6 gadu starpība...bet ap 20 gadu vecumu

vienīgā problēma varētu būt likums par mazgadīgo pavedināšanu uz seksuāla rakstura darbībām, bet tas jūs abus vairs neskar, jo puisim jau ir sešpadsmit. viss pārējais jau pēc jūsu ieskatiem un vēlmēm, jo attiecības pēc būtības ir individuāla padarīšana. savukārt uztraukties par apkārtējo viedokli, manuprāt, šajā situācijā ir otršķirīga problēma (ok, varbūt ģimene, lai arī par šo vēl var padiskutēt - varbūt nav nemaz tik slikti?), jo ar uzrakstītiem vecumiem uz pierēm taču pa ielu nestaigājat un nebļaujat par savām attiecībām, vai ne? :-D

Te jau aizgāja runa par kāzām...(t) No autores izklāsta pat nav skaidrs vai simpātijas vispār ir abpusējas. Nevajag neko sarežģīt - jums tāpat sanāk saskrieties un komunicēt. Kur problēma tā turpināt un nesteigties notikumiem pa priekšu?... Dzīvē viss kas ir iespējams, bet tam jānotiek dabiski.

Delusion, Tu runā par to pētījumu, kurā, konstatēja, ka smadzeņu pilnīga nobriešana var turpināties līdz vēlīniem 20? 16 gados cilvēks lielākoties arī citās jomās fizioloģiskā ziņā nebūs tik nobriedis kā 20 vai 30. Jā, protams, arī 16 var gadīties, ka ir pilnīgi nobriedis, varbūt tā pēc šī ir tā robežšķirtne, kāpēc seksuālas attiecības tiek uzskatītas par pieņemamām, bet tā var gadīties arī, kad ir 15, varbūt pat 14. Tikpat teorētiski es varu vaicāt, vai vispār ir vajadzība kādiem legāliem vecumiem. Jebkurā gadījumā, man te nav misija nevienu pārliecināt, autore prasīja domas.

Autorei krimināllikuma panta nedraud, jo sīkajam jau ir 16.:-D Okei, man tas šķiet kinda jocīgi, bet ne mana kaza ,ne mana druva.:-D Do ur thing.:-D

Maniem draugiem ir līdzīga vecuma starpība, tikai otrādi, meitene sanāk krietni jaunāka un viņi sastapās ar lielu nosodījumu no draugu un ģimenes puses. Manuprāt, pamatoti, man arī likās totāls wtf, bet nu neko, tagad laimīgi precējušies. Izņemot, protams, to, ka čalim ir 30, gribas bērnus, bet meiča (24) vēl grib maģistra grādu, karjeras kāpienu utt. Ilgtermiņā, manuprāt, tādas attiecības ir baigi izaicinošas, varbūt vienīgi līdz brīdim, kad jaunākajam jau tuvojas 30, tad tā starpība izlīdzinās.

Nepiekritīšu, ka 6 gadu starpība ir liela. Jā, 16 un 22 varbūt, bet ne jau 24 un 30. Pati pieļauju, ka varētu būt kopā ar līdz desmit gadiem jaunāku vīrieti, kaut kādi 5-7 gadi nešķiet nopietni ņemama starpība.

6 gadi starpā, manuprāt tie ir vienaudži. Tagad varbūt tā neliekas, bet tas ātri izlīdzināsies.

Nu 24 un 30 jau nu tiešām nav nekāda starpība. Bet nu, kad viens vēl tikko vidusskolas solā un otrs jau augstskolas beigās, tad nu jā, starpība ir vairāk jūtama. Bet nu es zinu tādus puišus, kuri 16 gadu vecumā bija jau ļoti nobrieduši, un zinu arī tādus, kas savos 25 vēl uzvedas kā pusaudži.

viņi sastapās ar lielu nosodījumu no draugu un ģimenes puses.

Manā gadījumā laikam visi būtu tieši priecīgi (nu no manas ģimenes, draugu puses), ka man beidzot ir kāds puisis uzradies, jo kā jau minēju sākumā, tad man vēl nav bijušas nevienas attiecības. Bieži vien sanāk dzirdēt tekstus - nu kā Tev ar puišiem? Kad būs?:-/

Nu, manuprāt 16 gadi - tas tiešām vēl ir bērns, tāpat arī 18 un es pat teiktu 20 gados vēl ir bērns, it īpaši puisis, meitenes tomēr mazliet ātrāk nobriest.
Man, kad bija nedaudz virs 20 (kādi 22), arī bija puisis, kurš bija kādus divus gadus jaunāks par mani un man tā toreiz likās tik liela starpība, jo ļoti varēja just, ka viņš ir jaunāks. Tagad, ap 30, protams tas nebūtu jūtams, bet tik un tā es nekad negribētu jaunāku.

Domāju, ka ir jāriskē. Tas, ka tev tas puisis patīk, bet viņš ir jaunāks, nenozīmē, ka tev ir jāpārtrauc visi sakari. Turpini draudzēties un tad jau redzēs, jo nekad jau nevar zināt. Varbūt attiecību sākumā jau uzpeldēs viņa kā "bērna" vai cilvēka mīnusiņi, bet varbūt tieši pretēji, viņš būs īstais un adekvātāks par dažu labu 30 gadnieku. ;-)

Daudzas saka 16 gados vēl ir bērns. Nu un paliks 18 gadi un 00:00:01 pēc pusnakts kļūs pieaudzis?
Vai arī ja bērns vēl ir 21 gada vecumā, vai 22 gados ir jau pieaudzis? Jājautā kur ir robeža.
Zinu cilvēkus kas 30 gados uzvedas kā bērni un zinu pēc gadiem bērnu, 2. Klasīte kas uzvedas kā pieaudzis jo māte alkoholiķe un bērns bērna prātā nav.
Robeža ir uzvedībā.
Autore, ja puisis ir saprātīgs un nav bērna prātā un ja tev viņš patīk, tad kur ir problēma? Uz priekšu!!! ;-)
Pieaudzis nav pēc gadiem, pieaudzis ir prātā.

Delusion, jā, tas pats Peter Jones. Runa iet par smadzeņu/nervu sistēmas attīstību, es savā komentārā biju domājusi pubertāti, kurā pāreja no bērna uz pieaugušo (vairāk gan saistībā ar dzimumnobriešanu) notiek arī citās cilvēka organisma sistēmās.

Manā gadījumā laikam visi būtu tieši priecīgi (nu no manas ģimenes, draugu puses), ka man beidzot ir kāds puisis uzradies, jo kā jau minēju sākumā, tad man vēl nav bijušas nevienas attiecības. Bieži vien sanāk dzirdēt tekstus - nu kā Tev ar puišiem? Kad būs?

nu, a kāda Taviem radiem un draugiem daļa gar Tavu attiecību statusu, ka noteikti jālien Tavā privātajā dzīvē un Tavās personiskajās izvēlēs, uzbāžoties ar nelūgtiem padomiem un mājieniem ar mietu, ka nu ir laiks iestūrēt attiecību gultnē?
Nez, kāpēc gan tādā gadījumā būtu jāķer un jāgrābj pirmais šķietami pietiekami sakarīgais čalis, kas izsaka savu patiku pret Tevi, lai 'visi būtu tieši priecīgi', tajā pašā laikā lauzot galvu par jautājumu, vai ar gandrīz pilngadīgu personu ir iespējams izveidot nopietnas attiecības un pēc kāda laika apprecēties, turklāt kāzas plānojot līdz savam 27 gadu vecumam. Un interesanti ar', kas gan tajos 27 gados tik maģisks, ka nosprauž to par iespējamo apprecēšanās vecumu.

Nu es jau nekur nesteidzos, nav jau tā, ka es ar kuru katru uzreiz veidotu attiecības (tad jau sen būtu kaut kas bijis). Cik reizes man nav teikts, lai piereģistrējos Tinderī, jo būšot jautri, bet es tā negribu, gribu iepazīties dzīvē, nevis internetā.
Par to apprecēšanos līdz 27 gadiem, ir tikai tāpēc, ka man ar mammu ir tāda vecuma starpība un es ar saviem bērniem diži lielāku starpību negribētu, un apprecēties tomēr, manuprāt, ir jāizdara pirms dzīvē ienāk bērni.

Nevajag domāt par kāzām,kamēr nekādu attiecību vēl nav bijis. Dzīvē tāpat maz kas notiek kā plānots...(t)
Hm,manai māsai drīz būs 16, tā ir 9. klase. Esmu nedaudz vecāka par tevi. Hm...nevarētu iedomāties sevi satiekamies ar māsas klasesbiedriem vai un tur ok, vidusskolēniem kaut kādiem :D :D :D

Azalea-taapeec ,ka tu redzi to cilveeku,bet visi jau nav vienaadi.Tas ir tiesi taapat ,kaa ar veciem cilveekiem.

Nu, a tas bieži izskanējušais padoms piereģistrēties Tinderī izskanējis lūgts un aicināts, proti, tad, kad pati esi pirmā iesākusi runāt par attiecību jautājumu, jo pašai tiešām ir gribējies ar kādu par šo tēmu bieži (nevis reti vai praktiski nekad) pļāpāt, nevis satiktais rads/draugs netaktiski izmet 'čau, nu, kā Tev ar puišiem? Kad būs?'

apprecēšanos līdz 27 gadiem, ir tikai tāpēc, ka man ar mammu ir tāda vecuma starpība un es ar saviem bērniem diži lielāku starpību negribētu

^ nu, a kas briesmīgs notiktu, ja kaut kādu dzīves apstākļu dēļ tā vecuma starpība Tev ar bērniem būtu lielāka?

Neraatnaa-taa parti draudzene ,kura appreceeja to "skolnieku" ,man ir teikusi,ka nekad nevareetu appreceet viiru ar lielu gadu starpiibu-jaa,saprotu,jo vinas acu prieksaa ir vinas teetis ar mammu.Teetim bija jau pie 60 gadiem,kad vina dzima!Vina to redz,kaa kaut ko loti negatiivu.