Darbs un augstākā izglītība

Zini ka ir, tads [iem. vestures [rofesors nekad neveres it ipasi ja gadis parkfalificeties par galdnieku. Jamacas vismaz gadi 4, jazin labi matematika(ja labs galdnieks) un fizsiski ar jaut izturigam...un jamak labi raset. Un tamlidzigi ar jebko. Piemerus nelagus i dzives 90 gados LV jau mineju..diemzel ta IR( BIJA) REALITATE).....

Sanitāriem, piemēram, izglītība nemaz nav vajadzīga- apmāca uz vietas

:-O:-OTAs bija PSRS laikos..tagad butu smagi bez kaut vai kursiem.Ne tu macetu fizsksi parumet 3 limena piem. slimnieku , ne ierakstus vest un datus. Citi laiki....

Tāpat kā apkopējiem, istabenēm, sētniekiem. Tiem taču nav mācību programmas.

sarugtinasu sevi, bet sie cilveki nereti ari LV labi pelna, un ir KURSI...un samera pieprasiti...Tu esi mazliet atpaklusi no musu gadsimta dzives. Es piem. nevaretu ta uz sitienu sytradat firma druskas kas apkopj rpivatas majas un etc. ir spec lidzekli katrai virsmai lai nesabijatu, spec tehnika un etc. baigi zini nav vienkarsi ka izradas,,;-) jo ara ir 21 gadsimts!

Sanitāriem, piemēram, izglītība nemaz nav vajadzīga- apmāca uz vietas

un kurusu ir daudz tadu, un neleti maksa. Un ja sanitaru panemsaiz izmisuma, bet MASU PALIGAM AR PAPIRU maksa vairak un vairak uztic. Ari tas pats ar profesionalofirmu apkopejam, istabenem ir kursi.!!!!!!!!

Skaidrs ir viens,ka laba izgliitiiba paliidz visos darbos!Cilveeks ir taads inteligentaaks,erudiitaaks ,kas "netraucee" nevienaa darbaa.
Aizdomaajos par veco lauzu kopeejaam Latvijaa.Zinu vienu sievieti,kura piepelnaas(pie pensijas) staadaajot par veco cilveeku kopeeju.Bijusi skolotaaja.Es domaaju ,ka tas vareetu buut loti gruuts darbs,jo visiem ir zinaams,cik vecie cilveeki ir kapriizi reizeem,nemaz nerunaajot par visaam vecuma vainaam,atminas trauceejumiem utt.Tur tiesaam ir jaabuut talantam,pacietiibai,izturiibai.
Domaaju ,ka tie apmaaciibu kursi noteikti ir gandriiz visaas profesijaas tagad visur.

Protams, ka var labi iekārtoties un izsisties arī bez augstākās izglītības. Privātajā sektorā, ja tā nav ļoti specifiska nozare.
Jā, sanāk sākt no apakšas, uzkrāt pieredzi un ar laiku var apgūt praktiski visu to pašu, ko kaut kur mācoties.
Ņemot vērā to ka izglītības līmenis LV ir diezgan zems, tad vicināšanās ar diplomu vēl negarantē, ka nu tik būs spožā karjera.
Protams, darba meklējumos būs grūtāk, jo izglītības sadaļā būs dažas rindiņas mazāk.
Bet bieži vien tie kuriem nav augstākās izglītības, salīdzinājumā ar kolēģiem kuriem tā ir, ir čaklāki un atbildīgāki darbinieki.

Ņemot vērā to ka izglītības līmenis LV ir diezgan zems, tad vicināšanās ar diplomu vēl negarantē, ka nu tik būs spožā karjera.

Tieši tā, te jau pašas minēja, ka tagad vispār tos diplomus met pakaļ, līdz ar to, manā uztverē, arī vērtība tam diplomam krītas. Pati esmu pieredzējusi situācijas, kad darbinieces ar augstako izglītību, vajadzīgajā jomā, strādā vnk zemā līmenī, pat nezinu kā lai to nosauc, pus dienu buras cauri kaut kam un nespēj atrast vajadzīgo informāciju, bremzē darbu, kad speciālists no citas daļas kam uz viņām bija jāgaida, nospļāvās un pats visu atrada un izdarija 10 minūtēs, nebija tas nekas sarežģīts, bet nu protams radās jautājums kur ellē tu to savu diplomu esi dabujis ja nevari pat tik elementāras lietas izdarīt...vai ko tad vispār maca tajās augstskolās, ka tāpat tam darbiniekam ar diplomu viss priekšā jāparāda, jaatrod un vēl jaizdara viņa vietā..?
Un ko tas diploms viņai devis? Darba vietu jā, izaugsme tādā līmenī strādājot tur nespīd, jo ar visu savu diplomu neesi neko vērtīgs tam darba devējam. Un jā tur strādā arī cilvēki bez augstākās vai ar nepabeigtu, bet ir augstākos amatos un pelna labāk.

Atkarīgs no valsts un sektora. Studēju civilinženieriju ar gadu praksē, maģistrs + 4 gadi pieredze šobrīd ir modernais standards lai iegūtu akreditāciju UK, strukturālajiem inženieriem bez universitātes ir vēl jānosēž atsevišķs eksāmens. Alternatīvi var iet par mācekli (apprenticeships) bet tas ļaus tikai kļūt tikai par engineering technician, neizbēgami būs nepieciešama tehniskā kvalifikācija, ja vēlēsies kļūt par īstu inženieri. Ja mācekļa programma ir labi apmaksāta un strukturēta, tad darba devējs finansēs studijas. Industrijā ir nozīme universitātes reputācijai, galvenokārti starp lielajām konsultatīvajām kompānijām. Vērtējums zem 2:1 (60%) nav vēlams, upper 2.1 un 1st parasti pozitīva indikācija. Akreditēts universitātes kurss arī ļauj vieglāk ar internacionālo pārlokēšanos, tehniķiem daudz mazāk iespēju, ja vispār.

Pati esmu pieredzējusi situācijas, kad darbinieces ar augstako izglītību, vajadzīgajā jomā, strādā vnk zemā līmenī, pat nezinu kā lai to nosauc vai ko tad vispār maca tajās augstskolās, ka tāpat tam darbiniekam ar diplomu viss priekšā jāparāda, jaatrod un vēl jaizdara viņa vietā..?

Grūti pateikt, ja nezin specifiski kāda profesija un konkrētie pienākumi šajā situācijā. Es arī pirmo mēnesi/divus biju praktiski nenoderīgs darba vietā, nākošie 5 mēneši ar viduvēju produktivitāti, līdz iedeva galvenā dizainera/projekta menedžmenta pozīciju mazākai shēmai, kas streamlainoja sapratni par visiem galvenajiem darba aspektiem.

Latvijā būvniecībā visiem kaut cik atbildīgiem amatiem vajadzīgi sertifikāti, kurus iespējams dabūt tikai ar augstāko izglītību. Un pēdējā laikā maina nosacījumus, lai ar bakalauru nemaz nevarētu dabūt.
Bet viss ir atkarīgs no jomas. Apkalpojošam personālam nav vajadzīga augstākā izglītība. Tie piemēri, kurus te min (ka kāds ir zābaks ar augstāko izglītību) bez konteksta. Ja kāds tikko atnācis strādāt, tad loiski, ka iemaņas būs zemākas, nekā cilvēkam, kas jau vairākus gadus strādā nozarē. Izglītība mums lielākoties ir akademiskā, augstkolā nemāca nedz kā pareizi visās programmās un sistēmās ievadīt pavadzīmes, nedz kā uzreiz pareizi aprēķināt zāļu devas noteiktam slimniekam. Un tas arī nav augstākās izglītības mērķis (ja kāds to nezina).
Mana apkārtējo cilvēku pieredze atšķiras no šeit pieminētām, ka cilvēki ar diplomu palika bez darba un tagad neko nevar un nespēj. Daudzi pārkvalificējās, bet tie, kas bija bez izglītības, aizbrauca uz UK, Īriju, ASV un tt un strādā melnos darbus. Es nesaku, ka to cilvēku vidū nav cilvēki ar papīriem. Bet, ja esi zābaks, nav svarīgi ir tev papīrs vai nav. Izglītība tevi par kaut ko citu neuztaisīs. Lūdzu neuztvert nevienam personīgi. Ir daudz profesijas, kur augstākā izglītība nav nepieciešama. Bet ir daudzas, kur bez tās nekur tālu netiksi.

Īsti nevaru piekrist, ka privātajā sektorā vienmēr un visur papīram nav nozīme. Dažreiz birokrātija ir pat smagāka nekā valsts sektorā.
Taisnība, ne visur kādu vispār interesē vai tev ir diploms vai nav, tomēr ir grūtāk.
Vienā vietā, par spīti portfolio, sākumā īsti neticēja, ka tas ir 100% pašdarināts. Rezultātā visu dienu nodarbojās ar kompetences pārbaudīšanu. Iznākumā sanāca pat labāk, algu piedāvāja lielāku, nekā es viņiem paprasītu.
Vēlāk citā vietā ir bijis šāds kuriozs; mums vajag lai strādā amatu tādu un šādu, mēs redzam, ka Jūs varētu mums derēt. Tomēr, mums ir noteikts, ka šo vietu drīkst ieņemt tikai cilvēks ar vismaz bakalaura grādu IT, CompSci vai SwE. Tātad, šo amatu iedot Jums nevaram.
Mums vajag kas strādā, tāpēc paskatījāmies štata vietas un prasības darbam tajās.
Mēs varam Jūs pieņemt darbā ( citā ) amatā ( starp citu, cits nosaukums, amata līmenis nebija zemāks, drīzāk otrādi ), tur prasa pabeigtu augstāko izglītību, saistītu ar inženierzinātnēm, kompīšiem vai fiziku, matemātiku. Mēs tad Jūs tur noformēsim un par cik pastrādāt varat, pierakstīsim klāt amata aprakstā to un šo. To mēs varam, jo vismaz viens papīrs par to ka proti ir, kaut kāda pieredze ir un tu mums patīc, pastrādāt varēsi.
Re; it papīri nevienu it kā neinteresējot. Kā tad, lika drusku neticēt no personīgās pieredzes.

Mans piemērs vairāk par to, ka jāizdara ir elementāra lieta, kur nevajag izglītību un kādas īpašas iemaņas, tikai tik daudz kā smadzenes pakustināt un kaut kripatiņu loģiskās domāšanas, kas tieši tur bija vairs neatceros, tas bija pasen, bet atceros to faktu, ka cilvēks ar itkā augstāko izglītību, bet nespēj izdarīt darbu ko pat normāli domājoš vidusskolnieks spētu. Tādēļ radās arī jautājums par to, kā tāds vispār spēj augstskola diplomu dabūt...

Rīdziniece
Nekad neesmu mērķtiecīgi virzījusi savu karjeru sētnieka, apkopēja vai sanitāra profesijās, tāpēc ir diezgan ticams, ka mani apgalvojumi šo profesiju sertifikācijā ir aplami :D Tīri intereses pēc- vai vari ielikt linkus ar sētnieku, apkopēju un sanitāru kursiem? :D

Pati esmu pieredzējusi situācijas, kad darbinieces ar augstako izglītību, vajadzīgajā jomā, strādā vnk zemā līmenī, pat nezinu kā lai to nosauc, pus dienu buras cauri kaut kam un nespēj atrast vajadzīgo informāciju, bremzē darbu, kad speciālists no citas daļas kam uz viņām bija jāgaida, nospļāvās un pats visu atrada un izdarija 10 minūtēs, nebija tas nekas sarežģīts, bet nu protams radās jautājums kur ellē tu to savu diplomu esi dabujis ja nevari pat tik elementāras lietas izdarīt...vai ko tad vispār maca tajās augstskolās, ka tāpat tam darbiniekam ar diplomu viss priekšā jāparāda, jaatrod un vēl jaizdara viņa vietā..?

Spriežot pēc tavas attieksmes- tev pašai augstākās izglītības nav, vai ne? :D Augstskolās nemāca visu iespējamo amatu pienākumus. Tā ir teorētiskā bāze, lai saīsinātu laiku apmācībai darba vietā. Piemēram, ja tu pieņem darbā finanšu analītiķi, lai tev nav jāmāca viņam matemātika. Augstskolas diploms garantē, ka matemātiku (un citus pamatus) šis cilvēks zina profesijai nepieciešamā apjomā. Bet ko tieši un kā jādara konkrētais darbs- to māca un rāda DD. Ja vajag, nosūta uz papildus kursiem un tos apmaksā. Sagaidīt, ka jauns darbinieks strādās tikpat ātri un efektīvi kā cilvēks ar vairāku gadu pieredzi, ir muļķīgi. Uzņēmumi atšķiras, pat cilvēkam ar lielu pieredzi identiskā amatā, vajag laiku, lai "iestrādātos". Tā ir visur un visiem. Ja tā darbiniece ilgi muļļājās, tad bija slikti apmācīta, un tā ir DD vaina. Piemēram, ja cilvēkam iedod 10 mapes ar 500 lapām katrā, protams, darbinieks ilgi meklēs. Slikts darbinieks 90% gadījumu ir slikti apmācīts darbinieks. Ar to jārēķinās, ka vismaz pirmais pusgads būs ne pārāk efektīvs un darbiniekā būs daudz jāiegulda gan laiks, gan nauda. Tāpēc gudri darba devēji cenšas darbiniekus noturēt kolektīvā pēc iespējas ilgāk, jo darbinieku maiņa ir izdevumi, zaudējumi. Bet tā jau ir vadības zinātne :D

Kursus kā izklaides pasākumus vai neformālo izklaidi ( atvainojos, tagad to dēvē par izglītību ) var rīkot katra SIA nagi un ragi pēc patikas, vajag tikai licencīti.
Profesionālai kvalifikācijai Latvijā ir līmeņi, to kā valsts atzītu kvalifikāciju var iegūt tikai akreditētā mācību (studiju) virzienā. Alternatīvas vienkārši nav.
Uzņēmums gan var izsniegt papīrīti ar uzņēmuma vārdā piešķirtu kvalifikāciju, tomēr tam spēks ir tikai konkrētā uzņēmuma iekšienē. ;-) Ārpus konkrētā uzņēmuma tā vērtība ir apaļa nulle. :-P
Kas attiecas uz bārmeņiem un pavāriem, par tiem var pieņemt jebkuru, obligāti ir dokumenti par sanitārā minimuma kursiem, kuri esot apgūti un dokuments, ka veselība, tur ka baciļi kaut kādi, nezinu kādi, neskrien no cilvēka ārā.
Māsas palīga izglītība ir valsts reglamentēta prof kvalifikācija, jāiegūst akreditētā programmā. Sertifikātu var dabūt, strādājot profesijā un apmeklējot kvalif celšanas kursus, tur kaut kāda ieskaite vai kas līdzīgs paredzēts. Tos sertificē nevis kaktu firmas ragi un nagi, bet valsts nosaka, kas drīkst viņus sertificēt.
Kaktu kantoru ragi un nagi pilna pasaule, tādi pasniedz izklaides, moderni saucās interešu izglītība.
Attiecas arī uz programmēšanas kursiem:-P, ja nevar uzrādīt, ka ir vismaz akreditēta programma, kura var piešķirt 3 līm prof kvalifikāciju "programmēšanas tehniķis" , tad papīram vērtība paši saprotat kāda.
Protams, tas neattiecas uz atzītu firmu sertifikācijām, piem MS, CISCO, Oracle utml; kaut arī profesiju viņi nepiešķir, firmas lieto to firmu produktus, sertifikāts par to produktu tev ir, vadība var argumentēt; mums ir sertificēti speci kas strādā ar to un šo.
Ragu un nagu papīrus neviens neņem par pilnu.

Tā programmēšana lielākā daļā valstu nav reglamentēta, pieņemt var jebkuru, citādi nebūtu kas strādā; ļoti daudziem ir augstākā, bet citās nozarēs.
Nozares papīri noder vīzu, darba atļauju ārzemniekiem gadījumos. Obamas laikos viens, kuram bija tehnikuma papīrītis ( it kā pie mums skaitās mazvērtīgs ) un cita profila augstākā, ar pieredzi, gribēja tikt uz turieni. Firma nedaudz pacīnījās, tur it kā 4 gadīga augstākā tehniskā nozarē bija, pieredze bija, kaut kas ar tiem punktiem bremzēja. Kad iztulkoja un apstiprināja teķa dokumentus, viņi tos, protams, neatzina kā augstāko, bet vairāk noticēja, ka pieredze nav sadzejota un to vīzu iedeva. Kaktu kursu papīrus neviens neņēma vērā, MS serķi, neprestiža tehnikuma diolomu un dokumentus par pieredzi, to augstskolas diplomu, jā ņēma vērā. Par darba pieredzi bija jāiesniedz izziņas no darbavietām, līgumi un amata apraksti. Diezgan ķēpīgi.
Vieni kursu promotētāji uztaisīja aptauju commynity, kur no 26000 respondentiem vairāk kā pusei nebija augstākās nozarē. To izmantoja propagandai, ka lūk izglītību nevajagot. Tur vienkārši noklusēja, ka īstenībā augstākā bija 85% respondentu, viņi vienkārši uzskaitīja tikai konkrēta nosaukuma diplomu procentu. Citu nosaukumu inženieri, matemātiķi, statistiķi, fiziķi tika nodefinēti kā " bez augstākās nozarē". :-D

Spriežot pēc tavas attieksmes- tev pašai augstākās izglītības nav, vai ne? Augstskolās nemāca visu iespējamo amatu pienākumus.

Tak izlasi manu otro komentāru, vai arī tev ar lasīšanu un uztveri ir tā švakāk??
Es jau rakstiju, ka tam konkrētajam darāmajam nebija vajadzīga kāda īpaša izglītība vai prasmes! To spētu izdarīt jebkurš, kam ir kaut nedaudz smadzeņu un kurš zin kā google izmantojams, ja pat tik daudz nespēj... tad te der citāts no sugar..
Bet, ja esi zābaks, nav svarīgi ir tev papīrs vai nav. Izglītība tevi par kaut ko citu neuztaisīs

pus dienu buras cauri kaut kam un nespēj atrast vajadzīgo informāciju, bremzē darbu, kad speciālists no citas daļas kam uz viņām bija jāgaida, nospļāvās un pats visu atrada un izdarija 10 minūtēs, nebija tas nekas sarežģīts, bet nu protams radās jautājums kur ellē tu to savu diplomu esi dabujis ja nevari pat tik elementāras lietas izdarīt...vai ko tad vispār maca tajās augstskolās, ka tāpat tam darbiniekam ar diplomu viss priekšā jāparāda, jaatrod un vēl jaizdara viņa vietā..?

+
piemers cosmo labs, 90% sejienes damu elementarako info nemak pat google atrast...:-D un daudzas lielas ar diplomiem ...

sanitāru kursiem?

sanitars tagad ir masu paligs...https://www.rmk1.lv/lv/arodizglitibas-programmas/masas-paligs/

MĀSAS PALĪGS (studiju ilgums - 1 gads)
MĀSAS PALĪGS ir profesionālās veselības aprūpes darbinieks, kurš veic pacientu aprūpi aprūpes dalībnieku komandā māsas vadībā.
Kvalifikācija pēc koledžas beigšanas: „Māsas palīgs”- 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis.
Māsas palīgam jāprot:Māsas palīgam jāprot:
- veikt māsas nozīmētās darbības vai asistēt māsai pacienta pamata vajadzību nodrošināšanai,
- veikt māsas nozīmētās darbības saistībā ar pacienta iestāšanos un izrakstīšanos no stacionāra,
- veikt māsas nozīmētās aprūpes darbības visu vecuma grupu pacientiem,
- veikt higiēnas procedūras pacientam,
- sniegt pacientam pirmo palīdzību,
- strādāt komandā ar citiem aprūpes komandas dalībniekiem, ievērojot kultūras, ētikas un profesionālos principus.
Māsas palīgs var strādāt:

https://www.rmk1.lv/lv/arodizglitibas-programmas/aprupetajs/

APRŪPĒTĀJS (studiju ilgums - 1 gads)
APRŪPĒTĀJS ir kvalificēts sociālās aprūpes nozares speciālists, kurš veic klientu aprūpi, palīdz personām, kuras pašas nevar un/vai nav spējīgas sevi aprūpēt.
Kvalifikācija pēc koledžas beigšanas: „Aprūpētājs” – 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis.
Aprūpētājam jāprot:
- nodrošināt cilvēku pamatvajadzības,
- nodrošināt pacientu aprūpi un veicināt pašaprūpi,
- lietot verbālās un neverbālās saskarsmes metodes,
- līdzdarboties komandas darbā,
- sadarboties ar indivīdiem, ģimenēm,veikt ikdienas darbus mājas apstākļos.
Aprūpētājs var:
- veikt aprūpi mājas apstākļos,
- strādāt bērnu aprūpes iestādēs,
- strādāt sociālās aprūpes iestādēs.