Vīrietis un datorspēles

*ja maize jāpelna kur citur, kļūdas labojums.
Autore - viņš vnk spēlē savam priekam? Es ar labprāt gribētu ikdienu, kur var labi izgulēties + naudu sapelnīt + 6h veltīt hobijam .. bet 24h par īsu, kkam nākas laiku atņemt.

Viņš no spēlēšanas neko nepelna.

Esi ar viņu runājusi?

Traki. Nekad negribētu sev tādu vīrieti. Var jau būt, ka daudzām šāds brīvā laika (pēc autores rakstītā, DAUDZ brīvā laika) paņemošs vīrieša hobijs liekas gan pieņemams, gan saprotams, bet man personīgi Nēē. Brīvo laiku vislabprātāk pavadām kopā. Mums patīk sportot, daudz staigāt pie dabas, jūra, mežs, ceļot, makšķerēt, slēpot, sēņot, teātris, kino, koncerti, fotografēt, iet uz restorāniem, nakšņot kempingos un braukt uz pirtīm un baseiniem utt, kā arī vienkārši vakarēt mājās, pļāpājot par lietām. Mēs gūstam baudījumu no tā! Ir katram savs hobijs ārpus mājas un savas darba lietas, tā ka nav tā, ka pilnīgi visu darām kopā! Tomēr, ja manējais regulāri alktu ieiet paralēlajā, iedomātajā pasaulē (visi taču zina, ka datorspēles var izraisīt atkarību) un principā novērstos no tās tikai tad, kad es paziņotu, ka MUMS ir kaut kas ieplānots, nebūtu ar tādu kadru kopā nevienu dienu. Man nav vēlēšanās būt kādam par aukli un pasākumu organizatoru! Kāda tad jēga būt kopā, kāda jēga no vīrieša, kurš datorspēles vērtē augstāk par savu sievieti ? Principā tas pats, kas alkoholiķis - kad vien ir vaļa, aizpeld prom no realitātes. Viņam ir jāārstējas, manuprāt.

bet tā lielākā bēda ir tā, ka viņš atnākot no darba uzreiz sēžas pie datora un beidz spēlēt tikai tad, kad jāiet gulēt. KATRU DIENU!

Nu šis gan nav labi. Varbūt parunā ar viņu un izstāsti kā tu jūties, bet neko neuzspied, lai viņs nedomā, ka tu viņu sāc ierobežot vai "piļīt". Es kādreiz arī ļoti daudz spēlēju datoru un jāsaka godīgi, tas tiešām palīdz atslēgties no visa, ka pazūd laika izjūta, visas problēmas vnk kā ar bruvju nūju pazūd. Tagad gan spēlēšanu esmu aizstājis ar citām lietām, vai arī tāpēc ka man dzīvē vairs nav tik liels stress, kā tas bija pirms gadiem 5. Varbūt viņam ir kaut kādas problēmas darbā, kuras viņš ar tevi apspriezt negrib?

Esmu runājusi, bet tā saruna nav bijusi tik dziļa. Cik sapratu, viņš visu laiku ir spēlējis. Un darbā nav nekāda stresa.

Esmu runājusi, bet tā saruna nav bijusi tik dziļa. Cik sapratu, viņš visu laiku ir spēlējis. Un darbā nav nekāda stresa.

Nu jā, tad pat grūti kaut ko ieteikt, es zinu, ka ir cilvēki, kuriem vnk ar laiku apnīk un viņi vairs nespēlē vispār. Pagaidām jau tev tie varianti diži daudz nav, vai nu samierinies un atrodi kādu aizraušanos, hobiju, kas tevi ļoti aizrauj un tādā veidā tu tik ļoti nejutīsi to, ka viņs pie tā datora sēž vai arī meklē citu vīrieti.
Varbūt "muļķa" mierinājums, bet attceries, ka vienmēr var būt sūdīgāk, ir vīrieši, kas atnāk no darba un dzer KATRU DIENU :-D

Mazliet skumji, ja cilvēkam pašam nav vēlmes nekad citādāk pavadīt laiku. Nav man pretenzijas ,ja spēlē spēlēs..,it sevišķi pēc smagas darba dienas, kad nekam vairs īsti nav spēka, neko negribas. Galvenais, lai nav tik tā, ka nekas vairs vispār dzīvē neinteresē. Lai vīrietim būtu interese satikt savus draugus, tuvos..Lai nav tā,ka ja Jānis piezvana un aicina kopā pārrunāt veču lietas, lai nesaka nē, jo jāgradā spēles. Lai arī pašam būtu vēlme pavadīt laiku ārpus mājām, kaut vai aiziet uz kādu pasākumu, kas viņu kā veci interesētu. Lai pats ierosina kā pārim aiziet kopīgi.. Ja cilvēkam pat 1x nedēļā nav vēlmes citādāk pavadīt laiku, tad ir pavisam..Nedēļas nogalē no rīta līdz vakaram dragāt vien spēles liekas slimīgi. Tāds cilvēks ar laiku sāktu garlaikot. Jāskatās vai iet ar prieku uz Tevis saorganizētajiem pasākumiem, vai arī ar "gariem zobiem".
Viņš var atrauties un kaut 10minūtes veltīt Tev sarunu, vai arī uzsāc sarunu, turpina spēlēt, neliekas ne zinis?Kā viņš reaģē, ja Tu izdomā spēles laikā-pietiek spēlēt spēlītes un sāc spēlēties ar mani? Ja Tu ierosini mājās, kaut kā citādāk pavadīt laiku viņam ir interese? Kaut vai kādu galda spēli (jā, atkal spēle, bet ,tomēr kopā, varat viens otram veltīt acu skatienus, parunāties, paflirtēt), vai arī kādu kopīgu filmu noskatīties un varēsi ieritināties viņa skavās?Izmēģināt kādu jaunu ēdienu kopīgi uztaisīt?Vari izdomāt arī ,kaut ko labāku ,orģinālāku. Viņš mājās ,kaut kādus mājasdarbus dara, palīdz? Tev vispār ir ar viņu par ko parunāties?

Vēl gribētu piebilst to, ka tev vajadzētu izvērtēt, kādas ir šim konkrētam vīrietim ir citas labās īpasības un kādas ir sliktās un tad izlemt ko darīt. Ja citas viņa īpasības ir tādas, kas atspēko to, ka viņš spēlē datoru, tad varbūt nemaz tik traki nav tas viss, bet ja to sliktio īpasību, (tādas kādas tu nevēlētos redzēt savā vīrieti) ir vairāk un šī datora spēlēšana, to tikai pasliktina, tad varbūt ir vērts padomāt vai tev šādas attiecības vispār ir vajadzīgas un vai vispār ir vērts veidot nākotni ar šo konkrēto vīrieiti.

Es arī gribētu 6h dienā veltīt hobijam :'-(
Neredzu jēgu būt kopā ar tādu vīrieti ..

Es tomēr uzskatu, ka katrs pavada savu brīvo laiku kā vēlas, ja vien nav kopīgi izdomāti plāni. Mans arī atnākot no darba uzreiz pie datora un visu vakaru tur notup. Citreiz spēlē ar čomiem, citreiz skatās youtubē savas gadžetu un auto lietas. Nav tā, ka nevar atiet no datora, citreiz paskatāmies TV kopā, ziņas vai sestdienās Sapnis par Eiropu, citreiz filmu kādu no fleša. Ja vien tas netraucē attiecībām - lai dara ko grib. Citreiz pajautāju tām dāmām - un ko tu dari - ai pasērfoju FB, youtubē, palasu grāmatu vai filmu paskatos. Nu tad jau arī tā ir sēdēšana pie datora vai telefona, tikai citas lietas. Autores gadījumā izskatās, ka viņa gribētu, lai draugs pavada vairāk laika kopā, velta uzmanību vakaros, bet, ja draugs nav iniciators, izklaide jāizdomā pašai. Mēs dažreiz uzspēlējam kārtis vai citas galda spēles, lai ir kopā pavadīts laiks darba dienu vakaros. TV lūrēšana arī stulba - tikai tas, ka redz sēdējām vienā dīvānā. :D

Varbūt saplāno vienu vakaru jums abiem - uztaisi vai abi kopā pagatavojiet garšīgas vakariņas, kopā pazēšat, paēdiet, parunājiet, pēc tam piedāvā vēl ko kopā padarīt - pastaigāties, paskatīties filmu, masāžu, seksu. :-D Varbūt viņš spēlē datorspēles, jo viņam slinkums kaut ko citu pasākt un plānot?
Manējais arī spēlē, bet ne tik daudz un ja es izdomāju ko darīt mums abiem, vai palūdzu, piemēram, iznest miskasti vai palīdzēt tīrīt māju, bez ierunām slēgs datoru ārā un palīdzēs.
Un dažreiz mēs datorspēles spēlējam kopā! (l)

Parasti, lai bērnu ierobežotu, viņiem uzstāda kādu laika limitu - noteikumu. Piemēram viena stunda dienā. :-D Savādāk jau bērni paši neizprot, kas ir par daudz un kas nav.

Pie datora ilgāk pa 2 stundām nevaru nosēdēt, tapēc man šis ir mazliet nesaprotami

Neuzskatu ka tavs draugs ir atkarībnieks. Daži te vienkārši nezin atkarības definīciju. Ja tu viņam pasaki ka gribi iet ārā un viņš to dara tad tā nu gan nav atkarība. Viņam vienkārši tā patīk pavadīt savu brīvo laiku. Citi atnāk mājās un uzreiz ieslēdz televizoru, citi uzreiz uz garāžu. Tad jau tā arī ir atkarība.
Nezinu kāpēc cilvēkiem ir aizspriedumi pret tiem kuri spēlē datorspēles. Es un mans draugs abi spēlējam datorspēles. Vienkārši esam antisociāli cilvēki un labāk izvēlamies palikt mājās nekā iet ārā. Parasti brīvdienās aizejam uz veikalu vai uz kafejnīcu un tad pārējo dienu vai nu spēlējam katrs savu spēli vai komandas. Labs veids kā pavadīt laiku kopā.
Vai nu tavs draugs iesaista tevi kādā spēlē ko spēlē, jo izskatās ka tev trūkst uzmanības vai arī lai meklē gamer draudzeni. Jo šitā zāģēšana par viņa brīvā laika pavadīšanu nevienam nepalīdzēs. Un vispār jautājums ko tad tu gribētu lai viņš dara savā brīvajā laikā?

Viņš var atrauties un kaut 10minūtes veltīt Tev sarunu

Ja man kāds spēles laikā prasītu sarunu, tad tiešām varētu atrauties :-D:-D:-D

Dažiem pusaudža gadi turpinās ilgi.
Dzīvot attiecības ar domu, ka mans brīvais laiks ir mans, daru ko gribu, novedīs pie tā, ka paliksi viens.
Neatkarīgi cik kurš strādā vai pelna, abiem ir kopdzīvē ir jānes sava artava (vai krusts) gan attiecībās, gan mājsaimniecības darbos.
Ja ne, sēdi viens savā virtuālajā pasaulē un ja gribas ko vairāk, tad nopērc piepūšamo sievieti.

Oij, ļoti labi saprotu autori. Mans bijušais puisis arī tāds bija. Pirmā lieta, ko viņš izdarīja atnākot mājās no darba, pamostoties- ieslēgt datoru. Un tad tajā iegrima līdz jāiet gulēt. Praktiski dzīvojām kā divās paralēlās pasaulēs, kas tikai dažreiz satiekas. Bija arī gadījums, kā viena meitene sākumā rakstīja, nostājos seksī peksī apakšveļā, bet reakcija nulle. Tā izturēju gadu, pametu. Un kā pēc tam dzirdēju, bija vēl trakāk- viņš aizgāja prom no darba, sēdēja mājās un spēlēja spēlītes visu dienu. Pēc kāda pusgada beidzās iekrājumi, viņš bija spiests atsākt strādāt.
Ok, viena lieta ir hobijs. Bet otra lieta- kāda jēga būt kopā ar cilvēku, ar kuru nekā kopīga nav?! Katrs atnāk mājās, aiziet uz savu istabu, nododas savam hobijam, un labākajā gadījumā satiekas ejot gulēt, nodzēšot gaismu istabā? Tas ir tāpat kā satikt kaimiņu kāpņu telpā. Nu pasakiet man, kāda ir jēga dzīvot kopā ar tādu?! Es zinu, ka var būt labāk! Brīvo laiku var pavadīt kopā, viens otram tiek veltīta pienācīga uzmanība. Ok, jā, viņš piekrīt kopīgām aktivitātēm, ja tu ierosini. Bet, vai neapniks, ka iniciatīva nāk tikai no tevis? Manuprāt attiecības ir 2virzienu kustība, abi kaut ko dod un saņem atpakaļ. Bet šeit? Neuzskatu, ka ar kaut ko tādu būtu jāsamierinās.

Ja man kāds spēles laikā prasītu sarunu, tad tiešām varētu atrauties

Ja vīrietis vai sieviete visu laiku spēlē un pat nevar atrauties un parunāties, tad jau patiešām tādas attiecības kļūst bezjēdzīgas..Tikpat labi var skatīties sienā neviss uz otru ,kas to vien dara kā spēlē spēles. Kaut kādai komunikācijai ir jābūt!

Ok, viena lieta ir hobijs. Bet otra lieta- kāda jēga būt kopā ar cilvēku, ar kuru nekā kopīga nav?! Katrs atnāk mājās, aiziet uz savu istabu, nododas savam hobijam, un labākajā gadījumā satiekas ejot gulēt, nodzēšot gaismu istabā? Tas ir tāpat kā satikt kaimiņu kāpņu telpā. Nu pasakiet man, kāda ir jēga dzīvot kopā ar tādu?! Es zinu, ka var būt labāk!

Atbalstu šo viedokli.
Ir forši, ja katram ir savi hobiji - es pat teiktu, ka tas ir nepieciešams, jo tas palīdz katram atslēgties no savas darba ikdienas rutīnas, kā arī tomēr pabūt "ar sevi". BET attiecības mēs dibinām kādiem mērķiem??? Ja vienkārši, lai lētāka dzīvesvieta un būtu kāds, kurš uztaisa vakariņas - tad tas der. Ja attiecības dibina aiz emocionāliem apsvērumiem, lai būtu AR šo cilvēku, tad man nav saprotams, kādos loģikas rāmjos ierakstās tāda ikdiena - katram savs darbs, savi vaļsprieki, savas izklaides, viss avs. BET KOPĀ??? Tikai tad, kad otrs piespiež/ieplāno kaut ko kopā. Nu, man šādas "attiecības" šķiet nulles vērtas.