Noskatījos Vucenas interviju un varu pateikt vienu - nav dūmu bez uguns, intrigas citi vērpj par tevi tikai tad, ja tu esi devis iemeslu. Respektīvi, ja tu pats, nebūsi sataisījis kaut kādu, mazu sūdiņu, tad tev aiz muguras neko nerunās.
Saku to arī no savas pieredzes, nekas nenotiek tāpat vien.
Tagad arī ir skaidrs, kāpēc viņa vairs nedraudzējas, ar savu sirdsdraudzeni Vitu, jo sapratu, ka tieši viņa ir noklusējusi to info, viņai tika atsūtītas viņas mantas un viņa arī ir pazīstama ar Rafu utt.
Intervijā Vucēna pat minēja, ka Rafa esot teicis, lai kaut kādos gadījumos Vucēna parunā un paklausa savu Vitu utt.
Par Vucenas ķermeņa valodu, melošanu un citām lietām, ko te jau apsprieda, vispār bez komentāriem. Rodas sajūta, ka viņa ir maza, aizvainota meitenīte. Nekādu stipro sievieti, labo māti neredzu - ne pirms intervijas, ne klausoties interviju.
Vienīgais, ko varu teikt, man ir žēl kā mammai viņas bērnus, jo ome ir ome, bet mamma ir mamma un punkts. Ir ļoti daudz piemēru (kaut vai manā draugu lokā), kurus ir audzinājusi ome, bet māmiņas tikmēr ir vazājušas pa pasauli un strādājušas, lai bērniem būtu laba nākotne un izaugsmes iespējas - jā kā tad!
Tie cilvēki nav laimīgi, lai arī viņu 'māmiņas' viņus ir nodrošinājušas, viņi kā labo atceras tikai laiku kopā ar savām omēm, ne mammā un savas mammas kā pieauguši cilvēki negrib atcerēties vai apciemot. Dzīvo savu dzīvi un labi ja 1x pusgadā piezvana savām mammām. Nu nav tas ok, savā ziņā tā ir bērna kropļošana no mātes puses...
38
