ilgus gadus dzīvoju 1 stāvā. sanāk kopumā nomainīti 3 mitekļi, tagad jau savs - arī pirmajā. mīnusi ir minimāli. ja atrašanās vieta ir nostāk (nav pie lieliem ceļiem), logi iziet uz klusiem pagalmiem un gar pašu logu nav gājēju ietves - tad skaņas ir minimālas, principā man tā bija visās vietās, kur esmu dzīvojusi. lai gan tie bija guļamrajoni, nevis centrs.
no drošības viedokļa, visur bija uz logiem režģi, tādēļ jutos droši (piem., otrajā stāvā bez režģiem justos nedrošāk). no mīnusiem - ja ir ugunsgrēks, tad ir nedroši, jo tikt laukā grūtāk (bet nu ja ir augstais stāvs, tad jau pa logu tāpat neleksi). vēl kas ir neatsverams pluss - no lielajiem šopingiem vai laukiem atbraucot laiks, lai uznestu visu dzīvoklī, ir niecīgs. tas ir ļoti ērti. arī riteņus turp-šurp staipīt ir ērti. kāpņu telpā ja kāds iet garām, to nedzird. apakšā mums ir silts pagrabs (ziemā it īpaši, kad kurina), tādēļ aukstas grīdas īsti nav. no mīnusiem - skaņa no augšējiem kaimiņiem, ja viņi joņo pa savu dzīvokli. bet tas jau ir visos dzīvokļos, izņemot pēdējo. bet pēdējam stāvam ir savi mīnusi. lielākais jau parasti appludināšanas iespēja no jumta, ko parasti apdrošināšanas kompānijas negrib kompensēt (savukārt, ja tiec appludināts no kaimiņiem, to kompensē). un jā, esmu dzīvojusi arī augšējā stāvā jumta dzīvoklī, kur nav lifta.. nu nemūžam vairs. vasarā bija pārkarsis tas dzīvoklis, pa jumtu skraidīja peles, kamēr visas mantas no laukiem, riteņus uznes, vai kādu pasmagāku mēbeli - tas ir vesels piedzīvojums, ar ratiņiem noteikti arī būtu ļoti sarežģīti sievietei vienai, ja nebūtu, kas vienmēr palīdz. nezinu, man divu domu nebūtu, esmu par 1, nevis pēdējo stāvu.