Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Sķiršanās - kā to pārvarēt?

 
Reitings 14
Reģ: 06.02.2018
Sveikas, meitenes!
Ceru uz Jūsu sapratni un ieteikumiem, kā pārvarēt šķiršanos sāpes. Esmu bijusi attiecībās, ko varētu nosaukt par sapīgām un mokošām attiecībām (manos iepriekšējos forumus ir sīkāk izklāstītas mūsu attiecību problēmas). Es tiesām vairs negribēju tada tipa attiecības ar šo cilvēku, ļoti jutos emocionāli sagrauta un iztukšota. Draugiem, paziņām un ģimenei likās, ka jau ieslīgstu depresijā. Pati saku saprast, ka es jau noguru no tā visa,kas notiek starp mums,man vairs nebija spēka katru dienu mosties ar domu, ka mani nokrāpa, vai esmu vajadzīga, vai mani mīl utt. Pēc visiem strīdiem, pazušanām un sarakstēm ar citam meitenēm, vienmēr uznāca kāds jauks un gaišs posms mūsu attiecībās, tiešām viss mainijās un uzlabojās, līdz nākamajam strīdam un tā tas turpinajas visu laiku. Tomēr pēdējā mēneša laikā sāku pamanīt, ka mani pieaug tāds kā aizvainojums uz šō cilvēku es skatijos ar tādu, ka nepatiku, it kā viņš man būtu svešs cilvēks. Tiešī pirms svētkiem viņš nozuda uz vienu dienu, viņš iepriekš mēdz dažreiz nozust un tad parādīties, un es neizturēju un uzrakstīju, ka mēs šķiramies, nobloķējot viņu. Tagad mani jau piekto dienu grauj tā sajūta, ka man ļoti žēļ,ka tā viss sanāca, ka tiešām mīlu šō cilvēku un ļoti vēlos, lai mūsu attiecības būtu tādas, kādas tās ir bijušas ''gaišajos posms," bet es saprotu,ka tur viss jau ir tik ļoti sabojāts, ka nekas nemainīsies. Katru dienu man uzrodas, kādas atmiņas, azivainojumi un piedzīvojumu mirkļi, kas mani ievelkt atpakaļ domās. No vienas puses es saprotu,ka ta jau sen vajadzēja izdarīt, un bija jāpartrauc viens otru mocīt, bet no otras puses es vainoju sevi, ka nespēju saglabāt tādas attiecībās un kā tās pārvertās par to, kas ir tagad.
Tiešām vēlos atrast mierinājumu un saprast, kā to visu pārvarēt un nevainot sevi.
Gaišu svētkus vēlot!
25.12.2018 13:09 |
 
Reitings 235
Reģ: 18.01.2018
uzrakstīju, ka mēs šķiramies, nobloķējot viņu.
Nez, man vienīgajai sanāca smiekli par to nobloķēśanu? Pieauguśi cilvēki, bet problēmas risināmas śādi. Interesanti un skumji vienlaikus. Par tēmu! Kas der vienam, tas otram ne un arī śādās situācijās. Tikai laiks palīdzēs pārvarēt un salikt visu pa vietām. Pēc iespējas mazāk sēdi mājās - ej cilvēkos, tiecies ar draugiem, ķer emocijas utt.
25.12.2018 13:21 |
 
Reitings 93
Reģ: 02.12.2017
Gluži kā es to būtu uzrakstījusi. :-D
---
Laiks visu saliks pa plauktiņiem. Negaidi, ka uzreiz būs viegli un jauki. Dod sev laiku, izsāpi, ļauj sev paskumt. Un, kad pienāks īstais laiks, tad varēsi uz to visu atskatīties un būt laimīga, ka pieliki punktu šīm attiecībām.
Ja vēlies privāti parunāt, vari man uzrakstīt. :-)
25.12.2018 13:30 |
 
Reitings 648
Reģ: 29.01.2009
Esmu bijusi līdzīgās attiecībās. Vienmēr pa vidu bija kāds trešais un vienmēr bija gaišie un ne tik gaišie posmi. Zināju, ka šīs attiecības un cilvēks nav tas, kā un ar ko es gribu pavadīt visu savu atlikušo dzīvi, bet izbeigt attiecības bija grūti. Likās, ka es esmu pie kaut kā vainīga, ka attiecības nefuncionē tā, kā vajadzētu, cilvēks solīja mainīties, viss atkal bija jauki, līdz atgriezās pie vecajām sliedēm. Pēc kārtējā šāda gājiena, kamēr, šīs ar citu dāmu staigājās pa Balto kāpu, saņēmu sevi rokās un izbeidzu šīs attiecības.
Jā, man bija grūti, nezināju, kā sakārtot savu dzīvi, bet dzīve sakārtojās pati. Iepazinos ar ļoti feinu vīrieti, ar citādu skatu uz lietām, kurš atgrieza manu pašapziņu. Tā dāma ar ko mans ex staigājās pa Balto kāpu šo tomēr pasūtīja pāris mājas tālāk, šis palika viens un centās atgriezties pie manis, stāstīja cik ļoti lielu kļūdu ir izdarījis, cik ļoti mani mīl un cik ļoti ir gatavs ar mani veidot ģimeni, bet man tas bija pilnīgi vienalga, jo biju jau sapratusi, kāds kretīns viņš ir, un ka man tādu nevajag.
Turies, neļaujies vājumam! Tev šādas attiecības nav vajadzīgas! Un ja tev paliek vieglāk- bloķē viņu, kur vien vajag, tikai nesēdi un neskaties sociālajos tīklos, ko viņš dara. Tu neesi vainīga pie otra cilvēka neizdarībām un stulbuma. Attiecības, lai tās izdotos, ir jākopj abiem cilvēkiem, tas, ka tu sāksi samierināties ar viņa izgājieniem, tas tevi laimīgu nepadarīs. Sāc jaunu gadu ar jaunām iespējām, nesēdi mājās- dodies svinēt svētkus draugu lokā un tu sapratīsi, ka apkārt ir tik daudz foršu cilvēku un tu arī esi forša!
25.12.2018 13:40 |
 
Reitings 1469
Reģ: 01.02.2014
Taaaaaads zelta gabals pazaudeets, ka taaaaa jaapaardziivo :-D
Zoss :-D
Nekas, paaugsies, cerams arii praata buus vairaak :-D Lai gan dalja te tikpat stulbi izpildaas arii 30 gados, karaajas bikshu staraas jaakljiem un alfonsiem un tad piikst spilvenos, ja taaaaaaaadi viirieshi, taaaaaada miila, tfu blje :-D
25.12.2018 13:48 |
 
Reitings 428
Reģ: 05.02.2015
Nemeklē laimi tur, kur to pazaudēji.
Es izšķīros pēc 12 kopā pavadītiem gadiem. Sākumā likās, ka pienācis pasaules gals, bet tagad tikai sev ik pa laikam jautāju, kāpēc to neizdarīju ātrāk.
25.12.2018 14:00 |
 
Reitings 304
Reģ: 09.01.2018
Tu visu izdarīji pareizi, tikai nebiji tam mentāli gatava, tāpēc arī jūti vainas apziņu. Bet svarīgi lēmumi, kas krasi maina dzīves kvalitāti (Tavā gadījumā uz krietni labāku) vienmēr prasīs mentālu spēku un radīs pretestību. Būs ok, neraizējies!
25.12.2018 14:05 |
 
Reitings 1022
Reģ: 04.11.2017
Viss būs ok! Pat ja tev tā neliekas tagad. Padomā labāk, vai tu spētu visu atlikušo mùžu nodzīvot, apprecēties ar krāpēju, kurš nekautrējas gūt baudu svešos palagos esot kopā ar tevi?
Nav tur ko žēlot tādus kretīnus. :-)
25.12.2018 14:33 |
 
Reitings 689
Reģ: 05.08.2017
Man ir bijis līdzīgi. Pirms vairākiem gadiem biju attiecībās, kur sākumā viss šķita tik lieliski, un tā pat nebija tikai aizraušanās - tiešām mīlēju to cilvēku. Bet tad viss sāka brukt. Puisis nekrāpa, taču regulāri noniecināja mani, emocionāli pazemoja, ļoti bieži bija īgns un negatīvs. Tagad saprotu, ka viņš vienkārši jutās neapmierināts pats ar sevi, nespēja sagremot neveiksmes profesionālajā sfērā, tāpēc visu izgrūda uz mani.
Es to visu pārdzīvojot, pēc laika sāku dzīvot līdzīgās 50/50 sajūtās tāpat kā Tu. Sapratu, ka šīs attiecības sevi ir izsmēlušas un nedara mani laimīgu, gluži otrādi - skumju un depresīvu. Bet tai pat laikā likās - nu kā, nu kā es bez viņa... tik daudz tomēr arī skaists mums kopā ir bijis un kā gan tas būs - citu vīrieti mīlēt. Un ja nu nevienu labāku pēc šķiršanās neatrodu, un visu mūžu nākas nožēlot? Bull - shits. Attiecības toreiz izbeidzām, pirmie mēneši man nebija emocionāli viegli, bija pinkšķēšanas un arī kaut kādi nejēdzīgi centieni ar viņu atkal sakomunicēt, taču drīz vien iestājās viegluma un pateicības sajūta, par to, ka šī cilvēka vairs nav manā dzīvē.
Saņem spēkus, un izdari ko labu sevis pašas labā - ej prom no tāda veča, kurš Tevi neciena. Pieradumam ir liels spēks, un acīmredzot Tev vēl arī tās rozā brilles no acīm nav līdz galam nokritušas, bet tici man - vēlāk būsi pati sev pateicīga, ka tomēr saņēmies un atļāvies noticēt, ka esi pelnījusi vīrieti, kurš Tevi mīl un ciena pa īstam. Patiesībā Tava intuīcija jau Tev to pašu saka priekšā.
26.12.2018 18:53 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!