Nu mans viedoklis ir, ka retrīta programmai un ēdienkartei jābūt publiskai jau tad, kad izsludina retrītu. Ēdienam un nodarbībām nav jābūt kaut kādam pārsteigumam. Uz Jeļas retrītu es neietu pat, ja man piemaksātu. Tur vēl kaut kāda ēdiena gatavošanas nodarbība visām barā, tā kādai skaitās atpūta - mīcīties pa virtuvi ar baru citu sieviešu? Un vēl tur kaut kas ar kameru lēkā tanī mudžeklī. Ja es būtu samaksājusi par kaut ko tādu, mana vienīgā vēlme būtu iztriekt prosecco glāzi un paslēpties džakuzi.
Labi, ja nopietni, ir taču atšķirība - liksim puzli vai trenēsimies džudo un vai brokastīs būs smalkmaizītes un avokado maizītes vai jēlas olas un smirdīgie tunča salāti. Ja cilvēks maksā, tad būtu jāzina, par ko maksā. Kad Jeļa izsludināja savu retrītu, nekur neredzēju detalizētu nodarbību programmu un ēdienkarti. Bet varbūt tam kontingentam, kas tur ieradās, nav ideju par to, ko gribētu, ko dod, to ņem, galvenais, ka viss palikts zem vārda “retrīts”.
Un Jeļa kā personība vispār neiet kopā ar visu to uzspēlēto pozitīvismu, saimnieciskumu un sieviešu solidaritāti. Tāda čūska varētu vadīt bordeli vai narkotiku tirgoņu karteli. Viņa pati sevi tikai moka, izliekoties, par to, kas nav. Nez cik ilgi izvilks ar to kuslo Kotjiku, jo viņas gaumē ir tikai Kotjika maks, nevis vizuālais tēls un personība.