Pārdomas

Laba tēma.. Tev ir taisnība.. Mēs esam nomalē.. Krievi mums nepatīk, un neesam R Eiropa..
Pretējs piemērs ir Zviedrija, Somija, Norvēģija. Ar vismaz kaut kādu kultūras līmeni un iespējām . Bet arī šo valstu cilvēki bieži izvēlas dzīvot - USA, CAN, Austrālijā . Vai bagātajās R eiropas valstīs.
Latvija ir kā sala .. Protams, var izveidot dzīvi , bet iespējas ir ļoti ierobežotas , kaut vai izklaidei .

jaunatne, ja godīgi, man ir pretēji iespaidi. Jaunatne ir ok, manos skolas gados bija sliktāk. daudz vairāk problēmu utt. Man jaunie cilvēki šķiet ļoti cerīgi. Bet, vai es viņiem ieteiktu veidot savas dzīves LV ? Ne šobrīd ..

Jā tā ir. Latvijā ir daudz cilvēki kuri nevis priecājas par otra laimi, bet domā kāpēc viņiem tā nav un novēl lai tā laime ilgi neturpinās.
Manuprāt, tas ir no pagātnes, kad nevarēja nevienam uzticēties, kad par nepareizu vārdu daudzēja sodi utt. Tas viss ir palicis cilvēkos kuriem tagad ir 40-70 gadi. Kad svinības bija tikai tādas kādas tās paredzēja režīms, un kad kaut ko varēja sasniegt tikai "ielienot kādam pakaļā". No tā mēs arī ņemam tos uzskatus, "ka viņš jau visu ir paveicis tikai ar kukuļiem, man nav naudas un paziņu lait tiktu tādā amatā, tāpēc tagad būšu pesimistisks un dusmošos uz visiem"
Par to sveicināšanos nezinu. Manā ģimenē nebija pieņemts teikt Labrīt vai labu apetīti un tāpēc man to sagādā grūtības atcerēties :D. Mums tās pieklājības frāze nebija svarīgas, jo dzīvojām laukos un tur tādas nevajadzēja.
Kā arī bieži lasu facebook diskusijas par to kā ,Latvieši kuri tagad atrodas ārzemēs sūkstas, ka mums te viss ir slikti. Man tas tā kaitina, jo tai pat laikā kad pienāk 18. novembris raksta, ka pietrūkst Latvijas. Kur ir loģika...Un tie latvieši kuri ir prom nozākā mūs ka mēs te palikām un esam stulbi dzīvojot ar savām 700 eiro algām. Viņiem laikam skauž ka mēs dzīvojam dzimetenē un svarīgākā nav nauda.

bet ir arī labās lietas te :D līdz brīdim , kamēr piegriežas. Daudzi izbauda dzīvi Latvijā .
Šādā vidē ir jāiemācās dzīvot. Jāiegulda savs laiks , līdzekļi tur, kur ir vērts to darīt. Savādāk tāds melnais caurums vien sanāk.

Par to sveicināšanos- atceros, kad pārvācos uz citu dzīvokli, kur mājas kaimiņi nesveicinājās, bet es viņus satiekot vienmēr pirmā sveicināju, nu jau tagad visi sveicinās. Kā saka, jāsāk ar sevi un gan jau pielips pārējiem:)
Par pesimismu un iniciatīvas trūkumu grūti teikt. Iespējams, ka tās ir pagātnes sekas. Jo uz Sibīriju jau izveda tos labākos, kas bija kaut ko sasnieguši, tā teikt paņēma labākos DNS.
Bet es neteiktu, ka mums nav kultūras, paziņa, kas dzīvo Norvēģijā, saka, ka jā, viņiem ir nauda, bet ar kultūras mantojumu un bagātību ir diez gan švaki. Manuprāt, ar kultūru, izklaidi mums viss ir ok, gandrīz katram latvietim ir kāds radošs hobijs.

visu var skatīties no dažādām pusēm. Visur ir sliktās puses, un labās.
Joprojām uzskatu.. ka vidusslānis LV atpaliek vismaz par 20 gadiem no vidusslāņa turīgajās valstīs. :D
Un bieži vien, mēs pārvērtējam sevi.
Tādus , reālus latviešus, kur jūti , tas tiešām ir cilvēks kuram vērts paspiest roku, paklausīties, sastrādāties. Tādu nav daudz :D

Es redzu gan tādus, kuri ir laimīgi, sasniedz savus sapņus, veido veiksmīgi savas dzīves, gan arī kompleksainos, kuri netic sev, palaiž ļoti daudz iespēju, nevēlas attīstīties.

DISKUSIJA SLĒGTA.. !
nav vērts apspriest šādu tēmu .. to var darīt beztēmā

Latvijā kultūra un tradīcijas ir daudz. Tikai ir maz kas grib tās turpināt. Ja salīdzina ar citām valstīm tad mums ir daudz unikālu lietu. Un ir aŗī citi cilvēki kuri domā, ka piemērām ASV svētki ir baigi krutie.
Kad es pārvācos no lauku maza miesta uz Rīgu tad sākumā teicu labdien visiem kas nāca pretī, jo laukos tā bija pieņemts, ka sveicinās visi ciema iedzīvotāji, jo pazīst viens otru. Tagad sveicinu tikai tos kurus es pazīstu. Arī darbā no 50 kolēģiem sveicinu tikai tos kuriem zinu vārdu.

tēma slēgta !

Kā arī bieži lasu facebook diskusijas par to kā ,Latvieši kuri tagad atrodas ārzemēs sūkstas, ka mums te viss ir slikti. !

Es pati esmu dzīvojusi kādu laiku Somijā. Jā, algas tur ir labas, bet dzīvošanai vajag arī labu naudu. Man personīgi likās, ka dzīvoju kā ķīsēlī. Man Latvija ir mīļā, tāpēc atbraucu atpakaļ.:)
Par tēmu - nav mums nemaz tik slikti. Ir daudz pozitīvu lietu.

Mani arī var pieskaitīt pie pesimistiem. Neredzu, par ko Latvijā priecāties, izņemot dabu.

Manuprāt ar LV viss ir OK
Cilvēki vairāk ir nopietni, nav truli smaidoši kā rietumos un neuzbāžas ar savām "palīdzēšanām", tikai tāpēc ka nejauši atrodies viņa priekšā.
Es piederam pie cilvēkiem kuriem nepatīk čupoties ar kaimiņiem. Tuvākos sveicinu paŗējos ne pārāk. Ja atklāti pat pēc daudzu gadu dzīves vienā vietā, es nezinu vai viņi te dzīvo vai ciemojas. Necenšos pat iedziļināties.
Pastāv uzskats ka Latvijā daudzi ir drūmi, nelaipni un skaudīgi, tāpēc ka nepārtraukti nesmaida un neatvainojās viens otram par neko. Cilvēki visur ir vienādi, tikai vienā sabiedrībā ir pieņemts nēsāt smaidīgu čaumalu, otrā būt tādam kā ir.

Piekrītu Godfather. Man arī tā pārspīlētā laipnība kaitina.
Fameonfire Kāpēc tā?
Vismaz mums katru nedēļu skolās nav shooting kā Amerikā. Vismaz mums sievietēm ir tiesības nekā arābu valstīs. Mums nav lielas dabas katastrofas kā citās valstīs. Mums pie varas nav diktatos, kā Ziemļkorejā, ir vārda brīvība. Mūsu valsts teritorijā nenotiek karš. Un vēl citi daudzi piemēri.
Ja uz to skatās ne tikai caur naudas un politikas prizmu tad mums ir daudz kas labs par ko priecāties. Daudz labumi no ES. Mums jābūt pateicīgiem, ka tikām ārā no PSRS, iestājāmies ES un esat attīstījušies tik tālu. Jā mums vēl tāls ceļš ejams lai būtu labāk, bet ja salīdzina cik jauna valsts esam tad ir gana labi.

Čīkst tie, kas sevi salīdzina ar citiem visu laiku, tas nekad nav bijis veselīgi. Jā, protams, ir kaut kāds padomju mantojums, ko var just cilvēkiem, kam 45+, bet jaunākās paaudzes vairs nav tik konservatīvas, nepurpina par katru nieku un nešokējas par, piemēram, Roy Rogers. :D
Es mazpilsētā sveicinos pirmā ar nepazīstamām pārdevējām vai autobusa šoferi vai kaimiņiem, kurus sastopu kāpņu telpā. Galu galā būt vienkārši laipnam nemaksā neko, kā arī nepatērē daudz laika. :)
Latvijā joprojām ir daudzas brīvas biznesa nišas (esmu strādājusi diezgan specifiskā uzņēmumā) un daudzās pilsētās var daudz ko interesantu sadarīt. Tas ir liels pluss! Protams, ir lietas, kam vienmēr ir vajadzīgs kapitāls un jāpērk īpašums, lai attīstītos uzņēmējdarbība. Taču tā ir gandrīz visur Eiropā, nozares ir ļoti daudz un visi nevar būt IT produktu izstrādātāji
:) Te liels pluss ir samērā lēti nekustamie īpašumi. Es priecājos par visiem, kas nopērk vēsturiskas ēkas un cenšas tās atjaunot, kaut vai lēnām. Tāpat cenšos atbalstīt Latvijas jaunos mūziķus, ejot uz koncertiem. Sekoju līdz ziņām par jaunajiem uzņēmumiem, ir taču tik daudz laba un interesanta visapkārt!
Kopumā varētu teikt, ka katrs pats var būt labāka sabiedrības daļiņa un attiecīgi arī izvēlēties, kur apgrozīties. Jāprot priecāties par ne tikai radu un draugu sasniegumiem, bet arī atbalstīt draugus un paziņas vai arī pilnīgus svešiniekus, jāspēj pateikt komplimentus nevis piesieties par niekiem. Tas ir ļoti svarīgi.
Kopumā - katram ir izvēle, būt par pesimistu, kas čīkst kā padomju atraugas, kas ilgojas pēc Sovjetijas vai rīkoties tā, kā pašam patīk, nedomājot par to,ko teiks citi.

Vienīgais, kas man besī ir mūsu LV zemās algas ? zemās uz citu valstu ļīmeņa, kur vidējā ir ap 3000 eur mēnesi (videjā!!!).
Un to jau tā nejūt ikdienā, bet kad pabraukā bišķīt apkārt! Un pēc tam kad plāno kādu forši atvaļinājumu un krāj tam, tad saproti, ka citā valsti ātrāk sakrātu ? vai biežāk brauktu nekā reizi gadā!
Pārējais viss man patīk! Vnk gribas, lai būtu augstāks kopumā tas dzīves līmenis!
Un vēl žēl par mūsu LV senioriem, kam jāizvelk savas vecumdienas... gribētos tās viņiem arī labāk nodrošinātas! Jo cenas mums līdzīgas, kā visā Eiropā, bet algas 3x mazākas, pensijas liekas, ka vismaz 5x ?
Pirms kāda laika biju slimnīcā uz izmeklējumu un redzēju ļoti koptu omīti ar saplēstiem apaviem! Izskatījās tik labs cilvēks, vnk naudiņas par maz! Un ir tik daudz pensionāri! Vot tad ir žēl!!!

Nelasīju visi diskusiju, bet atbildot uz autores jautājumu - pesimisms valda ne tikai Latvijā, bet daudzkur citur pasaulē.
Es domāju ka daudz kas ir atkarīgs gan no paša cilvēka, gan arī sabiedrības. Kapitālisms un nauda valda pār visu uz šīs mazās zemeslodes.

Daudzi izbauda dzīvi Latvijā .

Iekrita acīs komentāri par to dzīves baudīšanu esot Latvijā. Pirms kāda pusgada lasīju grāmatu par minimālisma dzīvesveidu. Ļoti saistoši! Ko nozīmē baudīt dzīvi? Ja kontā ir vairāki taukšķi un vari dzīvot neskaitot kapeikas?
Mūsdienu cilvēks daudz lielāku vērtību piešķir lietām. Tur jaunām kurpēm vai biksēm, jaunam telefonam vai mašīna kredīta vai privātmāja uz kredīta un pēc tam 10 gadus maksā kredītu un domā, a kur pazūd nauda.
Pilnīgs pretstats visam ir minimālisms. Domāju, ka ja cilvēks spej pievērsties šādam dzīvesveidam, ne tikai naudas dēļ, bet lai arī pietuvoties savam es un saprastu savu būtību, tad arī tur var rast prieku.
Tā kā viss absolūti viss ir tas mindsets arī pašapziņa, kā tu uztver pasauli un apkārt notiekošo ir mindsets. Cilvēks no rīta pamostas un viņam ir izvēle šodien būt par pesimistu vai optimistu

Šķiet jau gan,manuprāt Latvieši ir pārāk nosvērti, īgni un neapmierināti. Savā ziņā tā nu es viņus varu raksturot. Protams atkarīgs no cilvēka paša, bet nu lielākā daļa tomēr tāda ir.
Protams daudz mainītu arī Latvijas dzīve, ekonomiskā puse, ticu kad tad būtu savādāk.
Par penisonāriem, tiesa gan , nu man ir nenormāli žēl to cilvēku, kas tagad pensijas gados knapinās, bet visu mūžu cītīgi strādājuši.

Cilvēki vairāk ir nopietni, nav truli smaidoši kā rietumos un neuzbāžas ar savām "palīdzēšanām", tikai tāpēc ka nejauši atrodies viņa priekšā.

Šī īpašība man mūsos patīk.
Uzskatu,ka pats cilvēks izvēlas caur kādu logu skatīties uz dzīvi šeit,vai nu Tev logs ir netīrs un pats nejaudā to notīrīt,un tāpēc viss liekas tik sūdīgi vai arī Tev logs ir tīrs un Tu redzi,ka var būt labi,tikai pašam pie tā nedaudz jāpiepūlās.

Vai jums nešķiet, ka Latvijā ir ļoti daudz pesismistisku cilvēku, kuri netic sapņiem, paši nemāk riskēt, pieņemt izaicinājumus, kuros redzama vairāk neapmierinātība? Es cenšos saprast kāpēc tā ir? Vai tās ir sekas mūsu pagātnei, kad Latviešu nācija bija ilgstoši apspiesta, kad pakļāvāmies režīmam un nemaz nezinājām kā ir citādi, ka mātes un tēvis audzināja pēc viena kanona, un skolotājas pēc tam to nebeidza atkārtot? Turklāt aizvien vairāk pēdējos gados redzu, ka cilvēki pat pārstāj sveicināties? Jaunatne jo īpaši. Kā jums šķiet?

Man šķiet, ka sievietēm ir visai tipiska tieši sapņošana un ilūzijas. Ja paskatamies instagram un padomājam, ka tur ir tik daudz kas mākslīgs un tavs lielais sekotāju skaits neko daudz materiāli arī nedod.
Tam kādēļ LV iedzīvotaji ir tik drūmi ir daudz izskaidrojumi un viens no galvenajiem ir laikapstākļi. Tie mūs nelutina. Ir visai maz saulaino dienu. Un tagad pat ja ir saulains, tad ir auksts, tādēļ cilvēki sēž iekštelpās un saskumst.
LV iedzīvotāji kļūst pozitīvi uz vasaru, bet pārēos gada laikos diemžēl optimisms krīt.
Ja salīdzinam, tad jaunieši vienmēr būs tie, kas vēlas pārmaiņas un vecākai paaudzei būs vēlme daudzas lietas saglabāt, kas ne vienmēr ir ļoti slikti. Arī es 34g. arvien priecājos, ka kaut ko var saglabāt un izmantot ilgstoši vai pāŗveidot pa jaunam. Bet ja būtu daudz naudas (vai lielākas atkāpšanās iespējas) noteikti arī pieņemtu daudz kardinālākus un drosmīgākus lēmumus.
Tāda konservatīva sabiedrība ir UK tur var manīt visos balsojumos dominē pensionāru stagnācija. Un izskatās, ka viņi vēlas atgriezties 50 gadus senā pagātnē.

Mūsdienu cilvēks daudz lielāku vērtību piešķir lietām. Tur jaunām kurpēm vai biksēm, jaunam telefonam vai mašīna kredīta vai privātmāja uz kredīta un pēc tam 10 gadus maksā kredītu un domā, a kur pazūd nauda.

Minimālisms ir filozofija, ko katram vajadzētu kādā mērā adaptēt, taču māja kredītā uz tikai 10 gadiem ir labs darījums. Domāju, ka daudz labāks kā īrēt. Mūsu palatuma grādos nav diez ko daudz iespēju dzīvot alterantīvus dzīves veidus - busiņā vai treilerī, jo labas pārvietojamās mājas arī labi maksā un salīdzinoši ar mūsu nekustamo cenām optimālāk un ērtāk ir iegādāt dzīvokli. Kredīts var būt arī tas, kas nodrošina stabilitāti dzīvē, jo viss ir atkarīgs no ikmēneša maksājamās summas. Ja tava ikmēneša maksa ir mazāka par īres cenām, tad tas tomēr ir vairāk kā atspaids un piedevām Tev ir iepsēja iekārtot priekš sevis.
Auto...ir jauki ja tāds ir un vēl jaukāk, ja var iztikt bez, taču, lai arī es ikdienā cenšos nepārvietoties ar to mani radi dzīvo patālu un uz kapiem arī jābrauc tur kur autobuss iet 1x nedēļā, tad nu sanāk, ka tā ir nepieciešamība. Tas gan mani nedara laimīgu, bet tādi nu ir dzīves apstākļi.