Attāluma attiecības .

Protams , ka skums pēc meitas . Teica , ka zvanīs viņai video zvanā .

Haha. Man arī ir tāda pieredze starpcitu, meitai 2 gadi, vīrs bija prom nepilnus 3 mēnešus, kad viņš zvanija viņa demonstratīvi ignorēja viņu, gandrīz nerunāja vispār, laigan ir liela pļāpa un pat neskatījās viņam virsū un speciāli izvairijās no kameras, tas vispār viss bija bēdīgi jo bija skaidrs ka viņai par to skumīgi un bija apvainojusies. Kad tētis bija atpakaļ tad gan bija pārlaimīga un dienām viņam sekoja visur un mieru nelika ne brīdi.

Heh, pašlaik mums ir ļoti tētim pieķērusies . :-) Tētis jau tā arī šeit daudz strādā un principā tāpat ar meitu pārsvarā ņemos es . Bet kā nāk laiks kad tētis no darba nāk tā jau koridorā gaida un bļaustās ‘tete-tete ‘ un lēkā :-D Viņš apzinas ,ka arī pašlaik man viegli nav , bet brīvdienās laiž mani atpūsties , izskriet , vai arī braucam kopā uz laukiem , kādā ekskursijā , vakariņās . Ahhh, nu mīlam visi viens otru...
Es nēz , drošvien kad būs novilkts kāds mēnesis vienam bez otra , un galīgi traki būs - braukšu pa nedēļas nogali ciemos. Bet baigi skriet arī negribās . Es pagaidām nezinu,kā tas būs ,kā jutīšos . Man nav ne jausmas un pašlaik vel neapjēdzu ,laiks rādīs . Visu cieņu , kuras izturējušas . Domāju,ka atgriešanos gaidīšu kā nekad un bimbāšu kā nekad:-D:-D

Un kāpēc kungs pats nevar atbraukt mājās vismaz uz nedēļas nogali? Kaut reizi mēnesī.

Annie , darba specifika neatļauj. Sanāks tikai 7dienas brīvas ... un nedēļas vidū brīvdiena ... viena brīvdiena ir par maz ,lai tērētu naudu biļetēs , un pāris h ....

Vai tad Somijā nav svētku dienu, kad vairākas dienas (+ ja sakrīt ar brīvu dienu) ir brīvs, un var atbraukt? Domāju, ja ir... Vai tad nepienākas arī kāds atvaļinājums pus gada laikā? Kaut kā interesanti tas viss kopskatā.

Pie tādiem nosacījumiem aizbraukt man liekas vairāk nekā dīvaini.

Man liekas bišķi nereāli, ka visu pus gadu nebūs pilnīgi neviena paša iespēja aizbraukt ciemos, ja nu tik ļoti vīrs netiek atbraukt un arī, tā jocīgi, arī 1x pa pusgadu, uz neilgi laiku nebūtu nemaz tik briesmīgi, ja vīrs samaksātu par biļetēm, pat ja tā būtu viena diena, ko pavadīt kopā ar tevi un mazo. Un tas , ka vecmammas ir jaunas, tas jau tieši šķiet kā pluss, lai atstātu uz nedēļas nogali, jo tad jau tiešī vieglāk tikt galā, nekā veca omīte, kurai vienai visa ned nogale varētu būt par grūtu ar mazo. Kaut kā nereāli, ka nu neko nevar izdomāt, lai satiktos pa pus gadu. Nu , bet es spriežu pēc sevis un vīra, viņš nevarētu aizbraukt bez jebkādas vēlmes atrast iespēju vai kompromisu, lai pabūtu ar bērnu klātienē. Neiet kopā ar to ka uz visu gatavs dēļ jums un jūs mīl bez gala, bet nu mīļā atā uz 6mēn, patīk tev vai nē. Jo vairāk domāju jo neiespējamāk skiet pilnīgi vienai darbs + 2gadnieks 24/7 , 6 mēn.

Pasist bērnu padusē un aizbraukt - uz Lieldienām, uz maija svētkiem, uz Jāņiem - lūk, jau 3 lieliskas iespējas. Ja "viss saplānots" tad acīmredzot tie plāni ir svarīgāki, nekā ģimenes stabilitāte?

Ja "viss saplānots" tad acīmredzot tie plāni ir svarīgāki, nekā ģimenes stabilitāte?

Tieši tā. Un par to komandējumu noteikti nepaziņoja vienā jaukā dienā, un viss - 5 minūšu laikā izlēma, ka jābrauc. Tā tomēr nav nedēļa vai divas. Tas tikai pierāda to, ja viņš neuzskata par nepieciešamu ar Tevi rēķināties, un gatavs "pagrūst Tevi zem tanka", kad vien pašam sagribēsies. Un neizskatās, ka tur ir rūpes par ģimeni vai tml. Drīzāk čalis izdomāja pus gadu atpūsties no jums(t)

Laikam tikai Cosmo forumā tēma par vīra komandējumu var aiziet tik tālu, ka beigās jau vīrs tiek pasludināts par čali, kurš nerūpējas par ģimeni un kurš brauc prom, jo grib no tās atpūsties. Gaidu, kad kāda ieteiks šķirties. (t)

Ak, šausmas, ne?!:-D Varbūt vienkārši vajag uz to paskatīties no visiem rakursiem, nevis tikai no viena? Tas tomēr nav godīgi pret autori un to, kāda viņai būs dzīve šī pus gada laikā. Ja vīrietis neuzskata par nepieciešamu darīt visu, lai pus gada laikā varētu atbraukt un satikties ar savu ģimeni, kurā ir mazs bērns, tad tas neliecina par to, ka viņam ļoti rūpētu viņu labsajūta. Galu galā, viņš varēja nepiekrist, ka netiktu ietvērta arī vienošanās, piemēram, par atvaļinājumu (kaut nedēļu) tā pus gada laikā. Tā vietā viņš, nerēķinoties ar autori, piekrīt komandējumam, kur nav pat divu brīvu dienu pēc kārtas. Un nē, es neieteikšu šķirties, bet man tas nešķiet godīgi pret sievieti ar mazu bērnu, kurai ir divi darbi.

Kāpēc bērnu uz nedēļas nogali nevar atstāt vecvecākiem? Teici, ka omes strādā, bet, nu, šaubos, ka 24/7.

Izklausās "interesanti" - tētis pazūd un ir tikai datorā un tad vēl uz nedēļas nogali pazūd arī mamma. "Forša" attieksme pret bērnu.

Izklausās "interesanti" - tētis pazūd un ir tikai datorā un tad vēl uz nedēļas nogali pazūd arī mamma. "Forša" attieksme pret bērnu.

Vai es teicu, ka jābrauc katru nedēļas nogali? Vispār, es to rakstīju tīri teorētiski, jo šeit izskanēja, ka bez maz vai vispār nav nekādu izredžu tikties. Tik pat teorētiski es varu tagad pateikt, ka kāda reta tikšanās mammai un tētim dos lielāku labumu ilgtermiņā, nekā pilnīga atšķirtība pus gada garumā, kas tīri teorētiski var rezultēties ar šķiršanos (tas nav apgalvojums, bet visādi dzīvē var gadīties). Kopumā es atbalstītu to, ka brauc kopā ar bērnu.

Laikam tikai Cosmo forumā tēma par vīra komandējumu var aiziet tik tālu, ka beigās jau vīrs tiek pasludināts par čali, kurš nerūpējas par ģimeni un kurš brauc prom, jo grib no tās atpūsties. Gaidu, kad kāda ieteiks šķirties. (t)

Tas jau ir atkarīgs no tā, kā katrs definē vārdu "tētis". Man personīgi nešķiet, ka tas ir spermas donora un bankas aparāta apvienojums. Meitai tēta klātbūtne ir ļoti svarīga.
...
Kaut kā nešķiet ticami, ka darba likums Somijā ļautu šādu grafiku. Kādā jomā viņš strādā?

Labi, varbūt mani te tūlīt aplies dubļiem, pa cik man nav bērnu un es nezinu, ko runāju, taču, ja par sevi, tad es vispār neatceros sevi 2 gadu vecumā. Tagad, kad klausos mammas stāstos par to, kā tēvs manā bērnībā dzēris, kā nedēļām ilgi nav bijis mājās, tas man ir jaunums, jo es to gluži vienkārši neatceros, man nav ne jausmas, kas ar mani bijis tajā vecumā, jo sevi sāku atcerēties tikai ap 6 gadu vecumu. Protams, nesaku, ka tas ir normāli, ka bērns neredz tēvu, taču, tai pat laikā, bērnam ir tikai 2 gadi, viņš pēc gadiem vispār neatcerēsies par to, ka uz pusgadu nav bijis tēvs blakus. Nu nav tā, ka, ja divgadīgs bērns pāris mēnešus neredzēs tēvu, ne tāds izaugs vai attīstīsies. Mūsdienās vienkārši patīk šīs lietas pārspīlēt. Es pati augu bez tēva (teorētiski viņš bija, bet praktiski manā audzināšanā nepiedalījās vispār, tāpēc līdz 25 gadu vecumam viņu saucu vārdā, ne par tēti, jo vienkārši neuztvēru viņu kā tēvu). Nezinu, mana dzīve nav ideāla, bet, ka tēva neesamība būtu kaut kādā veidā ietekmējusi manu dzīvi, neuzskatu. Galu galā, mūsdienās pastāv tādas iespējas, kādas nebija tad, kad es augu. Kaut vai tas pats Skype. Bet nē, tagad komentāri jau aizgājuši par to, cik drausmīgs vecis, ka bērnu pamet, značit negrib ģimeni, grib atpūsties no sievas un bērna, un kas tik vēl ne. Tad jau, pēc idejas, jūrniekiem, karavīriem, tiem, kuri materiālu apstākļu dēļ ir spiesti doties uz citu valsti peļņā utt. vispār bērnu nedrīkstētu būt, jo, ārprāts, pāris mēnešus vecs zīdainis aizmirsīs tēti. Nu, okei.

Nedomāju , ka Tev vajadzetu uztraukties vai aizmirsīs bērnu, ir video zvans taču. Es pirmos 2 dzīves gadus nebiju redzējusi savu krustbērnu, tikai kristībās, no kuram noteikti tas mazais cilvēks neko neatceras. Bet mes sazvanījāmies , reizi nedela, dažreiz retāk, tas bērns mani redzeja kā svešu cilvēku , kas katru nedēļu piezvani. Un zini, viņai bija 2 gadi, kad es aizbraucu ciemos, tas bērns skrēja man pretī un mīļoja. Neaizmirsīs, kur nu vēl tēvu!
Bet tās kuras saka , ka tavs vīrietis pirmo liek darbu dzīvē, noteikti mājās ir mājsaimnieces un pašas darbu nav redzējušas. Es gan uzskatu, ka izaugsmes iespējām ir jāiet pretī. Vienreiz pateiksi “nē” otreiz nepiedāvās. Dzīvē nav otras iespējas . Ja tavam vīrietim ir dota iespejas - ļauj. Neesi egoiste un ļauj viņam attīstīties. Es uzskatu attiecības , kuras jus viens otru redzat dien dienā, ēdat kopā, spēj iedzīt rutīnā un depresijā. Man tadas attiecības ir garlaicigas. Tieši tapec mes ar vīrieti biežāk ejam ara atsevišķi, ceļojumos braucam ar draugiem ne kopā, tas gan nenozīmē , ka arī kopā to nedaram, bet retāk, pietiek ar mājās dzīvi. Mes neliekam savas iegribas augstāk par otru. Mes katrs taču esam personība un mums ir atļauts attīstīties un iet uz prieksu, tikai egoists spēj pateikt “nē” un meklēt iemeslus kādēļ otrs civleks nedrīkst kko darit, jo es tā vēlos.

Runa jau vairāk ir par to, ka vīrs vienpersoniski pieņēma šādu lēmumu, kas, grozies kā gribi, bet ļoti ietekmē arī autores dzīvi turpmākajā pus gadā. Attīstība karjerā - tās viss ir labi un saprotami, un, ja abi vienotos, ka jā, šobrīd tas ir nepieciešams un laba izdevība, tad viss izskatītos, vismaz man, citādāk. Pagaidām izskatās, ka lēmums ir egoistisks un autore var tikt galā ar visu, kā grib, jo vīrs nevarēs atbraukt pus gada laikā un īsti jau nebūs, kas ikdienā palīdz.
Par bērnu savā ziņā piekrītu Kaya rakstītajam. Piemēram, es arī vispār neko neatceros no tāda vecuma, kāds tagad ir autores meitai, un nedomāju, ka tas mani kaut kā ļoti ir ietekmējis, lai gan, cik zinu, nekas tāds traks nav bijis. Kaut kādas atmiņas ir tikai no vēlāka vecuma, kad mamma studēja neklātienē un brauca ik pa laikam projām uz sesijām, un tā nebija viena diena. Bet arī tas man nekad nav licis justies kaut kā slikti, ja neskaita ilgošanos.

No vienas puses - ļoti neforši, ka viņš to lēmumu pieņēma vienbalsīgi un savu sievu vnk nostādīja fakta priekšā. Par tādām lietām ir jāvienojas un jāņem vērā otras puses viedoklis, vēl jo vairāk ja ir bērns un citas saistības. Pusgads nav mūžība, bet nav arī dažas nedēļas, es zinu, ka man tādā situācijā būtu smagi, jo mīļotā cilvēka klātbūtne attiecībās man ir dikti svarīga. Uz ilgāku atšķirtības laiku par pusgadu es vispār neparakstītos.
No otras puses - tā ir Somija, nevis otrs pasaules gals. Tas ir tuvu un tas ir mūsu laika zonā, tātad var gan bez problēmām aizskriet ciemos, gan ikdienā viegli uzturēt komunikāciju. Manējais ir braucis komandējumā uz ASV uz 3 nedēļām, un citā reizē uz Eiropas valsti uz vairāk kā vienu mēnesi, un pirmajā gadījumā bija daudz grūtāk, jo sarakstīšanos/sazvanīšanos stipri traucēja laika atšķirība.

dzīvojām kopā gadu, attiecībās ilgāk, tagad esam attāluma attiecībās, strīdu kā nebija tā nav, par neuzticību pat nedomāju, tiksimies pēc dažiem mēnešiem.
autore jautā par to kā tas ietekmē attiecības nevis par to kā vērtējat viņas vīra lēmumus. 6 mēneši nav nekas, lai ietekmētu attiecības negatīvi. ja uzticies viņam mājās, tad uzticies arī no attāluma :)

autore jautā par to kā tas ietekmē attiecības nevis par to kā vērtējat viņas vīra lēmumus

Bet "to kā tas ietekmēs attiecības" taču ietekmē pašas attiecības, to stiprums, savstarpējā komunikācija un uzticība. 3 meitenes pasaka, ka viņām LDR beidzās ar krāpšanu, 4 meitenes pasaka, ka veiksmīgi izturēja atšķirtību un viss ok, un 2 meitenes pasaka ka atsvešinājās LDR rezultātā. Un ko tagad, rēķināsim vidējo aritmētisko no šiem datiem?
Tāpēc jau arī tiek analizētas pašas attiecības un to dalībnieki, nevis tikai prombūtnes ilgums un sazvanu biežums.