Visatļautība-jā vai nē?

Man tas šķiet ļoti dumji no vecāku puses. Ja bērniem neko neļauj (es ta pieņemu, ka tāda ir bijusi situācija visu laiku, nevis tikai tagad?), tad bērni dara lietas aiz muguras. Labāk taču, ja atnāk mājās un pasaka, kur ies, ko darīs? Bērniem ir savs raksturs un sava būtība, vēlme izpausties. Un reizēm tas sevī ietver matu krāsošanu un auskarus (es vēl saprotu, ka neļauj citur pīrsingus līdz pašiem 18, bet ausīs-tas ir ļoti pārsteidzoši). Katram ir savs "es". Un vecākiem nav tiesību šo "es" turēt būrī līdz viņu bērnam paliek 50, pareizāk, turēt būrī vispār. Kad runa ir par lietam, kam ir sekas, ko bērns nevar saprast pats (tetovējumi uz sejas un sazin kas vel), tā ir cita lieta un vecākiem ir jārūpējas par to, ka bērns ir drošībā. Bet ausis var aizaudzēt un matus var pārkrāsot vai ataudzēt dabīgos.
Bet tādas muļķības uzsoeiest saviem bērniem, kad viņi ir pieauguši cilvēki, ir pilnīgs murgs. Es saprotu, ja mamma atsakās maksāt par frizieru apmeklējumiem lai nokrāsotu matus, ja nav naudas, tad uz ko tādu tērēties es arī negribētu. Bet var taču mājās. Var taču pati pastrādāt pa brīvdienām, ja mācības ļauj. Un pati nomaksāt.
Es 12 gadu vecumā biju pie frizieres un saliku sarkanas šķipsnas matos. Mamma mani aizveda. Mamma gaidīja. Un mamma salika tādas pašas sarkanas šķipsnas no krāsas, kas palika pāri no manām šķipsnām. Un abām mums izskatījās ļoti labi. Un tā mēs gadiem likām abas kopā sarkanas šķipsnas. Vēl tagad mājas apstākļos es pati personīgi viņai lieku sarkanas (un lillā) šķipsnas viņas 50 gados (un viņai ļoti piestāv, un nav it nemaz tāds skats, ka viņa jaunību censtos atgūt, patīk un piestāv un viss). Omei arī esmu krāsojusi lillā un rozā sirmos matos, kad viņa vēl bija ar mums. Izskatījās lieliski. Un pati tagad labāk lillā (neesmu pēdējos pāris gadus krāsojusi, jo bija mati bojāti pēc tam, kad 2 reizies 1 nedēļas laikā nokrāsoju).

Reāli tu nevari aizliegt tetovēties, tas ir tikai uz papīra tev iespēja kaut ko liegt tīnim.

Nu vispār jau līdz 18, lai tetovētos, vajag vecāku atļauju. Protams, ka pusaudzis var noviltot atļauju. Protams, var salons nepaprasīt atļauju. Un, protams, var aiziet uz kaktu kantoriem, nemaz nedomājot par visādiem C hepatītiem utt. Nu tur nu, protams, nevar visur izstāvēt klāt.

Ļoti gribēs, uztaisīs 100%, varēsi bezspēkā raudāt.

It kā raudāšana kaut ko mainītu. :D Ja uztaisīs, būs uztaisījis, tamdēļ sirdstrieku gan jau neķeršu. Mans nodoms ir no ķermeņa transformācijām atturēt līdz 18, tālāk lai bērns spriež pats, vai viņš to grib un vai viņam to vajag.

crimson tikai skaties, ja gribēsi ar lāzeru likvidēt. Tur visādi var sanākt. Ir, kad viegli iziet un bezmaz ko citu virsu var taisit, ir kad labāk būtu atstāts kā ir. No tušas ( ļoti dažādas ir), krāsas ļoti atkarīgs un ādas.
Piem, par krāsaino minifragmentu: tur tiešām nevar redzēt, ka kaut kas ir bijis. Par nekrāsaino daļu doks pēc 7 seansiem pateica, labāk taisi plastiku, kaut mini. Es prasīju; nav tak cietuma, tad jau varēs, atbildēja; labāk būtu cietuma, vieglāk būtu izņemt, jo tik noturīgu tušas un krāsas maisījumu reti gadoties apstrādāt. Tā kā skats tāpat jau bija sabiegts, vilkos vēl 5 reizes.
Yep, vienu uztaisīju ar štampformu, tikai pildījums ar mašīnu un tuša ar krāsu tā pati, loğiski es netaisos to ņemt nost ar lāzeru un prieks, ka tur nav arī tā dumjā krāsainā krāsa, kura bija iepriekš aprakstītajam niekam.
Paches.
Tā arī domāju, ka ideja krāsot matus bija par patstāvīgu krāsošanu, nevis elitāru salonu apmeklēšanu.

Atkarīgs no situācijas un jaunieša. Ja jaunietis pinas ar acīmredzami sliktiem draugiem, taisa problēmas ar policiju, ņem ātros kredītus, tad tādu vajag ierobežot. Lai gan no otras puses šādu jaunieti vajadzēja audzināt agrāk, kamēr vēl klausīja un bija iespējams kaut ko mainīt viņa dzīves uztverē. Ja jaunietis ir saprātīgs, tad liegt iet uz ballītēm, tikties ar draugiem vai krāsot matus nevajadzētu. Un atkal visa pamatā - mērenība. Ja ballītes ir teju katru dienu vai jaunietis katru dienu nāk mājās pēc pusnakts, kaut kādiem mēriem, kamēr dzīvo pie vecākiem, būtu jābūt. Vecāki taču uztraucas par savu bērnu, neatkarīgi no tā, vai viņam būtu 8, 18, 28 vai 58 gadi.
Mani pašu vecāki īpaši neierobežoja, bet es arī nekādas muļķības nedarīju, tāpēc viņi man uzticējās un bija pārliecināti, ka ziepes nesavārīšu.
Negribu gan piekrist tam standartuzskatam, ka tie, kas skolas laikā bijušie pareizie, pieaugušā vecumā noraujas no ķēdes un aiziet neceļos. Nu nav tā. Viss atkarīgs no paša cilvēka. Ja cilvēks būs tendēts uz visa aizliegtā izmēģināšanu, tad viņš to izdarīs agrāk vai vēlāk. Neapšaubu, ka tā mēdz notikt, bet vismaz man personīgi pazīstamo vidū neviens šāds gadījums nav. Tā kā skolas laikā biju "pareizā", par mani arī šādi mēdza teikt. Sak, gan jau studiju gados noraušos no ķēdes. Bet - ne nu nogāju no ceļa, neko. Tie, kas jau agrajos padsmit gados sāka pīties ar apšaubāmiem cilvēkiem, nemācījās, pārmērīgi lietoja alkoholu, gan ir palikuši turpat, kur bija.

Ladybug
Dzīvo lūdzu realitātē, PSRS laikos visskas bija aizliegts un bija iestādes, kur īpaši aizliegumi, kontrole un sodi, bet visus cietumus un armijas daļas bezpreğelā pārspēja viena specskola, kas nebija pat kolonija, tikai specene. Starp citu, kolonija salīdzinot ar to bijusi kā sanatorija. Vispretīgākā specene PSRS bija pie mums, te nav runa par cēsīm ( sanatorijas paradīze ).
Sporta internātos 80 o sākumā arī taisīja.
Tagad interneta dīvānnieki no realitātes atgaiņājas ar likuma pantiem, portālu viedumu un forumiem. Gribēs, uztaisīs pat tad, ja par to būs 10 sutkas karcerī jātup, viņus tur lika un viņi taisīja tik un tā. Turienes karceris bija tāds, ka salīdzinot ar to, mūsdienu centrālcietuma karceris ir viesnīca! Bez jokiem.
Tāpat taisīja, nopietni. :-D

Gribēs, uztaisīs pat tad, ja par to būs 10 sutkas karcerī jātup, viņus tur lika un viņi taisīja tik un tā.

Nevajag salīdzināt tos laikus ar šiem, jo tagad par tetovēšanos karceros neliek un uz specskolu nesūta. :D Kā jau teicu, mans mērķis ir atturēt bērnus no tādām lietām līdz 18 gadiem. Ja neizdosies, neraudāšu. Un man līdz tam laikam, kad maniem bērniem tas būs aktuāli, ir vēl +/- 10 gadi. Kas zina, varbūt pēc 10 gadiem pusaudžiem nebūs pat atļauja vecākiem jāprasa un viss būs atļauts. Laiki mainās. :D

Potto, ne vienmēr. Visādi ir, ir kas iekārtojušies vietās, kur vajag tīru pagātni, kaut savulaik balansēja uz protokolu sarakstīšanas robežas par sīkumiem entaās reizes. :-D
Pareizās skolās arī ir visādi jaukumi, tikai to nemīl cilāt. Neinteresējos par to, ko tur lieto, bet ja uzrakstītu ko es darīju labā videnē, neticētu apgalvojumam, ka neuzcepa admin protokolus. Tikai palūdza vais nenākt, neko vairāk, okei, aizgāju citur. Tagad moderni laiki, noteikti pilni portāli būtu ar viğiku piebāzti. :-D:-P
Nerātnie, visāds iznākums, ir kas labi pelna, ğimenes, ir kas strādā labu darbu sabiedrības labā, ir kas jau gatavi zem zemes.

Tetovējumus, pīrsingus un tamlīdzīgas pietiekami permanentas lietas es neļautu. Lai sasniedz 18 gadus, un tad varēs savu ķermeni modificēt pēc sirds patikas :D Lai gan, protams, arī tad nepriecātos par bezgaumīgiem tetovējumiem un sadurstītu seju. Tie, kurus pazīstu un kuri taisīja tetovējumu(-us) 17-20 gadu vecumā, visi diezgan nožēlo paveikto un/vai tetovējuma kvalitāti.
.
Kas attiecas uz visu pārējo (alkohols, tusiņi, attiecības) - arī man svarīgāk būtu bērnu nevis ierobežot un nekur nelaist, bet gan vienkārši izskaidrot iespējamās sekas un nodrošināt to, lai viss ir droši. Ja grib ar draudzenēm iedzert vinčiku (vai ko stiprāku :D), a bet lūdzu, tikai lai netaisa sūdus publiski un neuzvedas pārgalvīgi. Grib pārgulēt ar puisi, uz priekšu, tikai lai ir skaidrība un atbildība par izsargāšanos.

Sakarā ar šo tēmu atcerējos vienu gadījumu no saviem pusaudžu gadiem. Kādi 13-14 gadi man toreiz bija, un biju pasākusi uzpīpēt, likās baigi kruti un jutos pieaugusi :D Vienā reizē uzsmēķēju savā istabā pie loga, jo biju viena pati mājās, bet drīz vien tētis atbrauca, un paejot garām manai istabai sajuta smaku. Ienāca pie manis, es jau nobijusies gaidu reakciju, bet viņš ne dusmojās, ne lamājās, ne sāka morāli lasīt, bet gan ar dziļu vilšanos vienkārši pateica "man žēl, ka tu sev to nodari jau tik agri". Un viss, ar to pietika, nokaunējos ne pa jokam un ar to arī mana "lielā pīpēšana" uz pāris gadiem apstājās.

Taisnība, ka

Un noteikti labāk, ka padrāžas un padzeras 19-23 gados, nevis 16-18 gados.

Un kāda atšķirība? Kas tur labāks tieši? :D

Taisnība, ka pirmo tetovējumu, taisītu līdz 24 gadu vecumam daudzi nožēlo.
Tāpēc godprātīgi tetovētāji ne par kādu naudu tādiem

Bonecutie man bija līdzīgs atgadījums kā tev :-D Biju viena pati mājas un aiz garlaicības uzpīpēju uz balkona, un pamanīju kā tētis piebrauc un noparko mašīnu, ak vai, kā es skrēju, metu nost cigareti, appūtos aši ar smaržām! :-D:-D Protams, ka tētis sajuta, bet mierīgi paskaidroja, ka pati moku savu ķermeni! Un ar to pašu reizi vairs nepīpēju! :-D

Parasti

Kas tur lago.
Parasti jauniem pirmo neviens netaisa uz sejas, kakla, rokām, kur var redzēt ar garu piedurkņu kreklu. Protams, kam tikai nauda interesē, tetovēs jebkur, bet par tīrību ar tad nevar ticēt.

Un noteikti labāk, ka padrāžas un padzeras 19-23 gados, nevis 16-18 gados.

Un kāda atšķirība? Kas tur labāks tieši?

Vai ne, es arī par šito iesmēju :D

Par kvalitāti arī ne vienmēr taisnība, pat tīņiem var būt okei kvalitātē pirmais uztaisīts.
Vecos laikos pie normāliem apstākļiem vismaz kontūrām lietoja štampformu vienreizējo, nevis mašīnīti, tad mazāk risks ka iesācējs sap***s līnijas, tas gan prasa ļoti daudz laika un mūsdienās vnk uznes zīmējumu un tad cenšas kontūrlīnijas ar mašīnu uztaisīt. Teiktais neattiecas uz štampformām no nosainātā burtnīcu lapu saspraudēm. Labu formu uztaisīt grūtāk nekā zīmogu, tieši viltotāji cietumos tās taisījuši kopš caralaikiem. Jūrnieku salonos tie gravieriem parasti pasūtīja taisīt.

Un noteikti labāk, ka padrāžas un padzeras 19-23 gados, nevis 16-18 gados.
Un kāda atšķirība? Kas tur labāks tieši?
Vai ne, es arī par šito iesmēju

Dīvaini, ka tiek atbalstīta nenobriedušu orgānu izjāšana. Reti, kura tai mazajā vecumā ampelējas ar vienaudžiem.

Es pirmo reizi klubā savu kāju spēru tikai 20 gados :-D
Ne tāpēc, ka vecāki nebūtu ļāvuši, bet tāpēc, ka nebija man draugu, ar kuriem varētu iet. Arī tas, ka man liktos jocīgi prasīt vecākiem naudu, lai nopirktu alkoholu. Tā kā, kad dabūju pirmo darbu, pelnīju savu naudu, tad arī sāku ballēties.
Protams, pusaudžu gados likās, ka palaižu visu dzīvi garām, jo neeju uz ballītēm, bet pēc tam sapratu, ka tas vispār nekas, ja sāc to vēlāk. Pie tam, gudrāka arī esi. Varbūt nedarītu tik daudz muļķības, kā vēl vidusskolā esot

Nu nu, laikam sāksi pareizi filozofēt par veciem vilkiem, kuri jāj mazgadīgās aitiņas?
Visi 16 - 18 gadnieku pārīši ko zināju, bija viena vecuma cilvēki.
Studentu gados dadz biežāk varēja otra dzimuma partneris/e būt 2 reizes vecāks/a.
Yes, es zinu keisus 22 gadīga glīta studente ar 50 gadīgu resnu pētnieku un 40 gadīga zinātņu doktore ar 20 gadīgu smuku čalīti.