Ilgu laiku forumu un šo diskusiju lasīju bez reģistrēšanās, tagad nolēmu piereģistrēties, jo šī tēma man lika aizdomāties. Es varbūt esmu stulba un daudz ko nesaprotu, bet man tiešām nav saprotams - kur prikols pa visām varītēm censties izlikties, ka esi bagāts? Visas tās meičas ar fake brendu somām un drēbēm, kuras pozē pie (ne)savām automašīnām un lielās ar gigantiskiem rožu pušķiem, dārgiem gredzeniem vai vēl nez ko. Vai arī tās, kurām ir kāds kurš to visu sponsorē. Un tad nu saliek silikona pupus, uzpūš piecus izmērus lielākas lūpas, pieliek garus, melnus matus un - aiziet! Ķipa tas ir vienīgais ar ko dzīvē palepoties? Patēlot, ka esi biezais? Parādīt visiem, ka tev ir piķis? Priekš kam? Man personīgi tas liekas tik nožēlojami. Tie cilvēki liekas tik drausmīgi mākslīgi un tukši, un apsēsti ar vēlmi izlikties bagātāki kā ir patiesībā. Skatoties uz tādiem, man vienmēr rodas jautājums: ar viņiem vispār reāli ir par ko parunāt? Par teātri, grāmatām, mūziku, kino? Par mākslu? Politiku? Vai arī tur galvā nav nekas cits kā tikai "o, drēbītes, o somiņas, matiņi, nadziņi, lūpiņas, sekotājiņi, bučiņas, mCa, mCa, mCa :* "
Zinu, ka daudziem viņa varbūt nepatīk, bet šis būs kā piemērs - es tad labāk skatos uz tādu Alisi, kura pīpē zālīti, dejo jocīgas dejas un kailām krūtīm pozē rudzu laukā, jo vismaz redzu, ka tas cilvēks ir dzīvs un īsts. Un ka tas cilvēks necenšas tēlot bagātnieku, nelepojas ar briljantiem, milzīgiem rožu pušķiem un kājas pavērusi neguļ uz kapota automašīnai, kuru sponsorē sugar daddy.
Nobeigumā šajā tēmā iederīgs Bob Marley citāts: "Some people are so poor - all they have is money."
38
