Sveikas!
Esmu attiecībās 2 gadus.
Situācija tāda- abi esam attāluma attiecībās. Dzīvoju Rīgā, viņš ir 2h attālumā.
Esam sākuši runāt par dzīvošanu kopā un tur mums sākas strīdi. Viņš negrib pārcelties no savas pilsētas, bet es negribu īsti uz viņa pilsētu, jo neredzu īsti tur darba iespējas, ko es viņam arī teicu.
Piedāvāju zelta vidusceļu- tā teikt starppilsētu, kur es es būtu tikai stundas attālumā no Rīgas un viņam aptuveni tāds pats laiks ceļā uz darbu, bet viņš nepiekrīt. Tā kā ietiepies.
Un šeit es īsti nesaprotu kāpēc. Īsti viņu tur nekas netur, vienīgi mamma. Savādāk viņš nepaskaidro neko, tikai pasaka ka Rīga viņam nepatīk un nekur nepārcelsies.Pieņemu ka mamma arī ir tas lielākais iemesls kāpēc viņš nevēlas, viņas veselības dēļ un principā vienīgais no bērniem palīdz viņai.
Nav jau tā ka es nevarētu pārcelties, bet mani ļoti baida tas darba jautājums mazpilsētā, jo cik es pēdējos mēnešus esmu skatījusies sludinājumus, man tur īsti nebūtu ko darīt.
Kad iemininos ka nāksies tad man iegādāties mašīnu un braukt uz tālākām vietām strādāt, bet viņš noburkšķ "Vai tad tu katru dienu braukāsi?"
Es nezinu ko darīt (t) Visu viņš noraida (t) un man nolaižas rokas :-(
Savādāk mums strīdu nav un saskan viss, bet šis ir vienīgais :-(
Visi man saka ka mums ir jāšķiras, bet es nevēlos tik viegli padoties.
Varbūt ir kādi padomi?
29
