Idejas likumiem, kas varētu uzlabot situāciju valstī.

mvk jau ir skaidri redzami sterotipi, viss salikts pa kastītēm.
Citi saliek pa kastītēm, cilvēks iemācās citu uzskatus, augstākā izglītība.
Atklāti sakot, redzams arvien vairāk cilvēku, kuriem augstākā ir, bet analītiskas, kritiskas domāšanas NAV. Dzīvi uztver stereotipiski, visu pa kastītēm saliktu.
Citu radītās klišejas uztver kā SAVAS kritiskās domāšanas rezultātu. Kura neeksistē vispār...........
Rezultātā pasauli analizē no citu skaptunkta, nevis sava.
Tāpēc cilvēku skaits ar augstāko aug nemitīgi, inovatoru un izgudrotāju skaits nebūt neaug. Jau tas vien, ka cilvēks iedomājies augstskolas diplomu ekvivalentu garantētai maizei un sevi gudrāku par tiem, kam tā papīra nav, parāda īsto " intelektu ". Kura diemžēl nav vispār. Iedomība ir, bez gala un malas. Snobisks pasaules uzskats, augstprātība utml. Man no dzīves pienākas, jo man ir grāds.
Līdz smieklīguma līmenim.
Anglosakši gājuši jau tālāk; man ir bakalaura grāds, mans mağistra grāds ( tukšmuldēšanā ).
Agrāk anglosakši teica grāds tikai par doktora grādu. Esmu ekonomikas bakalaurs. Esmu pabeidzis mağistra programmu. Esmu tiesību zinātņu doktors, pasniedzu universitātē.
Tagad.... Es iegūstu bakalaura Grādu!!! Nekā cita nav, ar ko lepoties?

Iedomāsimies kaut vai cilvēku, kurš skolā nav mācījies literatūru vai vēsturi.. tas tak zābaks!

Man dzīvē ne reizi nav bijusi iespēja vai vajadzība pielietot zināšanas Raiņa, Aspazijas vai Čaka daiļradē. Arī Vilhelma Purvīša daiļrades pārzināšanai nav izdevies atrast pielietojumu. Es ticu, ka ne es viena tāda. Toties, kad 21.gs.sākumā sāka karst ekonomika, cilvēki uzskatīja, ka beidzot ir sasniegts normāls, stabils dzīves līmenis un paņēma neadekvātus kredītus. Sekojošai krīzei (ja būtu labāk mācīta ekonomika, tad cilvēki rīkotos apdomīgāk), cilvēki bankrotēja. Lai gan tika presē analizēta krīze un uzsvērts to cikliskais raksturs, cilvēki neko nav mācījušies. Ekonomika atkal silst un tā vietā lai veidotu uzkrājumus, cilvēki uzdzīvo- brauc ceļojumos, atkal ņem kredītus pilnām saujām.
Ekonomiku jāmāca, ne Raini :D
Un makroekonomiku- lai cilvēkiem beidzot rodas apziņa, ka valsts nav mamma ar pilnu riekšavu naudas, ko dāļāt saviem "bērniem".
Un politiku, lai beidzot saprastu, ka valdība nav ļaunie zagļi, bet gan mūsu pašu virzīti un izvēlēti cilvēki. Ja nepatīk esošie, nevajag par tādiem balsot. Ja liekas, ka neviens nav gana gudrs, neviens neliedz politikā iesaistīties pašiem.

Nekādu ekonomikas sasilšanu es nemanu. Drīzāk otrādi.
Pirms iepriekšējās krīzes tiešām bija labi. Salīdzinot, tad web dev i tiešām varēja iztikt ar vietējiem klientiem, domājot, gribēsi strādāt virsstundas vai negribēsi.
Tagad vietējie klienti vai nu pie stabiliem izstrādātājiem pielipuši vai arī haļavščiki - limonādnieki pārsvarā.
Tagad bez ārzemju pasūtījumiem lielākajai daļai viņu nebūtu ko ēst, vārda tiešā nozīmē. Lielākā daļa viņu darbavietu pazustu.
Lieliem projektiem, vietējo maz, ļoti lielos nevajag pat Baltijā kopumā.
Bez ārzemju klientiem man nebūtu darba.
Nogriežot nost outsourcingu IKT un gaming/ gambling, mīnus 6000 - 8000 labu darbavietu.
Ticiet man, efekts, īpaši Rīgā būtu pamācošs.

Tāpat arī veikali; pirms krīzes konkrētā apkaimē bija 4 veikali, pagājuši 12 gadi, ir tikai 2 veikali.
Kafejnīca pie viena bija, tagad vairs nav, tam jau 10 gadu jubileja būs, slēgšanai.
Rīgas centrā viens salons pirms krīzes bija 1 ajā stāvā, tagad ir 4 ajā stāvā, lētāka noma.
Pieskaitīt izaugsmei faktu, ka atčohnījušies izmantot eiropas fondu naudiņu? Ceļojumu un auto kredītus, lietotu grabažu pilna valsts, mašīnu vairā kā pirms krīzes laika. Cilvēku mazāk, tas tāds sīkums.
Sīkums arī, ka pirms krīzes man darbs pietiktu ar vietējo vajadzībām, tagad bez ārzemniekiem alga būtu 0 un darbavietas vietā 0.
Milzīga ekonomikas izaugsme.

Tul, ko tu muldi h*rņu? :-D:-D:-D Iemācijies nosākuma nozīmes tiem vārdiem, ko lieto :-D lai gan.. anonīmi jau ir! kauns vismaz publiski nav :-D

Ehh.. atgādini man tos divdesmitgadīgos puišus, kuri nesaprot, ka gudri dirst nav malku cirst :-)

mvk, tu gadījumā neesi aizmirsusi, ka pati esi anonīma šeit?
Sena paruna vēsta, savu baļķi acī neredz, skabargas citu acīs redz.
No kā man jākaunās? No fakta, cik % IKT nozares apgrozījuma te dod ārvalstu pasūtījumi? Starp citu, ja patiešām Tev ir augstākā izglītība, tev būtu jāvar atrast to info pašai. Tā ir publiska.
No kā man vēl jākaunās, tavuprāt?
No fakta, ka vairāk kā pieciem populāru biznesu galvām nav pabeigtas augstākās? Tu pati viņu produktus lieto katru dienu tāpat kā ūdeni un gaisu! Augstākā tev esot, tad jau zināsi par ko ir runa.
No kā man vēl jākaunās, tavuprāt?
No fakta, ka minox izgudroja cilvēks BEZ augstākās izglītības?
Esmu stulbenis, kurš gudri muld, bet tu maksā cilvēkiem, kuriem nav pabeigtas augstākās, es arī maksāju, tieši vai netieši. Lietojam viņu produktus.
Kas attiecas uz obligātu tieši profilējošo augstāko, tad pēc 15 dažādiem aptauju un statistikas avotiem, variācijā no 30% līdz 56% developeru NAV profilējošās augstākās, tiesa augstākā viņiem parasti ir.
Starp citu, tu lietoji pakalpojumus, kurus daļēji ir radījuši ne tikai cilvēki bez augstākās, bet pat cilvēki ar nepabeigtu tehnikumu... Es arī...
Aizej labāk vismaz uz FB un angliski kārtīgi tur paraksti par savu viedokli par visiem, kam nav iegūts tas grāds. Silti iesaku un ne latviski.

Starp citu, es nevaru atļauties tik ļoti noslāņot pat anonīmi, kā tu.
Runājot par anonimitāti, man patiešām patiktu, ja internetā nevarētu komentēt, rakstīt forumos, rakstu komentārus utml BEZ autorizācijas ar e-id vai vismaz i-banku.
Spilgts piemērs ir arī šeit; kabans un es ēdam gaļu, bet neapsaukājam veğetārietes, daža no viņām gaļēdājus te dēvē par monstriem.
Forumiem tiešām nevajadzētu būt anonīmiem. Uzreiz redzētu, kāds samazinājums būtu komentāru skaitam svešas vešas mazgāšanas tematos.

njā, nu i palagi. developeriem garlaicīgi laikam

Es labprāt kārtīgi paceltu sodus točku darboņiem, kā arī par piemēslošanu - vai tas būtu atkritumu maiss vai izsmēķis pa auto logu.
Tāpat pārceltu vēlēšanas uz janvāri, lai ar budžeta jautājumiem nav problēmu.

Viedā Minka man ļoti patīk citāts: "Izglītība ir tas, kas paliek pāri pēc tam, kad esi visu aizmirsis"

Kā, kas paliek pāri?
Šajā forumā par K kungu ir 2 tēmas, kopā 1014 komentāri un kopā 161432 skatījumi.
Temats populārāks par ēšanu, nodokļiem un izglītību, darba meklēšanu.
Citā forumā par K kunga ir 3 tēmas, kopā 7750 komentāri un kopā 984664 skatījumi.
Visnesanākajam no tematiem tur ir 6657 komentāri un 853154 skatījumi. Vešas mazgāšanu tur intensīvi turpina arī šorīt.
Attiecīgi, kāda ir cilvēku praktiskās dzīves izziņa Savām praktiskajām vajadzībām versus formālā izglītība vismaz to forumu auditorijai, šaubas nerada.

Nu kāaaa, Tul, tas taču ir vienkārši - Perdelis šovam katru dienu kaut ko jaunu taisa, sekotāji un kvēlākie fani var apspriest, bet nodokļu politika katru dienu nemainās. Tur vienkārši: jautājums-atbilde un vairāk nav ko vārstīt palagus n-to lapu garumā :-D Arī par izglītībām un darba meklēšanām tēmas ir aktuālas tikai tiem, kas kaut ko maina. Man taču mācoties un strādājot nav ko diži apspriest, nav ko jautāt, tur viss ir fine. Kaut vai te mūžīgās attiecību tēmas - raksta jau tikai par problēmām, pasarg' die's, kāda uzrakstīs, ka viņai viss baigi forši - tūlīt nories par lielīšanos. Bet no tā taču nevar izvilkt statistiku par to, ka 90% meiteņu ir greizsirdīgas uz bijušajām, ko nekad nav satikušas :-D

Man gan Rainis noder-"Pastāvēs, kas pārmainīsies" :D Vēl labāk par strīdēšanos ar citiem, man patīk apstrīdēt sevi un meklēt kļūdas savās darbībās, ja kaut kas dzīvē neiet kā vajag.

Zinas tante
Vispār jā, taisnība.

2008 gada krīze Latvija bija vajadzīga. Tā savā veidā sakārtoja ekonomiku. Var jau būt ka trekos gadus piemin kā labo piemēru LV bet, tas jau tad bija daži rādītāji, pēc kuriem varēja secināt ka būs krīze un pamatīga.
Inflācija 15-17% !!! Cenas, kas auga neadekvāti. Tirdzniecības veikalu platība uz iedzīvotāju skaitu, kas jau sasniedza augstāko līmeni Eiropā. Un cilvēki, kuru neapdomīgie tēriņi, pirkumi, kredīti, likās OK. Gāzi grīdā.
Iznākums nevarēja būt savādāks. Tikai muļķi varēja naivi domāt, ka postpadomju valsts ar vāju ekonomiku uztaisīja super uzrāvienu.
Krīze iztīrija tirgu no burbuļuzņēmumiem un iemācija cilvēkus vairāk domāt ar galvu. Lai gan nav izslēgts, ka scenārijs var atkārtoties.

Privātpersonu tēriņus kā krīzes iemeslu 2008/2009 min daudzi banku ekonomisti. Interesants ir fakts, ka necilā biznesmeņu investīciju kļūdas, jo uzņēmumu komercķīlu masa bija vienkārši fantastiska.
Īrija nebija postpadomju valsts, bet tajā 1. Zemāka UIN dēļ reğistrējās daudzas bankas un invdstīciju fondi, jo maksāt 15% nevis 26 % blakussalā bija izdevīgāk 2. Milzīgas uzņēmēju investīcijas NĪ būvniecībā komerciāliem mērķiem.
Uzņēmēji, konkrēti bankas un investīciju fondi, arī riskanti investēja pat ārzemju aktīvos.
Privātpersonu kredītu bums visspēcīgākais bija ASV, no kura cieta arī eiropas bizness; ASV 4 lielo fondu un 3 milzīgo banku vērtspapīri skaitījās tikpat droši kā valsts parāda vērtspapīri.
Miljonāri ticēja, ka medoff milzu impērijas bankas akcijas un parāda vpp ir tikpat droši kā valsts kases parāda vērtspapīri! Pagāja 2 mēneši un impērija sabruka. Ķēdes reakcija sākās ar akciju tirgus kritumu, vairāki desmiti tūkstoši lielu firmu, banku un fondu izjuta sekas.
Tur taču labi izglītoti cilvēki ar pieredzi pie stūrēm, nav nekādi celtnieki parastie vai viduvējības.
Ekonomika varbūt arī ir sakārtota, tikai diemžēl dīvainā veidā.
Ekonomikas aktivitātes galvenokārt outsourcings priekš ārzemēm zemāku algu dēļ.
Eirofondu apgūšana. Cik ilgi uz to varēs izbraukt?
Vājš iekšējais patēriņš.
Eksporta nozares; būvmateriālu ražotāji visā pasaulē nebūt nejūtas tik labi kā 2007 ajā gadā, diemžēl.
Kādi ir ievainojamības punkti?
Outsourcinga ekonomikas ievainojamības punktus nesen izbaudīja leiši; korporācija izlēma optimizēt risinājumus, rezultātā ap 500 bezdarbnieku ar augstāko izglītību IKT sektorā tieši Viļņā. Tagad darbus viņi visdrīzāk atraduši, tomēr algu pieaugums tur paši saprotat kāds.
Pietiek pāris lielām firmām izlemt, ka kaut kur ir lētāk un ne sliktāk kā pie mums, sveicināti realtātē.
Darvas karote medus mucā; EU jau tagad ir valstis, ar kurā mēs nevaram konkurēt balstoties uz zemākā algām pie mums. Kuras nav zemākās EU vismaz priekš IKT sektora.

Ja privātpersonu kreditēšanas burbuli var nosaukt par neapdomīgu, gan no debitora, gan kreditora puses, tad investīcijas uzņēmumos, kuri trekno gadu laika uzrāva neticamus apgrozījumus ir pilnīga tirgus un patēriņa nepārzināšana.
Daudzi investori kā mazi bērni, redzot austrumeiropas ekonomiku uzpūšanos, grūda iekšā naudu, redzot tikai ātru peļņu.
Uzņēmumi varēja bez problēmām piesaistīt finanses jo praktiski visiem bija pieaugoši apgrozījumi. Un banku ekonomisti, kuri saņemot uzņēmuma bilances, bez problēmām deva kredītus neapjaušot riskus.
Var saprast ka Latvijā izglītības iestādes saražoja daudz ekonomistus, finansu menedžerus ar ļoti zemu izglītības kvalitāti. Treknajos gados bija viegli atrast darbu (diezgan labi apmaksātu) parādot ekonomista diplomu. Gandrīz katrā lielākā uzņēmumā bija finansu un tirgus analīzes nodaļa kuras galvenais uzdevums bija pasargāt uzņēmumu no sabrukuma. Un kad 2007 gadā tirgu bija redzamas izmaiņas, tad viņi urbināja degunus un skatījās kas notiks tālāk, nedarot neko. Ne plāns B, ne rīcības plāns krīzes situācijās, kā tam būtu jānotiek.
Būvniecības un NI tirgus bija pelnījis sabrukumu, jo bija saskrūvējuši neadekvātas cenas. Bankas kuras ticēja NI novērtētājiem, kuri klientam pērkot īpašumu deva vērtējumu 2 !!! gadiem, ar 30 gadu kreditēšanu.
Un sākoties krīzei, patērētājs kurš nopirka īpašumu par 100k, atklāj ka tagad tas reāli maksā 30k. Divi gadi vērtējuma pagājuši, līgums ar banku nelaužams un super.

Austrumeiropā bija vairāki simti uzņēmumu, kuri uzskatīja, ka ASV hipotēku vērtspapīri un Lehman Brothers akcijas ir vērtīga ilgtermiņa investīcija ( 2007 - 2008 ).
NĪ krīze bija visā pasaulē un diemžēl no tās vēl īsti atkopušies nav.....būvmateriālu ražotāji. Par to ir žēl, patiešām.
Jā, viens pazīstamais pat 2008 gada pavasarī pateica, ka NĪ cenas nekritīšot nekad un paņēma hipokredītu. Divas augstākās izglītības, viena no tām finansēs, DDD. Kaut kādā rautā V.Kr kungs no bankas p 2008 janvārī teica, ka pats svēti ticot, ka NĪ cenas nekritīšot vismaz ārzemēs.