MikaR @ 16.02.2022 16:49
Vai tad nav tā, ka jāizmanto vilnas sarkanais diegs un to dod kādam cilvēkam, kas Tev tuvs un sienot 7 (vai cik tur mezglus) doma labas domas pie katra mezgla?
?
No google dzīlēm:
Sarkans diedziņš ap roku izsenis tiek uzskatīts par talismanu, kas aizsargā pret slimībām, neveiksmēm un ļaunas acs – turklāt tas pazīstams dažādās kultūrās. Mūsdienās to bieži var redzēt ap roku arī slavenībām, kas aizrāvušās ar senebreju mācību kabalu.
Ezoteriķi ir vienisprātis, ka šis vienkāršais talismans, kas pie mums nonācis cauri gadsimtiem, sargā tā nēsātāju un viņa tuviniekus pret dažādām likstām.
Uzskata, ka sarkanā dzīpara vēsture sākusies Izraēlā. Ticīgo acis sarkana saitīte pasargāja pret sadzīvisku ļaunumu un likteņa triecieniem, jo tieši ar tādu dzīparu esot bijis rotāts bibliskās pirmmātes un mātes mīlestības iemiesotājas Rāheles kaps.
Ļaudis nākuši uz viņas kapavietu ar sarkaniem diedziņiem un uzlādējuši tos ar gaišu enerģiju, lai pēc tam tos apsietu tuviniekiem un ģimenes locekļiem. Tādējādi radās talismans pret sliktu cilvēku negatīvu iedarbību.
Sarkans dzīpars kā aizsardzības talismans bijis pazīstams arī citām kultūrām, piemēram, senajiem slāviem un skandināviem.
Slāvu pagānu dievības paģērēja, lai sarkans dzīpars tiktu apsiets ap vienu no sētas mietiem iepretī mājai, lai
tās iemītniekus neskartu slimības, nabadzība un strīdi.
Vēlāk sarkanais dzīpars ieguvis individuāla amuleta nozīmi: to sēja ap delnas locītavu, vispirms sasienot mezgliņus un runājot īpašus buramvārdus.
Sarkanā krāsa mūsu senču izpratnē bija saistīta ar saules dzīvinošo spēku, spēju stāties pretī tumšiem gariem un labvēlīgi ietekmēt cilvēka enerģētisko lauku.
Kā pareizi apsiet sarkano dzīparu?
Spēcīgu amuletu, apgalvo ezoteriķi, var pagatavot katrs pats. Vajadzīga vilnas dzija: vilna ne tikai atgrūž negatīvo enerģiju, bet tai ir arī dziednieciskas īpašības.
Vilna veicina locītavu veselību un ādas sadzīšanu, tāpēc cilvēki jau kopš senatnes to izmantoja veselības stiprināšanai.
Lai sarkanais dzīpars kļūtu par talismanu, tajā jāiesien vairāki mezgliņi, kā to darīja arī mūsu senči.
Darbs jāsāk ar “klusuma minūti”, kuras laikā koncentrējas uz pozitīvām emocijām un tiec galā ar negatīvajām, jo diedziņš it kā “atceras” jūtas, kādas bijušas mezgliņ siešanās laikā.
Mezgliņu skaitam jābūt nepāra. Atceries, ka nevienu no tiem nedrīkst sasiet bezmērķīgi: katram jāpiešķir kāda noteikta funkcija. Nevajag siet pārāk daudz mezglu. Optimāls skaits – septiņi.
38
