajaa laikaa. Kaa jau visur, Latvijaa ir labi dziivot, ja ir pietiekami daudz liidzeklju. Paslaik neredzu, ka es vareetu straadaat Latvijaa, njemot veeraa Latvijas algas.
Ja atgrieztos, tad gribeetu, ka varu straadaat kaa freelancer, bet nebuutu atkariiga no algas. Ja piedereetu pasai sava dziives vieta un vareetu atljauties nepatiikamaakajos meenesos padziivot kaut kur citur.
Pamazaam straadaaju pie saada meerkja...
Latvijaa klimats ir pasakains, iznjemot varbuut Novembri, kad ir tumss, auksts un slapjs un Martu, kad ziema jau ir paaraak ievilkusies...

Es arī darba vidē saskaros ar nelaipniem cilvēkiem, un ilgi pie sevis domāju kāpēc tā ir, jo viņi saņem normālu algu, nav nabagi, strādā 8h dienā, bet attieksme nav pozitīva. Medicīnas personāls var būt nelaipns jo pati personīgi zinu ka slimnīcās nav viegls darbs, lai nopelnītu sakarīgāku algu, tā 700 eiro uz rokas, jāstrādā parastām māsiņām vairāk kā slodzi, tas nozīmē ka ir daudz stundas mēnesī, darbs intensīvs.

Uzskatu, ka Latvijas lielākā problēma ir ļoti liels aprobežotu cilvēku īpatsvars. Cerība, ka, mainoties paaudzēm, šī situācija var mainīties.

Ar katru paaudzi jau tomēr paliek labāk. Mums Latvijā vēl ir, kur augt un augt, bet atceramies, ka latvju tauta ir bijusi 700 gadus vergu tauta, padomju okupācija ir atstājusi lielas sekas, kuras mēs redzam šobaltdien.
Jā, valdība mums ir tāda, kāda ir, bet mēs paši viņu ievēlam. Mēs čīkstam interneta portālos, cik viss ir slikti, bet vajadzētu iet ielās.
Latvija ir manas mājas, es mīlu šo unikālo zemi. Mums ir tik daudz svaiga gaisa, neskarta daba - tikai vajag iet un baudīt. 4 unikāli gadalaiki, kur daudzi pasaulē var tikai par, ko tādu sapņot.
Jā, gribētos jau saņemt cilvēku cienīgu algu, kāda ir R-Eiropā, jo žēl ir par to, ka citur apkopēja nopelna tik, cik mums biroja darbinieks, bet dzīves dārdzība mums tuvojas ES līmenim.
Katram ar sevi jāsāk - kaimiņu sveicināšana, būt pieklājīgiem pret apkalpojošo personālu. Ja man patīk, kādas sievietes kleita vai mētelis, mēdzu arī izteikt komplimentu.
Nekur jau nav debesmanna.

MaijaGardi @ 11.11.2019 09:41

Es arī darba vidē saskaros ar nelaipniem cilvēkiem, un ilgi pie sevis domāju kāpēc tā ir, jo viņi saņem normālu algu, nav nabagi, strādā 8h dienā, bet attieksme nav pozitīva. Medicīnas personāls var būt nelaipns jo pati personīgi zinu ka slimnīcās nav viegls darbs, lai nopelnītu sakarīgāku algu, tā 700 eiro uz rokas, jāstrādā parastām māsiņām vairāk kā slodzi, tas nozīmē ka ir daudz stundas mēnesī, darbs intensīvs.

tieši tāpat ir visos citos darbos, un tur tu arī navari izgāzt dusmas uz klientiem. Visi ir noguruši un saņem neadekvātu algu savam darba apjomai un vajadzīgajai kavalitātei/ zināšanām . Cik vispār kur es esmu strādājusi visur viens un tas pats.... darbinieku nav, prasa ņemt extra stundas, extra maiņais darbiniekus nelaiž prom utt. Un dabinieki stāsta vienu un to pašu, nevar par algu nodzīvot, nedēļa līdz algai un naudas nav un ņem vēl ātros kredītus un vis kaut kas. Latvijā ir pils ar augstas kvalitātes darba vietām kuras maksā smieklīgas algas saviem darbiniekiem un ļoti daudz pieprasa. Āstnniecības nozarē situācija ir tieši tāda pati kā visās citās LV. Visslikākā ir bankās, zems atalgojums augsta prasības, maksas izglītība un kompānijas kas pārceļ visu savu loģistiku uz LV bet ziemeļeiropas algas izsdala ar 3. Nu nevar būt vienādas prasības bet alga tiaki trešdaļa pie situācijas, kad cenas ir ļoti līdzīgas. Citās sfērās LV algas jau sen pārsniedz produktivitāti, bet banku sfērā produktiviāte ir daudz daudz virs algām. :(

Srumun @ 11.11.2019 09:41

Uzskatu, ka Latvijas lielākā problēma ir ļoti liels aprobežotu cilvēku īpatsvars. Cerība, ka, mainoties paaudzēm, šī situācija var mainīties.

citur redzu to pašu aprobežotību un stulbumu. Ir akakšējais neizglītotais slānis, vidējais un augstākais slānis ... un visās valstīs ir pilsns ar aorobežotiem npieklājīgiem cilvēkiem apakšējā slānī ... gluži kā LV .. un mums vēl nav kaudze imigrantu no tām trakajām tuvo austrumu valstīm

Haily @ 11.11.2019 10:26

Ar katru paaudzi jau tomēr paliek labāk. Mums Latvijā vēl ir, kur augt un augt, bet atceramies, ka latvju tauta ir bijusi 700 gadus vergu tauta, padomju okupācija ir atstājusi lielas sekas, kuras mēs redzam šobaltdien.
Jā, valdība mums ir tāda, kāda ir, bet mēs paši viņu ievēlam. Mēs čīkstam interneta portālos, cik viss ir slikti, bet vajadzētu iet ielās.
Latvija ir manas mājas, es mīlu šo unikālo zemi. Mums ir tik daudz svaiga gaisa, neskarta daba - tikai vajag iet un baudīt. 4 unikāli gadalaiki, kur daudzi pasaulē var tikai par, ko tādu sapņot.
Jā, gribētos jau saņemt cilvēku cienīgu algu, kāda ir R-Eiropā, jo žēl ir par to, ka citur apkopēja nopelna tik, cik mums biroja darbinieks, bet dzīves dārdzība mums tuvojas ES līmenim.
Katram ar sevi jāsāk - kaimiņu sveicināšana, būt pieklājīgiem pret apkalpojošo personālu. Ja man patīk, kādas sievietes kleita vai mētelis, mēdzu arī izteikt komplimentu.
Nekur jau nav debesmanna.

Latvijā nav neskarta daba... LV ir aizlaizta daba .. diemžēl ... Jūs laikam neesat redzējusi tos dažus rezervātus kur LV ir neskarta daba... un atklāti sakot es nu gan LV negribētu redžet pārpildītu ar neskartu dabu. Es LV beidzot gribētu redzēt sakoptu. Sakoptu visu... nevis aizlaistas aizaugušas pļava un krūmājus. Tāpat arī Rīgu varētu sapopt. Galvaspilseta kā nekā... bet Rīga tikai nolaižas un nolaižas. Saprotu ka nav pieejami Eiropas fondi kā citām pilsetām ... bet nu būt tā aizlaistai... skumji :(