Nobeiguma darbu rakstītājas

Cik bakalauru uzrakstīju viegli, tik maģistru vispār nerakstu, jo motivācija ir pazudusi.. darbā iet labi, visu tur panāku ar centību un atbildību, padodas, ko daru, patīk, slavē mani... līdz ar to baaaigi grūti saņemties maģistram. :D

Pagaidām manas mocības bija nelielas, jo nodevu tikai studiju darbu. Tagad zinu, ka jāmācās no kļūdām un otrs studiju darbs jāsāk laicīgi. :-D Ļaunākais, ka liekas, ka laika pietiek, līdz mēnesi pirms darba nodošanas saproti, ka laika ne velna vairs nav, nesaprotot, ko darīji līdz tam visu semestri.:-D

Nesen aizstāvēju mağistru, tā kā man viss ir garām. :) Rakstīju 4 mēnešus katru dienu. Šoreiz iztiku bez n-tajiem labojumiem. Galvenais sākt laicīgi un piespiest sevi katru dienu uzrakstīt vismaz puslapu vai lapu, tad jau viss sanāks. ;)

Tikko tieši aizstāvēju bakalauru. Rakstīju apmēram 2 mēnešus, histēriski rakstīju un laboju pēdējā nedēlā pirms nodošanas. Pirms tam kādas 2-3h dienā.
Domāju, vismaz ceru, ka magistru sākšu laicīgi, lai pirms nodošanas kādas 2 nedēlas varu ar cigāru čilot.
Kas man nepatika bakalaura darbam, ka es tik loti iespringu uz tēzēm, argumentāciju, saturu utt., bet komisijai škiet vissvarīgākais bija noformējums.
Tā kā mans ieteikums- metodiskie norādījumi = studenta bībele.:-D

Ik pa laikam kāds par šo apvaicājas un atbildes vietā no manis iznāk histēriski smiekli. Apzinos, ka jāraksta, bet vienkārši nerakstu. Sevi mierinu ar domu, ka "vēl tak ir laiks", un nevaru saprast, kad apjausma "laika vairs nav" mani piemeklēs.
Nav iedvesmojošs komentārs, bet manī mīt viegla cerība, ka šī diskusija liks rīkoties.

Jauns gads, paceļu :-P