Nezinu vai šī problēma ir reāla, bet es Tev došu labu padomu, kā cilvēks, kurš šim vecuma posmam jau izgājis cauri. Nevajag Tev nekādas attiecības - tie ir pusaudžu hormoni, nepārliecinātība par sevi. Neiekrīti šajā slazdā. Baudi dzīvi - un tas nenozīmē sexu. Ej uz disenēm, izklaidējies, tusējies, tver dzīvi lieliem malkiem. No sexa tu tā kārtīgi sāksi kādu labumu gūt ap 20 gadiem, nav kur steigties. Turklāt neesi stulba - pirmo partneri izvēlies ar apdomu (neņem pirmo puņķaini, vēlāk tam būs liela vērtība). Puišiem tas ir savādāk - viņiem būt nevainīgam skaitās kauns. Tāpēc tevi sāk spiest uz sexu. Par nopietnajām attiecībām - nu Jūs tiešām savu dzīvi gribat saistīt ar cilvēku, kurš pat nav izveidojies? Jūs nezināt kāds šis cilvēks būs pieaudzis, kāda būs viņa profesija utt. Cilvēku par pieaugušu var uzskatīt gados 25, kad ir uzkrāta jau zināma dzīves pieredze, hormonu vērtas beigušās. Par pāriem, kuri ir izveidojuši attiecības 15 gados - tas ir retums, daudzi šādi pāri dzīvē preces 2x, neapmeklē ballītes, neizdzīvo studentu dzīvi utt. utt.
22
