Kāda ir mīlestība?

Man aktuāls jautājums šobrīd ir pēc jūsu domām kāpēc vīrietis apgalvo, ka mīl un vienmēr mīlēs, taču kad bijām attiecībās viņa attieksme vnm pasliktinājās....
Jāpiebilst gan, ka šķīrāmies un sagajām kopā vairākas reizes. Katru reizi sākums ir superīgs, bet ar laiku atgriežas viss vecais.
Droši vien jau, ka tur mīlestības nebija....
Kāda tad ir tā mīlestība? Kāda viņa ir jums? Un kā ielaist dzīvē to īsto?
Tagad sajūta, ka neviens nav mani mīlējis, jo reti kurš ir izturējies labi, agri vai vēlu attieksme ir parādījusi pretējo..
Psiholoģiskas novirzes gan jau man. Sadomazohisms un zems pašvērtējums.

:-)

Tev viss vēl priekšā. Kad satiksi to ĪSTO, būs TĀ sajūta. Tici man. Tu jutīsi ar katru šūnu. Šis visticamāk bija garamgājējs. Nekas vairāk. Mīlestība ir kosmoss.
Mīlestība ir kad esi atradis tādu pašu traku muļķi kāds esi Tu pats. Kad kukaiņi galvā gavilē kopā. Dzīvē ir jaiziet cauri kretīniem, lai tiktu pie īstā. :-D

Tev viss vēl priekšā. Kad satiksi to ĪSTO, būs TĀ sajūta. Tici man. Tu jutīsi ar katru šūnu. Šis visticamāk bija garamgājējs. Nekas vairāk. Mīlestība ir kosmoss.
Mīlestība ir kad esi atradis tādu pašu traku muļķi kāds esi Tu pats. Kad kukaiņi galvā gavilē kopā. Dzīvē ir jaiziet cauri kretīniem, lai tiktu pie īstā.

Precīzi :-D

Varbūt bija rozā brilles ar to vīrtieti un kad sākās pieradums tad viņas nokrita un izrādās nebijāt saderīgi. Un uz to peridou kad atkal salabāt tad viss šķita baigi labi, bet velāk atkal parādījās sliktās puses.
Pec manām domām daži cilvēki nav izpratuši ko nozīmē iemīleties un mīlēt. Iemīlās uz īsu prīdi, bet mīlu visu mūžu.Iemīlēšanās periods ir tad kad tās rozā brilles un viss partnerī liekas super. Mīlestība ir tad, kad sākas parādīties partnera otra puse-tā sliktā , bet tev viņš tā pat ir svarīgs un tu viņam vēlies būt blakus. Vai nu kāds nelāgs ieradums vai strīds ,nemazina milestību ilgākā laika posmā.
Gan jau atradīsi kādu ar kuru būt kopā arī pēc rozā briļļu perioda.

Vienkārši nebija īstais un viss. Gan jau zems pašnovērtējums arī vainīgs. Retu reizi ir jēga atjaunot attiecības, kas izjukušas, jo kādai no abām pusēm vienmēr par kaut ko sēdēs iekšā aizvainojums, kas tuvākajā laikā liks par to manīt. Attiecības veido abas puses un jāiegulda tajās abiem vienādi, galvenais komunikācija, ne krāt aizvainojumu.
Iemīlēšanās jeb rozā briļļu periods nav tas pats, kas mīlestība. Mīlestība jau ir, kad padzīvojuši kopā esat un apraduši viens ar otra dīvainajiem paradumiem, tarakāniem, kas iespējams tevi var kaitināt, bet piever uz to acis, jo esi laimīgs pamosties kopā.
Tā kā nav par ko raizēties, tavs cilvēks vēl tikai gaida, kad satiksieties. Pašam gadījies, kad vienu dienu Tev saka, ka mīl, bet nākamajā jau, ka nevar ciest. Tā kā, tādas attiecības nav jēga uzturēt.

Kas tā ir par modi līmēt izjukušas attiecības.:-D Tavā gadījumā saprastu, ka ne reizi vien,kā var būuuut tāds mazohisms pret sevi.(t)

Mocheato ļoti precīzi pateica. :-D Pilnībā piekrītu.

Tev viss vēl priekšā. Kad satiksi to ĪSTO, būs TĀ sajūta

Vispār ir ļotindaudz cilvēku, kas arī to ĪSTO nesatiek.:-D Nekad dzīvē neesmu spējusi iebraukt šajos apzīmējumos...tas viss skan baigi naivi.

Mīlestība ir neizprotama. Vismaz es to vēl, laikam neesmu izpratusi.
Bet ticu, ka esmu arī naiva, jo kā iepriekšējās attiecībās 2 gadus ticēju, ka cilvēks mainīsies(nemainījās), tā arī tagadējās attiecībās ticu , ka mainīsies.
Lai gan, neko sevī iekšā, kā tauriņus, vai pārlaimi utt.nejūtu ar pašreizējo, vienigai, kad zinu, kad brauks mājās , tad ir prieks..bet tas, manuprat, ir tāpēc, jo nepatīk un nemāku būt viea un klusumā..ilgāk par 2 dienām...
Diezgan bieži galvā nāk domas- kas tad ir tas "īstais"... un ja neceltīsies ko salabot attiecībās, tad to arī, manuprāt, neuzzinās.

Tas kā kuram. Man bija TĀ sajūta, tovakar.. Koncertā, pirms pieciem gadiem. Ieraudzīju VIŅU. Mūs sapazīstināja. Atceros bija silta vasaras nakts. Devāmies pastaigā, daudz runājām. Likās nu vāks, kā tā var? Ziniet, var. Un atceroties, skudriņas par muguru noskrien. Dienu iepriekš ne pa kam negribēju iet ballēt. Koncerta dienā, pastaigas laikā, kā ar bomi kads iedeva pa galvu (lasīt - apskaidrība) nu ka nu ir jāiet, nevar neiet. Aizgāju. Un satiktu. Labi ka aizgāju. Takā brīnumiem ticiet meitenes, tās kuras staigā vēl uz brīvām kājām. :-D

Tā kā mocheato aprakstīja, tā man ir bijis tikai vienu reizi, ar vienu puisi un tas bija kādus gadus 5-6 atpakaļ :-D viss pārējais pēc tam, kas notiek arī lidz šim, ir līdzīgi kā Emīlija 00. :-D jā, forši satikties, forši, kad atnāk mājās. Bet tikpat labi var atnàkt kāds cits un būs forši :-D
Domāju mīlestības sajūta ir arī savā ziņā atkarīga no pašreizējā garīgās veselības stāvokļa. Nu, piemēram, tagad man ir riktīgais depresņaks un loģiski, ka nekādu tur baigo iemīlēšanos es neizjutīšu ne pret vienu. :-D un, ja tagad būtu tāds posms, kad es būtu gatava ņemt un izbaudīt visu, ko šī pasaule var sniegt, tad atkal būtu savādāk :-D

Neesmu pārliecināta. Liekas, ka tam vajadzētu būt kaut kam pārākam, kaut kam stiprākam, kaut kam labākam nekā katru dienu jūtu, jo taču tas maģiskais vārds "mīlestība"... Un kādreiz prātā iešaujas muļķīgas šaubas, vai tas, ko jūtu patiešām ir mīlestība, jo tas atšķiras no mana iztēlotā par to, kādai tai vajadzētu būt. Un tādās situācijās gribas domāt, ka pastāv kaut kāds īstais, pastāv kaut kāds klikšķis un visu norakstīt uz likteni ar domu, ka īstais vienkārši vēl nav uzradies. Bet varbūt mīlestība nav nokritusi sajūta no gaisa, bet gan darbs ar sevi un otru? Bet, fūūū, vārds "darbs" biedē un tāpēc gribas domāt, ka mīlestībai jābūt vieglai.
Bet varbūt ir cilvēki, kuri prot mīlēt un ir cilvēki, kuriem tas ir jāmācās?

Mistiskajiem "īstajiem" kā tādiem neticu, neticu, ka katram ir tur tāds viens un vienīgs īstais iespējams, precīzāk, man liekas, ka teorētiski var būt vairāki tie īstie partneri dzīves laikā, tas ir, tādi cilvēki, ar ko būtu saskanīgas attiecības, sakristu uzskati lielākoties, un ar ko varētu kopā dzīvot.
Domāju, ka reāli mēs varam tādus cilvēkus, kam ir potenciāls būt par īstajiem, satikt vairākus. Tie, kurus satiekam ir sakritības, nejaušības, liktenis vai arī, kā katrs to vēlas nosaukt.
Es gribu teikt, ka to īsto paši sev izvēlamies un nospriežam, ka ir... ka tas ir tas cilvēks, kuru sev padarīt par to īsto. Mīlestība ir darbs, domāju, lielākā vai mazākā mērā, vai ar sevi, vai ar komunikāciju utt.
Mīlestības sajūtas un tā definīcija katram var būt citādākas. Ir jāsaprot tad, ko tev pašam tas nozīmē un vai otrs tev spēj dot, ko tev vajag sajūtu lìmenī, un vai pats spēj dot pretī otram to, ko vajag vińam.

https://youtu.be/cr-ZCI_ZaFg
Stop saying "I live you" by Prince Ea
Šis man patika, cilvēki pārāk viegli šos vārdus uztver un saka pa labi un pa kreisi, nemaz nepiedomājot par to nozīmi.
https://youtu.be/ysYYxkUVLJc
Before you get married... watch this by Prince Ea
Arī par to, ka mīlestība ir darbs un uzmanība.

Skudriņas un tauriņi man asociējas ar iemīlēšanos. Mīlestība ir kas dziļāks, mistiskāks. Mīlēt var vīrieti, vecākus, bērnus, kaķi... kaut dzimteni.

Gan jau tāda Īstā nemaz nav. Vienkārši dažreis cilvēkiem sanāk satikties pareizajā vietā un pareizajā laikā un izrādās, ka saskan nedaudz vairāk kā ar citiem.

Un kā ielaist dzīvē to īsto?

Nav verts teret laiku operu libretu iepazisanai, muzeju apmeklesanai. Labak palielinat lupas un nopirk apaksbikses ar mezginem:)

Diezgan bieži galvā nāk domas- kas tad ir tas "īstais"...

Tas "istais" ir izvele no neliela skaita cilveku. Ja izveli izdaritu no lielaka skaita cilveku, tad "istais" butu cits:)

Nez, vai maz ir tàda istà un vienigà milestiba. Ir attiecibas, mìla un daudz dazàdi laiki tam. Ir bijusas vairàkas attiecìbas, bet ar laiku saprotu, ka ne jau to otru ir jàlabo, jàmaina.. bet gan pasai sevi.. varbut tàs ir roza brilles un nekad neapgrieztie visu vareno attiecibu spàrni,bet lidz sim tà ari lidz galam nav atradies muzigas milestibas atslegas noslepums, jo tas diemzel slepjas pasos mùs.:-)