Pirms vairākiem gadiem pārdevu savu cabrio. Viņam bija diezgan tāls ceļš līdz manīm, tāpēc ieradās naktī, bet nu labi, esmu ieinteresēta steidzami pārdot un viņš tā baigi pārliecinoši teica, ka auto pirks, tik lai neatdodu nevienam citam un atbrauca tās pašas dienas naktī kad ieliku sludinājumu. Auto nebija nedz kruts, nedz dārgs. Vēl pabrīnījos, ka vīrietis pērk sev tādu. Atbrauca, sāka kaulēties, protams. Te tas, te šitas. Uzvedība kā perekupiem. Saprot, ka cenu zemāku nelaižu sāk draudēt, ka nepirks un brauks prom. Ak jel, ņem un brauc ar visu savu bāleliņu, kuru paķēris līdzi! Dievs tēvs, gribētāji mašīnai bija un bija *, apgriezos un gāju prom. Beigās skrien pakaļ, labi ir. Ņemot. Samaksāja kas maksājams. Nauda ir, viss kārtībā. Norunājam, ka uz attālināto pārrakstīs. Un tad sākās. Pēc kaut kādām dienām ieejot csdd saprotu, ka mašīna ir prom, īpašniece skaitos es, pārrakstīta nav, telefonu neceļ, sūdi var sanākt man. Rakstu viņam FB. Sāk atrunāties, ka viņam nav laika tādām huiņām, lai lieku viņam mieru, viņš kaut kad vēlāk pārrakstīs kad viņš gribēšot, ko es esmu iedomājusies un pats labākais vai es vispār zinot kas viņš ir. :D un tad māte Google mani apgaismoja. Paldies dievam, šoreiz noderēja zināšanas no studijām tiesību zinātnēs, uzrakstīju pagaru ziņu, kas viņu varētu sagaidīt un lai nemaz nesāk karu, jo zaudētāju mēs jau zinām. Varbūt tas nostrādāja, bet mašīna tika pārrakstīta pēc ziņas izlasīšanas. Es viņam uzrakstīju paldies par atsaucību un viņš sāka vēl taisnoties, ka Google ir apmelojoša informācija par viņu. Tagad meklēju viņu FB, lai paskatītos to saraksti, bet man nemeklē. Caur uzņēmuma kontu gan man viņu atrod. Nobloķējis laikam :D
Zinu, tā nevajadzētu pārrakstīt auto, bet līdz Andrītim visi bija normāli pircēji un bija bez starpgadījumiem.
38
