Sveikas! Šo sarunu vēlējos izveidot vairāk priekš tā, lai papļāpātu un iegūtu arī kādu ieteikumu par attiecībām, cerams šī saruna nevienai neliksies lieka.
Esmu ar savu vīrieti kopā jau gandrīz 2 gadus, viss ir labi, protams bez kašķiem neiztiek, bet lielu iemeslu strideties nav, bet tā kā iepriekšējās attiecības, kas ilga 3 gadus, maigi sakot, bija katastrofa, visu laiku baidos, ka šīs attiecības izvērtīsies tā pat. Kā jūs, kurām tā ir bijis tiekat ar pagātnes sāpēm galā, uzticaties un nedomājat par pagātni?
Tā, kā mūsu ģimene nesastāv no mums diviem, bet ir vēl meitiņa, kuru vīrietis ir pieņēmis kā savu meitu, audzina, lutina un mīl, gribējās zināt, kā jūsu vīrieši attiecas pret bērniem, kuri bioloģiski nav viņi un vai atšķirība attiekmē pret bērniem ir, ja ģimenē parādās kopīgs bērns?
Gribētos lai jūs ieteiktu kā jūs iepriecinat svus vīriešus, varbūt varat ieteikt kādas mazas un mīļas dāvaniņas varētu dāvināt vīrietim tā pat, bez iemesla un ko jūsu vīrieši jums mēdz sagādāt?
Ceru uz pozitīvu papļāpāšanu.
83
