Pāris dienas nebiju ielūkojusies šajā diskusijā. Lasu un esmu šokā. Tāda sajūta, ka te ne pieaugušas sievietes, bet tīnes no žurnāla "Sīrups" foruma savākušās.
Šausmas, šausmas, Dzenītei dibenā bikses ierāvušās, vot, jāpaņirdz par to pāris lappušu garumā. O, Jeļenai bērna tēvs nav ziedus atsūtījis? Vai, vai, vai, kādas šausmas. Skopais musulmanis ar kuru gan jau tāpat nekas nesanāks. Jeļena sver pa maz? Ak, dievs, ak, dievs. Tajā pašā laikā par Didrihsoni, kurai ir pilnīgi normāls, sievišķīgs augums, raksta, ka šī ir resna un kājas kā baļķi. Kāda atļaujas aiziet pie skaistumkopšanas speciālista? O, kur var piezvanīt un nosūdzēt? Un, jā, Krievijā, viss notiek, tāpat kā daudzviet citur pasaulē, tikai to Latvijā nemīl pieminēt, jo, nedod dievs, latvieši uzzinās, ka citviet pasaulē cilvēki dzīvo normālu dzīvi, kamēr šeit visi tiek zombēti no rīta līdz vakaram.
Man vienmēr bijis uzskats, ka laimīgi cilvēki, kuru dzīves ir piepildītas, nekad necentīsies aizskart, ņirgāties, apvainot citus. Jā, paklačoties var, bet tā līšana citu dzīvēs, citu dzīvju ķidāšana, ņirgāšanās, apvainojumu bārstīšana... Nu, teikšu godīgi, no malas izskatās baigi skumji. Un vēl skumjāk, ka to raksta it kā pieaugušas sievietes. Es tiešām nesaprotu, cik garlaicīgai, skumjai un vienmuļai jābūt dzīvei, lai šokētos par citas sievietes dibenā ierautajām biksītēm, lai tuvplānā pētītu Didrihsones bikšu priekšu vai uztrauktos par to, kāpēc kādai draugs nav ziedus atsūtījis. Cilvēkam iekšā jābūt ļoti lielam tukšumam, lai tik ļoti uztrauktu citu dzīves. Cik gan te daudz nelaimīgu cilvēku...
38
