Protams,saprotu ka šis ko rakstīšu ir jāizbeidz un ir pilnīgi nenopieti...stulbi...un ka jāsaprot ko vēlos...
Tātad,esmu attiecībās,bet pirms menesa iepazinos ar gadu jaunaku vīrieti. Sākām komunicēt un pa retam tikties. Saprotu,ka vins aizpilda to vietu kas man tiesi trūkst no esošā,bet no esosā negribu šķirties un ja sākumā likās- ou,man tak ir labas attiecības arī ar citiem viriesim un sis ar gan jau tikai draudzeties vēlas,neko vairāk. Bet sapratu,ka nu ir auzas. Jo līdz smadzenem beidzot aizgaja, ka sī jau skaitās krapšana...
Ar otru pusi esmu runājusi,ka nepiepilda to ko velos vai ko vajadzetu...un savaa vecumā jau reizēm liekas,ka esam iesēdējušes kā vairums pensionāru...
Pati esmu atbildejusi jau sev,ka ir jaizbeidz ta rīkoties.
Bet kā jūs samierināties ar attiecībām,ja īsti otrs nepiepilda otru????
24
