Ui man jau gandrīz divi šādi stāsti:
1.Draudzējos ar meiteni, zināmu sen. Abas kopā tusējām, pavadījām kopā brīvo laiku, daudz viņai uzticēju, viņa man. Atbalstījām viena otru. Vēlāk izveidojās 4 draugu kompānija - es, viņa un vēl divi kolēģi (vīrieši). Viens no tiem bija nesen atnācis koleģis. Pagāja laiks un viņa jauno kolēģi manā priekšā nolika no galvas līdz kājām. Tāds, šitāds babņiks, dzērājs, nenopietns, krāpnieks, utt. Sākumā tam nepievērsu uzmanību. Sanāca tā, ka es tam noliktajam puisim iepatikos. Pats man pateica, ka ir simpātijas pret mani. Es to neuztvēru nopietni un tā arī dzīvoju tālāk. Biju ilgu laiku jau brīva tad. Beigās tas jaunais kolēģis ļoti centās man iepatikties, aicināja uz randiņiem. Protams, ka es draudzenei arī to stāstīju un teicu, ka nezinu ko darīt. Viņa par viņu tik daudz man stāstīja no negatīvās puses. Pat izteicās, ka manā vietā neietu. Tad vienā reizē manā vārda dienā devāmies spēlēt boulingu. Toreiz es patiku vēl vienam puisim par kuru draudzene arī zināja un zināja arī to, ka pēc boulinga tas puisis teica, ka piebrauks pie mājām un apsveiks mani. Jau boulinga laikā viņa skaļi, tā kolēģa priekšā sāka teikt - Tad tu uz to randiņu iesi? Nu ar to puisi, kas tev patīk :-D:-D kaut gan tā nebija patiesība. Toreiz arī nepievērsu viņas uzvedībai uzmanību. Vēlāk pēc laika jau uzzināju, ka tā pati draudzene, lai gan manā priekšā tas kolēģis bija zemāks par zemi no viņas vārdiem, viņam rakstīja, pati sauca ārā, aicināja uz mājām dzert vīnu. Viņam skandināja cik viņš labs un stalts un jāatrod laba meitene viņam, tāda kā viņa. Tikai vēlāk saliekot visu kopā sapratu, ka viņa manā priekšā par kolēģi izteicās tā tāpēc, ka pašai ļoti vinš patika. Gribēja, lai man viņš riebjas :-D lieki piebilst, ka tas kolēģis ļoti centās man iepatikties un nu jau nepilnus 3 gadus esam kopā. Un zinu to, ka viņa man stāstīja lietas, kas mav patiesība. Kad es ar tagadējo draugu sagājām kopā, viņa apvainojās un pārstāja ar mani komunicēt :-D nu tur arī bija gals sieviešu draudzībai.
2.Variants vēl nav skaidrs :-|