Pīpētāju vs nepīpētāju bariņi

Es nesmēkēju, bet eju līdzi, ikdienā jau nē, protams, bet pasākumos.

Man ir tieši pretēji - smēķēju, bet nekad neesmu gājusi smēķēt bariņos. Esmu cilvēks, kuram riebjas klačas, baigās čupošanās kolēģu starpā, tāpat arī nekad neesmu ar kolēģiem bijusi tādos draugos, lai dalītos ar stāstiem iz dzīves, stāstītu kā esmu pavadījusi brīvdienas vai ko plānoju darīt vakarā, tāpēc vienmēr esmu turējusies ārpus tā visa, kā arī darba laikā nesmēķēju. Ne tāpēc, ka nevarētu, bet tāpēc, ka nekad nav bijusi vēlme to darīt. Tagadējā darbā visi kolēģi ir draudzīgi, bet tai pat laikā baigie individuālisti un, tā teikt, katrs pats par sevi. Man tas patīk, jo viens otram neradām sajūtu, ka kāds būtu atstumts/pieņemts tādēļ, ka smēķē/nesmēķē, apmeklē/neapmeklē kolēģu tusiņus utt..

Ar kolēģiem nekad, bet ar draugiem jā, mēdzu iziet ārā, jo daži nemāk pīpēt vieni.:-D Atkarīgs no kompānijas, kas nolasījusies, citreiz, ja es tur palieku bez maz vai vienīgā telpās, jo visi pīpē, iiiiirrrr jocīgi, bet nu neko, baigi mani tas neuztrauc.:-D

Nekad neesmu smēķējusi, nekad neesmu gājusi ārā ar smēķētāju bariņiem. Pozitīvā pieredze - reiz sanāca izveidot romantiskas attiecības ar vīrieti, jo visi izgāja smēķēt, bet mēs bijām divi nesmēķētāji. Aizpļāpājāmies, un.... nu jā. :-) Smēķētāju bariņi nesaista, cik nu garāmejot dzirdēts, tur tās sarunas parasti tādas - es izdzeru alus pudeli 2 minūtēs - a es 3 minūtēs - manam mocim tāds uzrāviens - a manam šitāds. Nesaista.

DatuSubjekts
Tavuprāt, visi smēķētaji iedalās kategorijā ar piemājas Žeņu, kas katru dienu žūpā? Noteikti apgrozies, ne tajās labākajās kompānijās.
.
Runājot par tēmu, neteiktu, ka smēķēšanas pīppauzē notiek 'baigās lietas', protams, izvēršas sarunas, kas tiek palaistas garām nesmēķētājiem/ne-līdznācējiem, bet tieši tas pats noteik arī situācijā, kad kompanijā ir pārsvarā nesmēķētāji, tātad smēķētāji palaiž garām tieši to, kas notiek iekštelpās.
Un līdzīgi kā Kaya, dara laikā nesmēķēju, tikai tāda iemesla dēļ, ka klačas nepatīk, it īpaši starp darba kolēģiem.

Jā, pīpētāju bariņā ir jautri.. īpaši studiju laikos.. informācija plūda pāri malām, kad bariņš sapīpēja. Atri sanāca iepazīties ar biedriem :)
Jau labu laiciņu nesmēķēju.. neeju pīpmaņu bariņā- gabals no tā nav nokritis :) neožu un plaušas tīrākas :)

Tā sanāk palaist garām informāciju, tas gan.

Kad biju vēl pie jauniešiem ar 20+ tad gāju, kaut gan nekad neesmu smēķējusi.
Tagad interesantāk ir nesalt laukā. :-D

Tad kad vēl smēķēju, parasti smēķēju bariņā vai sliktākajā gadījumā divatā.
Manuprāt, cigarete atraisa cilvēku. Tāds ir mans novērojums. Gan sevī, gan citos.
Nu jau esmu nesmēķētāja, smēķēt līdzi neeju nevienam. Nezinu, neuztrauc baigi tas.

Smēķētāju bariņi nesaista, cik nu garāmejot dzirdēts, tur tās sarunas parasti tādas - es izdzeru alus pudeli 2 minūtēs - a es 3 minūtēs - manam mocim tāds uzrāviens - a manam šitāds. Nesaista.

Izklausās pēc tīņu sarunām pie roķenes. Vai arī ne tajā kompānijā esi pabijusi.
Es varu teikt,ka savā draugu kompānijā ir vienalga - ej ārā līdzi vai sēdi iekšā. Svešā kompānijā gan var forši iepazīties un vairāk parunāties.

Mums te neviens daudz nepiipee cigaretes.Man bija tikai viena pazina kaiminos,latviete,kura piipeeja!Diivaini vispaar -nepiipeetaaju rajons.:-D
Tajaa pasaa laikaa ,es tagad varu teikt ,ka mums ir "zaaliites audzeetaaju klubins" darbaa!:-DNu to tad vareetu drosi saukt par "piipeetaaju" sarunu biedriem.Nekad nedomaaju,ka ir tik daudz mediku,kuri zin,intereseejaas ,izmanto so augu!

Smēķētāju bariņi nesaista, cik nu garāmejot dzirdēts, tur tās sarunas parasti tādas - es izdzeru alus pudeli 2 minūtēs - a es 3 minūtēs - manam mocim tāds uzrāviens - a manam šitāds. Nesaista.

Iekšā runā par zinātni un filozofiju, bet kā iziet ārā uzsmēķēt, tā hops- par aliņiem un močiem uzreiz :D:D:D Nu gan loģika.

Iekšā runā par zinātni un filozofiju, bet kā iziet ārā uzsmēķēt, tā hops- par aliņiem un močiem uzreiz

Viņi maskējas iekštelpās. :D

Kad studēju universitātē, tad novēroju šādu tendenci - pīpētāji ātrāk sapazinās un sadraudzējās. Tai skaitā, arī pīpējošie pasniedzēji labāk iepazinās ar saviem pīpējošajiem studentiem neformālā gaisotnē, tā teikt. Nejutos patīkami, kad puse studentu un pasniedzēji ir savā ziņā “īpašās attiecībās”, bet tā kopumā daudz uz to neieciklējos. Vispār kaut kas tāds bija novērojams tikai universitātes laikā. Darbavietā kaut kā neesmu saskārusies ar pīpētāju bariņiem un viņu tusēšanos.

Up

nesapratu datu subjekta sāpi. ak tad nepīpētāji visi tikai kvantu fiziku apspriež??? kas tā par idiotisku kategorizāciju (ja neskaita tendenci uz atkarībām)? ja galvā skaidas, tad skaidas, ko tur maina pīpēšana.

Man šķiet, ka tas stereotips par pīpētāju bariņiem un viņu interesantajām sarunām, no kurām norobežoti ir nesmēķētāji, mūsdienās vairs nav tik aktuāls. Pirmkārt, jau tāpēc, ka smēķēšana Latvijā nav vairs baigi populāra. Varbūt atsevišķās kompānijās tas atšķiras, bet man nācies novērot, ka ikdienā biroja dzīvē bieži uzpīpēt izskrien viens pats vai pa divi, un tad arī to dara ātri. Telefona spaidīšana vai formālas sarunas.
Ja par ballītēm, tad tur jau viss vienā zupā - tikpat labi inčīgās, atklātās pālīša tēmas var pavilkties visiem pie galda, kokčus baudot, un tikpat labi - brīdī, kad bariņš ārā devies dūmu uzvilkt.
Ja par universitāti. Sen neesmu studējusi, bet tajos laikos gan bija tā, ka ātrāk sačomojās smēķētāji, tāpat arī kojās, smēķētavā, jauni kontakti tika gūti krietni ātri.

Atkarībā no situācijas, neesmu izteikts bārā cilvēks, bet jāatzīst, ka ir nācies uzsmēķējot uzsākt sarunu ar interesantiem cilvēkiem,neiekļaujot kolēģus un studiju biedrus. :-D

Pirmkārt, jau tāpēc, ka smēķēšana Latvijā nav vairs baigi populāra.

Nu jau nu.

:-)