Kā piesaistīt puisi

Bet pieredze nāk tikai darot taču, vai ne? Uzskatu, ka introvertums vai nepieredzētas lietas nav nekāds šķērslis.
Bet skriet un kārties kaklā un teikt ''tu man patīc'' - tāds tiešums manuprāt atgrūž jebkuru.
Es tavā vietā neuzkrītoši uzsāktu sarunu un tad skatītos. Ja puisis būtu ieinteresēts tevī tad arī mēģinās vēl ar tevi sazināties. Ja ne, tad ne.

Tev ir jaukās meitenes domāšana, t.i. Tu jautā "kā piesaistīt pusi" nevis "kā noraut viņam jumtu tā lai viņš par tevi vien domā".
Neizklausās, ka viņam būtu radušās īpašas emocijas attiecībā pret tevi. Pēc teksta spriežot viņš ir no tiem, kurš patīk daudzām un ir radis pie pretējā dizmuma uzmanības. Meitenes uz viņu skatās un viņam šāda uzmanības patīk. Viņš šad tad atbild, lai saglabātu meiteņu interesi, bet citreiz ir vēsāks, lai "nobremzētu" un flirts neaizietu par tālu.

Viņš ir draudzīgs, taču neko vairāk īsti neizrāda. Dažbrīd man licies, ka it kā patīku, citreiz atkal, ka galīgi nepatīku viņam.

Draudzīgums neko nenozīmē. Kādas viņa rīcības liek tev domāt, ka Tu viņam patīc?

Ja viņš ko gribētu, jau sen būtu uzaicinājis uz satikšanos. Atslābsti. Vienīgais ko vari darīt - nopirkt jaunas, skaistas drēbes, vairāk pievērsties ārējam izskatam un nebāzties tam nabadziņam virsū. Ja Tu būtu intraverta, kā saki, nemaz nespētu tā atvērties viņa klātbūtnē. By the way, man šķiet, ka viņš jau zina, ka patīk Tev. Jo ja tik atklāti to izrādi, tad tikai muļķim tas nebūtu skaidrs.

aphoria, Tev taisnība, būšu tā, kas ilgi gaidīs kādu debesu zīmi un tad vēl pajautās “vai drīkstu noraut jumtu” ? jo tā jau to varētu...
Ilgi vienmēr gaidu apstiprinājumus un piekrišanas, jebkādās jomās, nevaru tā vnk iet un darīt pati par sevi...
Kāpēc man tā liekas.... ir teicis, ka gribējis mani satikt pasākumā, ir tā skatījies ieinteresēti it kā, uzsācis sarunas (cilvēki ne īpaši bieži paši sāk ar mani runāt, jo esmu parasti klusa, šķietu vēsa un man ir resting bitch face ?) , ikdienas situācijās dažādi jauki sīkumi bijuši. Taču citu kādu laika posmu atkal ir pilnīgi auksts un gandrīz kā ignorē mani.
gurdiza, es vińam neuzbāžos ne ne, tikai zini kā, ja kāds patīk, tad visi joki šķiet smieklīgi un smaids pats no sevis rodas, arī sarunā arī cenšos būt tāda atvērta un pārliecināta, tā nemanāmi paflirtēt, bet tas man ir diezgan grūti, tīri saņemties to darīt...
Bet jā, gan jau jums ir taisnība, ka pilnīgā sajūsmā par mani jau viņš nav, tikai tā draudzīgi, citādi jau būtu ko vairāk iesācis...

Ir teiciens :", ja puisis tev neraksta, tad tu viņam nepatīc!", ja būtu kaut kāda ieinteresētība, tad gribētu un uzrakstītu.

Es nenosodu darīšanu, bet nekad šito neesmu sapratusi. Man kaut kā viss sanāk dabiski. Ja man patika, tad arī es iepatikos un vīrieši paši uzņēmās vadību. Drosmīgajiem protams pieder pasaule.

Kireeva_ , dreambig - man nekad neviens neraksta un dabiski nekas nenotiek, puiši īpaši nedraudzējas ar mani.... it kā viss normāli, neesmu neglīta, ģērbjos labi, rūpējos par sevi, arī mācos, strādāju, piedalos viskur iespēju robēžās, arī ar raksturu viss kātrībā, ja vien varu atvērties.... bet puišus ĻOTI reti, kad kādu kaut bik piesaistu un arī tad galīgi ne savā gaumē vai vecumā... Tā nekas arī nenotiek attiecību ziņā... kaut kā nesanāk

Man bija līdzīga situācija, kad biju samīlējusies nepārāk labi pazīstamā puisī no sava kursa. Mocījos divus gadus savā cerību, fantāziju pasaulē un sapratu, ka vairs nespēju un tas nav veselīgi dzīvot "iedomu attiecībās". Nolēmu tā: atzīšos. Ja atbildēs ar to pašu - būšu laimīga, ja nē - vismaz beigšu sevi čakarēt.
Tā kā arī esmu kautrīga un sevī vērsta, anonīmi uzrakstīju savu vēstījumu zīmītē, un iedevu draudzenei, lai nodod puisim. Satikāmies, un bez nekādām runām uzreiz mani, tā teikt, maigi atšuva ar klasiskajiem argumentiem.
Protams, sirds sāpēja drausmīgi, ka tagad "mīlestība" kā ar nazi nocirsta, taču vismaz beidzās tās iedomas, ka "varbūt tomēr es viņam arī patīku/patiktu", viņš mans ideālais utt.
__
Vēlāk ar vēsu prātu, bezkaislīgi pasekoju līdzi viņa dzīves notikumiem. Sapratu, ka daudz par daudz biju viņu idealizējusi un biju priecīga, ka nemaz ar tādu kopā nesagāju.
Es arī piekrītu tam, ka ja puisis nav acīmredzami ieinteresēts (neskaitot kautrīgos, kuri nevienai neizrāda simpātijas), bet piemēram ar citām flirtē... iesaku par daudz nesadomāties, jo diez vai, ka viņam būtu kādi nodomi attiecībā uz Tevi. Piedod, bet tā liekas no pieredzes.

Rosalie, tu saki, ka esi glīta, ar labu raksturu, bet nez kāpēc nepiesaisti puišus. Bet, vai esi pavērojusi meitenes, kuras piesaista puišus? Kādas viņas ir? Kas viņās ir tāds, kas tev nav? Kādas šo meiteņu īpašības piesaista puišus? Es domāju, ka sākumā tev jātiek pašai ar sevi galā. Neieciklējies uz šo vienu puisi, ja nav lems, tad nav lemts. Strādā ar sevi un kļūsti tāda, kas patīk puišiem. Un atradīsi vēl labāku. Puišus atgrūž, kad meitene ir ieciklējusies uz viņu it īpaši ja tai nav citu variantu.

Laikam jau sakat pareizi, nav ko man ieciklēties uz tādu, kas nav ieinteresēts, let it goooo...
Moa - kādas ir viņas un es nē? Runīgākas, rotaļīgākas, varbūt nedaudz vieglprātīgākas un viņām ir izteiktākas kādas intereses kopīgas ar puišiem par ko runāt un tādejādi sadraudzēties , arī viss mans asprātīgums pazūd, kad uztraucos, runājoties ar svešākiem cilvēkiem, puišiem... Es esmu diezgan izteikti “meitenīga”. Būtu teicamniece, laikā, kad vēl bija tàs meiteńu skolas, kur mācīja dejot, dziedāt, izšut, tamborēt, gatavot ēdienu utt. Man mēdz šķist, ka nepareizā gadsimtā esmu piedzimusi, es labāk iederētos laikā, kad nēsāja korsetes, skaisti bija būt atturīgām, ar labām manierēm utt. Nav daudz tematu ar kādiem lai uzturu sarunu ar puisi..
Nepārprotiet, neesmu jau pavisam baltā princese, stabili stāvu ar abām kājām uz zemes, bet nu pietrūkst tās atbrīvotības...

Lai cik klišejiski izklausītos - vispirms sāc justies labi tāda kāda Tu esi. Ja Tu jūties labi savā ādā, bet saproti, ka piesaistot puisi Tu kāp sev pāri, salīdzini ar citām un vairs nejūties labi, tad Tev tas nav vajadzīgs!
Jāpiekrīt, ka, ja Tu puisim interesētu jums noteikti būtu izveidojusies regulāra sarakste, puisis būtu spēris pirmo soli.
Atstāj vien viņu draugu lokā, esi Tu pati un atvērta jaunām iepazīšanām un iepatiksies kādam tāda kāda Tu esi

Tajos laikos, kad staigāja korsetēs meitenes gāja uz ballēm un arī bija jāmāk komunicēt ar pretējo dzimumu. Uzturēt sarunu un ieinteresēt arī bija daļa no labām manierēm. Man izskatās, ka tu gribētu, lai pie tevis atrauc princis un "iekaro cietoksni", kurš zinās, ko teikt, zinās kā mazināt tavu uztraukumu, atradīs kopīgas intereses ar tevi un tevi izklaidēs. Bet paskaties uz to visu no puišu puses. Viņi arī kautrējas, uztraucas. Iespējams potenciālos kandidātus atbaida tava noslēgtība, viņi nezina, par ko ar tevi runāt. Lielākajai daļai puišu arī mazliet jāpalīdz atvērties, virzīt sarunu tematus, atkausēt ledu jūsu starpā ar kādu joku. Nevar visu uzvelt uz vīrieša pleciem.
Es tavā vietā piestrādātu pie pašpārliecinātības un komunikācijas prasmēm. Mūsdienās ir tik daudz materiālu par to: grāmatas, youtube blogeri, kursi. Ja būs pašpārliecinātība un komunikācijas prasmes, tad visas tavas problēmas ar pretējo dzimumu atrisināsies pašas no sevis.

Sāc ar to, ka tiec vaļā no resting bitch face izteiksmes. Neviens nevēlas tuvoties cilvēkam ar iedomīgu/dusmīgu sejas izteiksmi un tāda seja neizskatās pievilcīga. Par laimi, sejas izteiksmi var mainīt, pie tās piedomājot ikdienā ?
Paflirtē ar puisi, smaidi (dod zaļo gaismu), bet nopietnāku soli ļauj spert viņam. Ja viņš nekādus soļus nesper, nav vērts, viņš nav ieinteresēts.

Autorei - vienkārši atslābsti un padomā skaidru,gaišu galvu!
Ja tu nevari vien beigt domāt par katra viņa pateikto vārdu, tad arī no tavas mutes nekas labs ārā neiznāks. Lēnu garu, nesasteigties !

ar omleti...
naša russia skečs, omletes piedāvājums pusim sākas ap 2. minūti.
https://rutube.ru/video/b64f063e95dc3da86756b1af8d5bf6b1/

Ja nevari nokoļīt viņu, koļī mani ??‍♂️

Nav nekā briesmīgāka par gļēvajiem vīriešiem Latvijā! Pietaupi sev vilšanos un vienkārši ignorē viņu.

Es par to pašu, tādi punķi ir visur. Īsts vīrietis parādīs laikus ka esi viņam vajadzīga!