Pirmais, kas tiek izdarīts no algas pēc rēķinu un obligāto maksājumu nomaksas, konkrēta summa tiek atlikta otrā kontā vai aploksnē konkrētam mērķim (ceļojumiem, uzkrājumiem, lieliem pirkumiem utt) , pārējais tiek sadalīts pa nedēļām un dzīvo tā itkā tās naudas otrā kontā nebūtu (tā tiek aiztikta tikai izņēmuma gadījumos). Otrs ir censties iepirkties reizi nedēļā. Sākumā bija grūtāk saprast cik daudz nepieciešams uz nedēļu tā, lai nekas nesabojājas vai nepietrūkst, bet tagad jau iegājies. Es nekad nepērku, piemēram, mistisku ražotāju vistas, tikai tāpēc ka ir atlaide vai lēti. Katram produktam man ir aptuveni 2-4 varianti, no kuriem parasti vismaz vienam sanāk ka ir atlaide. Ja ir laba atlaide, tad lietas, kas var stāvēt ilgāk (piemēram, rīsi, fetaki siers, pupiņas bundžā), tās iepērkam vairāk un veidojam rezerves. Ja jūtu ka, piemēram, burkāni tomēr nopirkušies pa daudz, sagriežu un salieku saldētavā pie sagatavēm priekš slinkajām dienām. Kosmētiku, drēbes, gadžetus bezjēgā nepērku, tikai to, kas nepieciešams, man nav vajadzības pēc 5 ēnu paletēm un 6 šampūniem (lai gan ja ir ļoti laba atlaide, tad parasti paķeru kādus 2 šampūnus, jo tie, kurus parasti lietoju, ir samērā dārgi). Kopš šādi menedžēju naudu, jūtu redzamu atšķirību.