Ja godīgi, Tad tikai priecājos, ka no nosauktajām ir dzirdēta tikai viena, bet arī tāpēc, ka draudzenes māsīca. Pati agrāk brīvajos brīžos iečekoju un, ja atmiņa neviļ, tad biju līdzīgu diskusiju izveidojusi, bet ar citām personām. Tagad priecājos, ka savas domas esmu krasi mainījusi par “sekošanu” kādam.
Tā visa sekošana, skatīšanās uz citu dzīvi? Ko tas dod? Dēļ mūsdienu tendencēm līdzināties kaut kam, mēs nefokusējamies uz to, kas mums pašiem ir un, kas būtu jādara. Es nesaku, ka tā ir visām, bet lielākajai mūsdienu meiteņu daļai gan.
Es nevaru iedomāties savu ikdienu visu laiku ar telefonu rokās, fotogrāfēt, apstrādāt, pēc tam čekot savus laikus utt. Kur paliek vienkārša ikdienas baudīšana nereklamējot sevi.