Šķiroju daļēji. Kartonus, papīrus krāju atsevišķā maisā, un reizi mēnesī vedu uz lauku mājām krāsns iekuram. Plastmasu (pārsvarā ūdens pudeles) dienas gaitā sakrāju nelielā maisiņā, un ik vakaru iznesu izmest.
Pārējie atkritumi tiek mesti vienā konteinerī, arī stikls. Bija vēlme šķirot rūpīgāk, taču pēc viena agra rīta, kad ar draugu bijām iekāpuši mašīnā un redzējām kā piebrauc lielais atkritumu konteiners un vienuviet saber stiklu, plastmasu, papīru, tā lielā apņēmība noplaka. Joprojām to atceros un šokējos, jo liekas tāda kā necieņa, brutāla vienaldzība pret cilvēkiem kas cenšas domāt zaļi un piedomā, lai šķirotu.