Tā diskusija par ceļošanu un ēdieniem jau ir kļuvusi absurda. Jā, ir forši nobaudīt kaut ko no vietējās virtuves. Un jā, ir normāli arī tas, ja tev tas neliekas svarīgi un ēšanu ceļojuma laikā uzskati tikai par pamatvajadzību, ko apmierināt, lai būtu enerģija pārējām ceļojuma aktivitātēm. Par seklumu tur runāt galīgi nevietā.
Nevēlēties apskatīt neko no muzejiem, arhitektūras pieminekļiem, dabas objektiem gan visbiežāk var liecināt par seklumu, bet lai nu atpūšas katrs, kā pats vēlas. Piemēram, mēs katru gadu Jāņus sagaidām ārzemēs, draugu ģimene arī. Un tad daloties stāstos par piedzīvoto man nedaudz žēl, ka otra ģimene var pastāstīt tikai par savu villu un baseinu, pie kura gulējuši un ēdieniem, kurus ēduši. Kamēr mēs esam bijuši pilsētās, baznīcās, kalnos, ūdenskritumos un sasmēlušies tik daudz, ka laimes kausiņš pilns no tā visa. Tomēr nekad neesmu centusies norādīt, kā man šķiet labāk un pareizāk, jo katrs plāno atvaļinājumu pēc savām vēlmēm un katrs pats izvēlas, kam tērēs vairāk un uz ko ietaupīs.
Man šķiet muļķīgi arī tie pārmetumi Didrihsoniem- ko tad viņi brauc ar metro, ko tad izvēlējās tādu un šādu viesnīcu, ja jau viņiem tik daudz naudas (ja vien tas neiet kontekstā ar pašu čīkstēšanu), jo man liekas tikai saprātīgi censties ietaupīt uz kaut kādām pozīcijām un nešķiesties ar naudu tā it kā tev piederētu nelimitēts tās apjoms. Katram taču ir kaut kādas savas kategorijas, uz kurām ceļojumā var ietaupīt un arī tādas, uz ko noteikti nevēlas ekonomēt. Piemēram, man ir pieticīgas prasības par viesnīcu, kurā tikai pārlaidīšu nakti, vai man nav svarīgi tērēt pārsimts eiro vakariņām. Bet es arī neņemšu apartamentus, kuros gatavot ēdienreizes ceļojumā, kā arī noteikti nežēlošu naudu apskates objektu ieejas biļetēm, dārgiem kalnu pacēlājiem utt.
Kopumā par Parīzes rezumē tas tiešām ir bēdīgi, ka cilvēks ir redzējis tik maz un var dalīties tikai ar kaut kādiem negatīvajiem aspektiem. Parīzē biju 2018.gadā, iespējams cenas ir krietni mainījušās, bet tolaik nelikās ārkārtīgi dārgi. Nepilnās trīs dienās paspējām apskatīt gan Eifeli, Luvru, Parīzes Dievmātes katedrāli, Svētas Sirds baziliku, Invalīdu namu, Sainte-Chapelle, Triumfa arku un Lielo La Defense arku, nedzīvojot centrā un braukājot ar metro, kas ir super ērts un ātrs pārvietošanās veids. Un viss tikai pateicoties tam, ka iepriekš tiek veikta izpēte un plānošana. Protams, var jau būt, ka tiešām visu pārējo laiku aizņēma bizness... 😁