Diskusijas jautājums jau bija par to, kādēļ sievietēm grūti definēt, kas ārējēji simpatizē vīriešos, nevis kas ir tās lietas, kas patīk visām, meklējot kaut kādu statistiski vidējo vīrieti, kas kā izrādās nevienai liliškai nepatīk.
Ārējais izskats noteikti ir svarīgs, ar kuru katru, kas var sasmīdināt, ir inteliģents, spēj nodrošināt, vai kas tur vēl te tika minēts, kas vīriešos patīk, ko no bildītes pateikt nevar, ar kuru katru šādu nesatiktos. Bet iekšējās īpašības, atšķirībā no ārējām, paliek nemainīgas. Ja man patīk laba humora izjūta, tad tā man ir svarīga neatkarīgi ne no kā, es neesmu gatava pievērt uz to acis un satikties ar kādu, ar kuru humora izjūta nesaskan, tikai tāpēc, ka viņš labi izskatās. Bet ar ārējām pazīmem ir citādāk. Man patīk vīrieši ar bārdu, bet ja iekšēji cilvēks piesaista, nu pilnīgi vienalga ir tā bārda vai nav. Paskatoties, uz vīriešiem, kas man kādreiz ir patikuši, nu neteiktu, ka ārēji viņi atbilstu kādam noteiktam šablonam, bet iekšēji gan bija kaut kādas noteiktas pazīmes, kas viņiem bija kopīgas. Tādēļ arī uz jautājumu, kas tad man patīk cilvēkos, vienmēr vispirms tiek minētas iekšējās īapšības, nevis ārējās.
Cik šo jautājumu esam apsprieduši manā paziņu lokā, nonācām pie secinājuma, ka sievietēm vīrieša iekšējā pasaule var viņu ārēji padarīt pievilcīgāku vai tieši pretēji - ne tik pievilcīgu, nekā tas likās pirmajā brīdī iepazīstoties, kad šo cilvēku vispār nezināja un varēja novērtēt tikai ārēji. Vīriešu vidū gan ir vairākkārt nācies dzirdēt, ka ir kopā ar kādu dūdiņu tikai tāpēc, ka viņa ir skaista, lai gan tik daudz kas viņā iekšēji nepatīk.