Deviņdesmit otrā dzimšanas diena

Manuprāt, tāda vecuma cilvēkiem vajag ne tik daudz materiāli vērtīgas lietas, bet gan emocionāli.
Kalendārs ar tuvāko bildēm, vai arī ir tie lielie fotogrāmji, kur vairākas bildes var salikt un ielikt gan tuvinieku, gan arī kādas pašas, kur ir nozīmīgs dzīves brīdis.

Viņai nav vispār neviena tuvinieka diemžēl, es dzīvoju viņai kaimiņos un palīdzu mājas darbos.
Par bildēm nav slikta ideja

Tad šis atkrīt.
Jāieklausās vārdos, sīkumos. Veciem cilvēkiem arī varianti kā pavadīt brīvo laiku. Citi ada, citi lasa utt. Tad attiecīgi var dāvināt dāvanu, kuru cilvēks izmantos brīvā laika pavadīšanai. Vai ir arī kategorija- gribas, bet žēl naudu tērēt, kaut gan arī var atļauties..Var arī no tādas sērijas.

Es neieciklētos uz dāvanām, kuras šis vecais cilvēks nevar nekādi izmantot. Priekš kam vecam cilvēkam liekas mantas, kuras dzīvoklī krās putekļus. Uzdāvinātu drīzāk kādu skaistu, labu, garšīgu tēju izlasi un kādu skaistu cepumu kasti. Varbūt kādu siltu pledu tumšajiem, vēsajiem rudens vakariem. Varbūt kādu smaržīgu sveci. Kaut ko tādu, kas tiks izlietots, nevis pievienosies citām mantām aiz sekcijas stikla.

Wow, cik apsveicams vecums. Ja veselība ļauj un darbojas, tad patiks izšujamais materiāls, diegi vai dzija. Tāpat var aizvest pie kāda ārsta, kuru uzskata, ka it kā nevajag vai naudas žēl (apmaksājot arī vizīti), pie podologa vai nopirkt, piemēram, jaunas brilles.

Manai omei tulīt būs 90. ;-)
Dāvināšu, grāmatu, kafiju, saldumus un vilnas lakatu .

ja ar redzi ir daudz maz ok, gada abonementu krustvārdu mīklu žurnālam.

Manai omei tikko palika 95 gadi. Viņa gribēja, lai viņai atvedam kārtīgas, siltas vilnas zeķes, tās tad arī vedām. Klāt saldumus, kafiju un balzamiņu.

Es atļautos viņai pašai pajautāt, kas ir tas, ko viņa vēlētos... Varbūt ir kāds sapnītis vai vēlme, ko piepildīt būtu tavos spēkos :)