Es mīlu tevi

Man ar puisi pagāja kādi 2 mēneši līdz mēs viens otram pateicām, ka mīlam viens otru. Tagad ikdienā mēs arī to sakam un sūtam viens otram mīļus vārdiņus, kad neesam kopā. Nespētu iedomāties savu dienu un dzīvi, bez mīļvārdiņiem

mūsdienās "es tevi mīlu" birst no mutes kā "čau!"

Precīzi teikts! Esmu jauniete un varu teikt tā, ka puiši to saka brīdī, kad jūtas apdraudēti. Baidās tikt pamesti jau sakumā vai kā tā. Tas protams ir pēc manam domām.
Vienreiz satikos ar puisi. Un jau pirmajā stundā viņš man atzinās mīlestībā. Nu sakiet, ka stundas laikā var iemīlēties un savas jūtas atklāt. :-D Var iepatikties vai kaut kā tā, taču par mīlestību pāragri.
Domājat tāpat?

Ja man pilnīgi nepazīstams cilvēks pirmajā randiņā atzītos mīlestībā, es ņemtu kājas pār pleciem. Nopietni. :D Neticu es mīlestībai no pirmā acu skatiena. Simpātijām, jā. Bet ne jau mīlestībai.

Manuprāt šim vārdam nav nozīmes - visu izšķir ( slāpes ) jūta/sajūtas un dabi - vai nu ir vai nav.
Vajag tikai “ieklausīties”.

+++
Šajā ziņā ne es, ne vīrs neesam tie, kuri viens otram visu laiku teiktu "es tevi mīlu", viens otru uzrunātu mīļvārdiņos vai pārlieku čubinātos viens ap otru. To, ka esmu tāds cilvēks, kurš maz runā, bet vairāk dara, sapratu jau sen, tāpēc biju laimīga, sastopot cilvēku, kurš šajā ziņā ir tāds pats kā es. Ikdienā mīlestību redzu un jūtu ik uz soļa, pretī dodot tieši to pašu. Vārdi man nav svarīgi. Līdz ar to tāda oficiāla atzīšanās nav bijusi, tik vien kā pa retam sanāk izmantot šo frāzi, piemēram, sazinoties pa telefonu un sarunas beigās pasakot: "Ok, bye, I love you!" Kurš šo frāzi izteica pirmais un kad izteica, vairs neatceros. :D

Kas tur aizdomìgs, ja cilvèks ir iemilèjies?

aizdomīgi tādā ziņā, ka pati tik tikko iepazīsti to cilvēku, nezini vai viņš saka patiesību, nezini vai viņš mētājas ar vārdiem, vai viņam ir tipiski teikt tādas lietas visos pirmajos randiņos vai tiešām ar tevi jūtas īpaši.

Pēc cik ilga laika jums vīrieši ir atzinušies mīlestībā?

Tas nekad nav noticis un nedod Dievs, ja kāds čalis man atzīsies mīlestībā. :-D

Ja man ir pateikts “es tevi mīlu” ātrāk kā es pati to esmu sajutusi, neesmu tam noticējusi un skaidri to arī pateicu.
Vīrs, man šķiet, atzinās man pēc dažiem mēnešiem. Es gaidīju, kad viņš to pateiks pirmais un viņš tāpat, bet es izturēju ilgāk. :-D

Iepriekšējais draugs - pēc pus gada aptuveni, bet tie bija meli acu aizmālēšanai, tāpēc tā piesardzīgi skatījos uz to, ka esošais jau pēc nedēļas izspēra, ka viņam liekoties (tā arī pateica :D ), ka viņš mīl mani. Nu jau tas ir pierādījies over & over again, bet mēs ikdienā nemētājamies ar šiem vārdiem. Vnk esam laimīgi. (l)

Kas tur aizdomìgs, ja cilvèks ir iemilèjies?

tās, kas "es tevi mīlu" dzirdējušas pirmajā iepazīšanās dienā - jūs neapmulsāt, kad tik tikko satikts puisis atzīstas mīlestībā?
man tas liktos stipri aizdomīgi :D

Mēs pussgadu bijām tikai draugi un ,kad sagājām kopā tad pēc ~mēneša pateica,ka mīl (l)

Neatceros. Zinu, ka tas nebija ātri un ne uzreiz sapratām, ka būs kopīga nākotne. Vnk baudīj dzīvi:-D

Neatceros :-D
Manuprāt šim vārdam nav nozīmes - visu izšķir ( slāpes ) jūta/sajūtas un dabi - vai nu ir vai nav.
Vajag tikai “ieklausīties”.
Mans vīrs arī tagad šo vārdu pārāk nelieto, bet mīlestība pret mani ir jūtama katru dienu.

Pirmajà vakarà pèc iepazisnàs (pirms tam internetà video zvani un iepazisanàs ilga pàris mènesus). Esam kopà jau 3. gadus, no tiem 2 gadus precèti :-)

Pirmajā tikšanās reizē

Apmēram pēc 2 mēnešiem :-)

Piekriitu ,ka muusu dienaas sie vaardi "lido" uz visaam puseem veeja aatrumaa!
Viirs nemeetaajaas ar siem vaardiem,bet es vienmeer tos pasaku savu radinieku dzimsanas dienaas,vai lielos sveetkos!:-D

Neatceros kad to teica pirmo reizi, bet sākām viens otram to bieži. Un kāpēc gan ne? (l)

mūsdienās "es tevi mīlu" birst no mutes kā "čau!" 

Piekrītu:-D

mūsdienās "es tevi mīlu" birst no mutes kā "čau!" :-D