Nu perfektu vecāku nav, tāpat kā perfektu bērnu. Kā esvto pamatoju, mēs esam tādi kādi esam, ar savu dzīves bagāžu un bērni piedzimst mācās no nums, bet viņi jau ari nav gluži balta lapa, ir gēni, ir temperments. Tas viss kopā veido personību.
Es personīgi esmu varbūt īsu mirkli domājusi, ka esmu slikra māte, dusmu un bezspecības brīžos, bet jo vecāka palieku un vairāk redzu apkart, saprotu ka ar mani viss kārtībā. Mans bērns ir aktīvs virpulis, savs raksturiņš, niķi, bet tādi ir visiem. Neticu ka ir vispār tādi vecāki kuriem viss sanāk perfekti, nu nav tā. Un vai tad dzīvē vispār kaut kas notiek perfekti?