Ak Dievs kā man jau besī saņemt šos skrīnus un lasīt. Psiholoģes atradušās. Man nav nevienam jāatskaitās par saviem sasniegumiem. Lai Tev mierīga sirds, esmu laimīga, mīlēta, un nevis viesstrādniece ārzemēs, bet gan man šeit ir ģimene un šīs ir manas mājas. Šeit ir mans topošais vīrs un šeit ir mans bērns. Šeit ir mūsu dzīve un šeit ir mūsu īpašumi. Mana dzīve nav Latvijā. Tur es esmu tikai ciemiņš. Tāpēc nevajag baumos, kā tādām tirgus tantēm. Es neslēpju indentitāti. Tas man reiz bija skatuves vārds un tā mani daudzi zina. Zina arī pēc uzvārda Zemture, un tas nebūt nav nekāds valsts noslēpums. Dziedāšana bija hobijs nevis darbs, tur nebija kam sākties un kam beigties. Es jau simtiem reižu esmu teikusi, ka man nekas neskauž. Pilnīgi ne drusciņ. Nekāds batls neturpinās jau sen. Atkal tukšas runas. Runājot par Elīnu, es viņu neaiztiku, viņa mani aiztika, aizskāra un runāja sviestu par mani - tātad skuķis mani galīgi neignorē. Esmu tāds cilvēks, ka apmelošanu necietīšu. Uzrakstīju privāti, lai izbeidz, pirms vēl tas aizgāja tālāk. Daudzas citas to viņai rakstīja, taču viņa to ignorēja. Tieši viņas muļķības dēļ, tas viss sākās. Runāt, apspriest grupā par drēbēm ir viena lieta. Pārnest to tēmu storijos - ok. Bet Šis jau bija pavisam kas cits nevis par drēbēm, šī bija manis konkrēta nolikšana un apmelošana, cenšoties sevi pataisīt baltu un pūkainu. Protams, neviens mēs neesam balts un pūkains. Bet tā runāt, kā Elina to dara, es nerunāju. Es viņu neaiztiku. Tieši mani izsmēja savos stāstiņos. Pirmkārt es nemeloju klaji skatīdamās acīs, otrkārt mans intelekts un vārdu krājums ir pavisam citā līmenī, nevis kā jau te citas minēja “atnāc pārbaudīt mana dibena spalvas”. No vienas puses man ir pilnīgi vienalga ko par mani domā, no otras puses tas, ko jūs šeit rakstāt par mani ir pilnīgs absurds ar Ilzi Ziemeli manu vislielāko nīdēju priekšgalā, kurai šeit ir n-tie profili, lai tikai mani noliktu. Lūk tas ir īsts piemērs nelaimīgai būtnei, kurai ir ļoti svarīgi, ka viņas viedoklim visi piekrīt. Nemaz nerunāsim par otru vēl slimāku diskusiju “ietekmeļu tops”, kurai šodien uzmetu acis un nošokējos. Un jūs sakāt ka esmu nelaimīga un man nav savas dzīves? Ārprāts un ko jūs pašas rakstāt! Es vismaz nesēžu un netenkoju, ja man ir ko teikt, tad pasaku atklāti. Tas, ka man ir brīvais laiks, nu sorry. Visiem ir brīvs brīdis internetam. Bet nu tik daudz laika, lai te sēdētu forumā diendienā kā jūs, man tomēr nav. Un nevis es esmu pašpasludinātā bet jūs pašas te mani sludināt.
Es neattaisnoju savu rīcību ar atbildes storijiem, bet paskaidroju iemeslu un cēloni.
Karavāna jau sen aizbrauca, bet jūs te vēl rejat.
Es pat nesaprotu, kāpēc vispār šeit anonīmā čūsku midzenī ienācu skaidrot kaut ko. :D
Man tiešām vienalga, ko jūs domājat - vai esmu psihiski slima, skauģe, nelaimīgs, kompleksais cilvēks - bet lūdzu. Varat droši sarakstam pievienot vēl kaut ko, zinu, ka jums no tā paliek labāk ;) Galvenais, lai pašas esiet laimīgas ;)
Paldies tām meitenēm, kuras atbalstīja mani un kuras zina mani, visām lai jauks un mierīgs vakars. ;)
Drāma ir galā un es ceru, ka vairāk tādu nebūs.
Bet jūs droši turpiniet :D
Goodbye!