Man, godīgi sakot, patīk Danenbergsones sīcītes. Tādas tīri draudzīgas māsiņas šķiet. Arī tā ievēroju - kad vecākajai bija dzimšanas diena un bija laiks pūst sveces, mazākā nemaz neskrēja pie kūkas kā daudzi citi sīkie dara, ka "maaaaan jāpūš sveces" un "eeeeeees" un "taaaaagaaad eeees", paralēli tam taisot histēriju un krītot gar zemi. Ļāva māsai izpriecāties, saprata, ka tā māsas kūka, tā teikt. Nezinu, kāpēc man tas tā iespiedās - varbūt tāpēc, ka man nepatīk, ka sīkie tā dara. Vēl jo vairāk, ja vecāki to tolerē. Tā aug tie bērni, kam liekas, ka viņiem viss pienākas un visam jābūt viņiem. No malas šķiet, ka ar viņas meitenēm tā galīgi nav un ka Kristīne ir tiešām laba mamma.