Ja ņem vērā mūsu pagātni, tad varētu to sasaistīt, ka kopumā latvieši ir sīksti, lepni un stipri.
Lai kādi vēji pūstu, neiznīks, bet turpinās pastāvēt. Tomēr kā mazai tautai mums ir gājušas pāri tik daudzas varas, bet esam saglabājuši savu kultūru, valodu, svētkus. Galu galā pat piesliet kristietībai mūs tā pavisam nav izdevies- joprojām cienām pagānu svētkus un tradīcijas, piesaucam dabas “dievības” (cik daudzi sirdī par Latvijas himnu sauktu “Pērkons Saule Daugava”, nevis “Dievs svētī Latviju”). Visizteiktākā vērtība, manuprāt, tieši kopumā tautai -ir mīlēt, lepoties un cienīt savu zemi, dabu, sajust savu izcelšanos, piederību un saknes.
Esmu dzīvojusi 2 no Eiropas lielajām valstīm, ir ar ko salīdzināt.