Pavisam noteikti piekrītu tām meitenēm, kas uzskata, ka labāk aborts nekā negribēts bērns, kurš izaugs bez vecāku mīlestības (labākajā gadījumā). Man ir pietiekami bijusi saskare ar bērnu namu bērniem, lai to secinātu. Nu neieslēdzas visām mātes mīlestība pirmajā sonogrāfijā vai pēc dzemdībā, ir daudz sieviešu, kuras, ja būtu iespēja darīt citādāk, to izmantotu. Te viena teica, ka ļoti reti gadījumi, kad kāds teiktu ka nožēlo, ka neveica abortu. Un tas ir likumsakarīgi, jo tā teikt/domāt mūsu sabiedrībā nav socially acceptable, ja kāda uzdrošināsies ko tādu pateikt, viņu gaida prātam neizmērojams nosodījums ja ne pat draudi. Sabiedrībā pieņemts, ka sievietei uzdevums ir dzemdēt un būt par to sajūsmā un automātiski tiek pieņemts, ka sievietei tas jāgrib. Līdz ar to ir pilns ar sievietēm, kuras nav spējušas pretoties sabiedrības spiedienam un nav veikušas abortu. Paskatieties apkārt, ir tik daudz vecāku, kuri jā, pilda savu pienākumu - pabaro un apģērbj savu bērnu, bet neko vairāk. Vai lielās abortu pretinieces būs tās, kuras pieteiksies ne gribētājiem bērniem nodrošināt bērna normālai attīstībai nepieciešamo uzmanību, sirds siltumu un mīlestību un daudzos gadījumos arī finansiāli uzturēs tos bērnus?