manai meitai ir Monster High lelle. mēs kopā arī skatamies multeni, kura ir diezgan interesanta, tur pamatā ir cienīt gan savādo, gan parasto, ierasto. ka, ja tu atšķiries, tevi var apsmiet, bet ar to jātiek galā, bez pretreakcijas un vardarbības..vienā no filmām parastie bērni apsmej Monster High audzēkņus un sauc par frīkiem - viņi ar to tika galā bez vardarbības. ja meitai augot gribēsies Bārbijas, pirkšu Bārbijas. bet šobrīd viņai dikti patīk Monster High un nesaskatu tajā neko šausminošu.
starp citu, par tēmu - iešanu vienam no-uz skolas, es savu bērnu vienu nelaidīšu vismaz līdz 5. klasei (tad būs jāskatās cik tālu no mājām ir skola) un man vienalga, ka citi jau 1. klasītē vieni paši kaut kur dodas - tas ir uz vecāku atbildību. savu bērnu nekādiem riskiem nepakļaušu, jo mammas drauga dēlu nolaupīja un noslepkavoja - viņam bija 12 un gāja 6. klasē, gāja viens pats mājās no pagarinātās grupas un arī dzīvoja lauku apkaimē. un nezinu vai slepkava tika atrasts, bet uz bērēm biju... tās sāpes, kuras bija mammas acīs... nenovēlu nevienam. tas notika, kad es gāju 4. klasē un pati gribēju, lai man opis nāk pakaļ uz skolu, jo man bija nereāli bail, īpaši pēc tā notikuma. un puika bija draudzīgs, runāja ar visiem, ar viņu bija viegli iedraudzēties jebkuram. tas viss ir uz katra paša atbildību, bet, man liekas, ka par sava bērna drošību jārūpējas katram.
813
