baznīca

Dievam neticu un uz baznīcu neeju, kaut esmu kristīta. Dažreiz ir nācies iet, piemēram, kāzās, kristībās.
Dažreiz šķiet, ka Dievs cilvēkiem ir kaut kas, uz ko sagāzt vainu un atbildību, kad kaut kas neizdodas un pašam jau nemaz negribas ieguldīt vairāk pūļu un darba. Tāpat īsti nesaprotu katru svētdienu iešanu uz baznīcu un visus tos "rituālus". Ja patiesi tici un necenties nevienam neko pierādīt, tad to var darīt arī mājās vai jebkurā citā vietā. Ok, saprotu, ka omēm tas ir vesels pasākums, bet gados jaunākiem cilvēkiem.. Nu, nezinu. Katrā ziņā, es arī nenosodu, kamēr "nekļūst pārāk traki" un nesāk man traucēt.
Nav jau arī tā, ka es nekam neticu... Ticu karmai. Ne fanātiski, bet ticu, ka ir KAUT KAS, kas mūs visus vada. Ticu, ka viss notiek ar kaut kādu mērķi. Un es to daru ne tāpēc, ka gribu kaut kam ticēt, bet gan tāpēc, ka man pārāk daudz dzīvē ir noticis "interesantu" lietu.

Neticu, un uz baznīcām neeju. :-D

Neticu ne dievam, ne gariem vai vēl kaut kam. Neticu, jo uzskatu ka dievam tic psiholoģiski viegli ietekmējami cilvēki. Vienreiz biju baznīcā uz Lieldienu dievkalpojumu, lai saprastu kas tur tāds. un nesapratu. :-DViena lieta ko es nesaprotu no ticīgajiem, ka visas rīcības var attaisnot ar to ka dievs tā gribēja. Pat karus, nāvi utt. Un neaizmirsīsim ka ticība dievam Latvijā tika uzspiesta ar krusta kariem.

neticu. uz baznīcu neeju.
draugu lokā ir arī ticīgie, dažādu reliģiju pārstāvji, arī sektanti.

Nē es pati gribu uz turieni doties, bet Elīna ir vienīgais cilvēks no kuras nàk kāda info par Prieka Vēsti!
Tāpēc jautāju vai kāda ir bijusi un var padalīties ar pieredzi? Negribu tikt ierauta sektā

na na na Dīva, neesi pārāk pati apsēsta ar to Disrihihihi par grūtu lai atkārtotu?

Dievam ticu, uz baznīcu neeju.

Vienkārši to cik uzkrītoši viņa slavina Dievu un prieka vēsti tas mam liek domāt, ka kaut kas īsti tīrs nav! Vienīgais Dievs Didrihsones dzīvē ir viņas vīrs! Kas viņas biznesu uztur.

Vai kāda ir gājusi uz Disrihsones izslavināto prieka vēsti? Vai tā tiešām ir sekta? Daudzas meitenes tā apgalvo.

Neticu un neapmeklēju, bet saprotu, ka ir cilvēki, kam vieglāk problēmas novelt uz augstāku spēku un cerēt uz panākumiem, ja viņi būs "labi". Kāpēc es neticu - nav zinātniska pamatojuma. Baznīca vispār totālākais fufelis.
George Carlin - Religion is Bullshit

Ticu Dievam, bet neticu baznīcai.
Ome gan vienmēr pārmet man šo frāzi, viņa ir fanātiska baznīcas gājēja:-D
Bet man nešķiet, ka konkrēta telpa, ēka, konkrētas dziesmas, teksti, kurus es parasti noskaitu un nodziedu bez emocijām, jo tā vajag, jo tāda ir kārtība, man kaut ko dos, palīdzēs.
Nenoliedzu, ka es mēdzu pateikt, paldies, un palūgties pati saviem vārdiem, kuri nāk no sirds, taču mājās.:-)

Cilvēks ir tik stiprs cik stiprs viņš ir garīgi.
Bet garīgais vājums ir mūsdienu pasaules topā. Patēriņa kultūra, izšķērdība, visas atkarības, parāda cik cilvēki garīgi ir vāji. Varētu taču no tā visa izbēgt ja cilvēks spēj pateikt NĒ. Bet nespēj
Daudzi uzskata ka nav pierādījumu Dieva vai augstākās varas esamībai, būs pierādījumi, tad ticēs.
Reliģiju pamats ir dvēseles nemirstība un dzīve, tālāk pēc fiziskās nāves. Pasaulē ir vairāki miljardi ticīgu cilvēku, daudz vairāk nekā ateistu. Un daudzi no viņiem teiks, ka ka viņu dzīvē ir bijuši pierādījumi Dieva esamībai. Vai viņi visi tic tukšam gaisam ? Visi melo ?
Neviens nezin kas būs pēc nāves, un var izrādīties ka ticīgajiem ir taisnība.

Pirms diviem gadiem sāku ticēt Dievam, jo biju pārliecināta, ka Viņš palīdzēs tikt galā ar problēmām dzīvē (protams, primāri es kaut ko daru lietas labā, nevis akli lūdzu palīdzību Dievam, sēžot gultā un gaidot, kad man viss no gaisa nokritīs). Izgāju Bībeles studijas. Biju atradusi sevī patiesu ticību Dievam, bet ne fanātisku - ticēju, bet paļāvos uz sevi, izteicu savas domas, nevis “tā rakstīts Bībelē, tāpēc tas nav pieņemami”. Jā, varbūt neskaitījos “īsta” kristiete.
Tagad drīzāk teiktu, ka neticu. Nevaru saukt sevi par kristieti, darot dzīvē to, ko daru, bet man šobrīd nav reālas vēlmes kaut ko mainīt. Iespējams, kādreiz tas mainīsies, laiks rādīs. :)

Nav nepieciešams nonievāt citus par viņu dzīves uztveri un dzīvesveidu. :)

dzīve ir pārāk īsa, lai to izniekotu ar dieviem un rituāliem. ak jā, jūs taču cerat uz mūžīgo dzīvošanu, tad jau po.

Es ticu, bet neticēju bērnībā, kā arī nebiju kristīta un vienvārdsakot - sakara bija maz, bet tad dzīvē viss tā sakrita, ka nokļuvu baznīcā, nokristījos un ieticēju un esmu laimīga, ka tā viss ir noticis un esmu pateicīga Dievam par visu savā dzīvē. Dzīve palika pavisam citādāka - labā nozīmē, tieši kā - tas jau ir daudz dziļāk... Bet! Es esmu par baznīcām nevis kaut kādām sektām vai draudzēm, kurām sakars ar baznīcu nav nekāds. Nenosodu nevienu, kā arī fanātiski neuzbāžos nevienam, katram savs laiks un vieta. :)

neticu nekādiem dieviem. nekādās baznīcās arī nepiedalos (teiksim, daži to dara mīļā miera vai izpriecu labad saistībā ar radiem vai kā).

http://dievturi.blogspot.com/ (l)
http://www.dievturi.org/kasmesesam.htm

KAS MĒS ESAM
Dievtuŗi ir latviešu senās dievestības atzinēji, sargātāji un tās atjaunojuma – dievturības kopēji un uzturētāji modernos laikos. Latviešu dievtuŗi pasaulē ir organizēti divās sadraudzēs: Latvijas dievtuŗu sadraudzē, kas apvieno dievtuŗus Latvijā ar centru Rīgā un Latvju dievtuŗu sadraudzē, kas apvieno dievtuŗus ārpus Latvijas ar centru ASV.

man kā latvietei tas tuvāk

Fuuu,man taa nepatiiik un tad cilveeks veel vairaak atbaida. It kaa jau saka,ka tie,kas ir sektanti,tie jau vairaak padodas tiem,kas nevar atrast savu vietu(nu kipa ,kas nekam nav piesaistiiti). Tie piedod tiem un lauj izlemt pashiem,bet nu kreizii ,ka cilveeki ir tik aprobezhoti ,ja var cilveeku pataisiit par tik ietekmeejamu,ka pats to vairs nekontrolee.:-/

Es gan atteicos,jo skaidri arii pateicu,ka man tas atgaadina to visu sektantu padariishanu. Liidz tam naaca pie manis regulaari, tagad jau aptuveni divus meeneshus nav bijusi un droshvien arii nenaaks

Sektanti tā dara. Ja neesi ar viņiem, tad nesaisti. Es tā pamatskolā tiku pie vasaras darbiem ģeometrijā, lai arī pirms tam labi padevās. Vienkārši pārtraucu iet pie skolotājas uz mājām, kur pulcējāmies, devāmies dziedāt uz blakus miestiem un tā.. Kā jau tīnim, apnika un tad pēkšņi izrādījās, ka man nav loģiskā domāšana un vasaras darbi ģeometrijā.