kā rast iekšēju mieru, balansu atkal ar sevi, ja viss besī, garlaiko, tracina, atgādina, liek domāt utt?
Attiecības ilgas, ir mazais (protams darbošanāsar mazo ir lieliska, bet sievietei jau tas arī navviss, prātu nenokancelēsi), draugi visi vai nu āzemēs ( tātad nepieejami reālām tikšanās reizēm un vināra patukšošanai :D ), vai attiecībās- ar mazajiem, kad protams katram savi laiki- nelaiki...
Pieteicos spānu valodas kursos, bet tas tikai februārī....
Nāk Ziemassvētki, ģimeniskākie svētki, bet pat domāt negribas...