Mājsaimniece

Cilvēkiem, kuri cīnās ar distonijām utml.garīgām kaitēm, es ieteiktu doties dzīvot uz provinci, lauku reģioniem, jo tur dzīves ritms daudz rāmāks, mierīgāks, bez lielpilsētas burzmas un stresa. Un kāpēc gan tik pat labi nevarētu nodarboties ar, piem., zirgu audzēšanu, kopšanu vai lauksaimniecību, kur, piem., lēnu garu ej paravēt dobes, aplaistīt siltumnīcas tomātus savā nodabā, neiespringstot ne par izskatu, ne citiem lielpilsētas standartiem. Tā varētu apvienot noderīgu darbu ar mentālu atpūtu. :-)

Tul, es ar freelance domāju tādus cilvēkus, kam ir darbs/hobijs, bet kas nestrādā 9-17. Nu, mūziķi, rakstnieki, mākslinieki utt. Radošu profesiju pārstāvji. Algotas (vienas) darbavietas nav, bet ir projekti, līgumdarbi, pasākumi utt.

Man liekas, ka ir tomēr atšķirība, vai esi mājsaimniece ar bērniem vai bez...tās 2 dažādas pasaules.

Piekrītu par visiem 100%.

Labāk patīk redzēt sievieti kura strādā savā nozarē, ir sabiedrībā, ir finasiāli (kaut daļēji) neatkarīga. Abi esam līdzvērtīgi, abi nesam savu ieguldījumu ģimenē un mājsaimniecībā.
Nevajag man siltas gatavas vakariņas katru vakaru, neuzskatu to kā obligātu normu, tā ir tikai ēšana, nav vērts par to cepties.
Protams mazu bērnu gadījumā, kādam vajag par tiem parūpēties. Bet līdz ar bērnudārzu vai skolu, var atsākt darboties un strādāt.
Esmu redzējis kā sievietes kas ar pirmo bērnu, kā aiziet mājas darbos, tā arī paliek tur. Kaut bērni jau lieli. Protams katrs dzīvo kā grib, bet tas vairāk vai mazāk nav nekas vairāk kā slinkums.

Strādājot mazatalgotu un mazkvalificētu darbu ilgas stundas, neapšaubāmi katra sieviete garīgi attīstīsies, kļūs vīram pievilcīgāka.:-D
Izskatās pēc kampaņas. PSRS stilā, tad kaunināja tuņjadcus. Tad vismaz darbā arī iekārtoja visus.
Tagad esam EU, brīvā demokrātijā, piespiedu darbs aizliegts, ir bezdarbs.
Kauninās mājsaimnieces forumos, vēlāk rakstīs rakstus?
Freelance ir briljants!
Aizej, piereğistrējies VID, sāc meklēt savu freelance laimi.
Mēnesi, varbūt pat divus vandīsies pa portāliem, kamēr dabūsi pirmo klientu kas maksās.
Paies vēl krietns laiks, kamēr stabili pelnīsi kaut minimālo plus pilnai sociemaksai. :-P
Freelanceru ir pilnas malas. Vairāk kā vajadzīgs. Klientiem ir liela izvēle.
Skatās profilu, izglītību, čeko googlē Tevi, skatās pieredzi, portfolio, portāla atsauksmes, rating. :-P
Laba dzīve Rietumeiropā, kur nav ekspadomija ar komunistu rēgu. Čekas atvases.
Tur mājsaimnieces ir normāla parādība. Mums murgotājas dzīvo PSRS komunisma ēnā.

Ja mājsaimniece sevi nekā neattīsta (hobiji, kursi, ceļojumi, kultūras pasākumi, grāmatas utt.), bet dara tikai mājsaimniecības lietas - tīra, mazgā, taisa ēst utt., un vienīgie hobiji ir jaunākā Bīstamo mājsaimnieču sērija un jaunākās akcijas Maxima, tad agri vai vēlu viņa kļūs pārāk garlaicīga un degradējas. Tas savukārt var nozīmēt, ka viņa kļūst garlaicīga arī savam vīram, kas savukārt var novest pie tā, ka vīrs sev meklēs interesantāku sievieti. Tādus pārus pazīstu vairākus. Un ļoti bieži sieviete, kam pašai nav savu līdzekļu nonāk ļoti neapskaužamā situācijā - bez naudas un bez vīra.

1.Tas "neko nedara" bieži ir domāts tā, ka nedara neko vērtīgu, pelnošu un ar pienesumu. Ar "vērtīgu" es saprotu arī vērtīgu sev, savai pašapziņai, smadzenēm utt. Arī darbs 9-17 darba devēja labā var būt vērtīgs sev.
2. Nē, noteikti ir kategorijas pa vidam un miksētas.
3. Nē, neatbalstu. Nekas nav mūžīgs, mīlestībai arī nav garantijas mūža garumā. Cilvēkam - vienalga, sieviete vai vīrietis - ir jāvar par sevi arī finansiāli parūpēties.
4. Kamēr neesmu to izvēlējusies, patiešām nezinu. Nevienu arī nepazīstu, kas būtu TIKAI mājsaimniece. Manām draudzenēm, kuras nestrādā algotu darbu, ir free-lance projekti, visas ar to pelna.

PIRMKĀRT! Ak vai tiešām? Es nesaprotu, tiešām var būt tik traki, ka pilnīgi normālam cilvēkam, kam ir abas rokas, kājas, galva uz pleciem ir tik slikti, lai aizietu uz darbu?? Kaut pusslodzes darbu?? Vai strādāt no mājam? :-O
Nezinu- ir/nav zāles, kas nomierina cilvēku? Jebkāda ārstēšanās nepalīdz?
OTRKĀRT! Es neuzskatu ka mājsaimniece ir profesija, sakārtot māju/pagatavot ēst/izmazgāt veļu/doties iepirkties! to visu es daru savā brivajā laikā, tad gribat teikt, ka man ir divas profesijas? :-D
Es protams, nenosodīšu tos kuri apgalvo, ka vīrīetis ir tas kurš apgādā ģimeni, cik cilvēku tik viedokļu, bet mans uzskats ir pilnīgi savādāks, ka abi gan vīrietis, gan sieviete ir atbildīgi par finasiālo pusi. :-P

Pēc BKA beigām izlēmu darbā neatgriezties. Jā, sākumā māca šaubas, vai tā darīt būs pareizi, jo tomēr vajadzetu strādāt. Bet, izvērtējot visus plusus un mīnusus, nolēmu, ka neatriezīšos. Un īstenībā bija tik forši, ka varēju palikt mājās ar bērnu ilgāk. Šogad puika sāka iet dārziņā, pagaidām par darbu nedomāju, jo bērnam nav tikai bērnudārzs, ir arī citas nodarbības, uz kurām, ja strādāšu, izvadāt nevarēsim. Mums neviena palīga nav, varam paļauties tikai paši uz sevi.
--
Neteiktu, ka man pašlaik būtu garlaicīgi. Kad bērnam dārziņā ir īsās dienas, tad vispar nevar paspēt nogarlaikoties, jo laiks paiet ātri. Arī garā diena nevelkas mūžīgi un netiek pavadīta bezjēdzīgi.

Man liekas, ka ir tomēr atšķirība, vai esi mājsaimniece ar bērniem vai bez...tās 2 dažādas pasaules.

Man ļoti patīk jēga domu gājiens un pamatojums gan šajā, gan citās diskusijās.
Pati esmu mamma 3gadniecei, ar darba stāžu biroja darbos 10+ gadus. Un beidzot man ir pienācis tas brīdis, kad saprotu, ka tas viss mani galīgi nedara laimīgu. Tas brīdis, kad dzīvojos ar bērnu pa mājām bija daudz foršāks kā tagad, atgriežoties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atpakaļ pie "ripas". Ar nepatiku ceļos, skrienu uz darbu, tad skrienu atpakaļ mājās. Vēl bērns no bērnudārza jāpaņem. Vakaros vēl vakariņas jāuztaisa, mājas piekopšana, ar meitu jāpaspēlējas. Vīrs mājās pārrodas vēlu, tad vēl ar viņu jāpavada laiciņš. Tad iekrītu pārgurusi gultā. Ne vairs gribas grāmatas kā agrāk lasīt, ne vairs TV skatīties, ne sportot, ne ar rokdarbiem nodarboties, jo spēju domāt tikai par to, ka miega atlikušas vairs 6-7 stundas.
Es baigi spurojos vēl pretī, jo patiesībā, mani baida sabiedrības un apkārtējo līdzcilvēku attieksme. Bet vīrs jau sen mani mēģina pārliecināt, ka man jāmet tas darbs (no kura tāpat negūstu gandarījumu) pie malas un jāvelta laiks vairāk meitai, mājai un sev. Jo šajā ritenī skrienot esmu palikusi ļoti nogurusi, kašķīga. Tas ļoti ietekmē ģimenes dzīves atmosfēru. Finansiāli es varu atļauties nestrādāt, jo vīrs ir izteikts karjerists un var mūs mierīgi nodrošināt. Pati arī esmu iekrājusi pietiekami daudz "nebaltai dienai". Bet vienalga, mani mazliet tas viss baida. Baida izkrist pavisam no darba tirgus, ja tagad izlemšu uz kādiem 5-10 gadiem nestrādāt, kamēr meita un nākamais (potenciālais) bērns paaugsies. Bail, ka varu palikt bez finansiāla atbalsta, jo nekad jau nevar zināt kas dzīvē notiks. Rodas domas - kam es tik daudz laika veltīju vairāku augstāko izglītību iegūšanai, ja šīs prasmes nelieku lietā. Bet, no otras puses, ja šādi turpināšu, draud izjukt ģimenes dzīve, jo pašlaik tās harmonija ir ļoti apdraudēta dēļ manas mūžīgās neapmierinātības, kas mani vienmēr pavadījusi pēc garas, nogurdinošas dzīves, ieliktai rāmjos pie biroja galda.
Būtu forši, ja varētu atrast sev tīkamāku darbu ārpus biroja, vislabāk pusslodzes darbu, bet pagaidām visi varianti, ko esmu skatījusies ir ar 200 eiro algu. Tad rodas jautājums kāda jēga vispār turp doties.

Es sāku domāt ka esi trollis

Jau pirms laika.

Pievienojos Dartai. Es ari loti izbaudu kad varu nestradat vai stradat mazak. Un man vienalga vai kada raujas pa diviem darbiem, studijam utt, ne paldies, tas nav man, ja ir izvele

Bet autorei cik atceros no citām diskusijām bija veģetatīvā distonija. Padomā, vai tiešām jūties laimīga būdama savas slimības vergs. Tu vari nestrādāt, jo tu nevēlies strādāt, jo vēlies darīt kaut ko citu, bet vai tiešām ir patīkami sevi speciāli ierobežot, uzstādot sev slimības rāmjus? Man pašai ir veģetatīvā distonija+depresija un ir grūti, bet es tomēr cenšos socializēties ar cilvēkiem un būt kaut kādā mijiedarbībā ar sabiedrību.

Atšķirībā no citām meitenēm šeit, es gan varu pateikt, ka ar lielāko prieku sēdētu mājās, būtu mājsaimniece, nodarbotos ar saviem hobijiem utt. Cik vien varēju, tik nestrādāju, piemēram, studiju gados. Man nudien nebija garlaicīgi, es nebiju sēne, es pat vairāk interesējos un darīju dažādas lietas nekā tagad, kad tam ne laiks, ne spēki, jo gan jāstrādā, gan jāstudē. Diemžēl tagad nākas strādāt, jo vajag naudu, tomēr sirdī ceru, ka nonāks līdz tādam līmenim, ka reiz varēšu strādāt pusslodzi vai veltīt sevi citām lietām.

1. Kādēļ iegājies ir tāds aplams priekšstats "ā, šī jau mājsaimniece - sēž tik mājās, NEKO NEDARA". Cik pašlaik darbojos šajā "profesijā", man diena ir aizpildīta no paša rīta līdz vakaram.

Šādu uzskatu kultivē cilvēki, kuriem fantāzija par īsu un interešu loks par šauru, lai darītu ko ārpus saviem darbs-mājas pienākumiem, tāpēc viņi automātiski spēj domāt tikai šādās kategorijās, kur, likumsakarīgi, noņemot darbu, šķiet, ka pastāv tikai mājas (TV vai internets + slota vai virtuve). Tādiem darbs ir tikai ilūzija par nodarbinātu un jēdzīgu dzīvi. Un tādu, kas tā uzskata, cik esmu novērojusi un cik to atspoguļo CSP aptauju dati par cilvēku dzīves paradumiem, tā tendence patiešām ir skumjš un šaurs skrējiens - darbs/mājas darba dienās, veikali/netāli izbraucieni brīvdienās.

2. Vai piekrītat, ka sievietes dalās karjeristēs un mājsaimniecēs? Neskaitot gadījumus, ka cenšas apvienot abus. Kaut kripatiņu vienam aspektam jau vairāk sanāk ieguldīt..

Dalījumam nepiekrītu, jo vairumu sieviešu es nesauktu par karjeristēm tikai tāpēc vien, ka viņas strādā algotu darbu. Un mājsaimnieces par mājsaimniecēm tikai tāpēc, ka viņas algotu darbu klasiskajā izpratnē nestrādā.

Par karjeristi es sauktu sievieti, kuras nodarbošanās un kaislība ir orientēta uz būtiskiem sasniegumiem nozīmīgās jomās (zinātne, medicīna, kkādi research job, utt) vai uz personīgo izaugsmi savā amatā, kas bieži rezultējas ar individuālu pakalpojumu sniegšanu (privātprakses, ar autortiesībām saistīti darbi, utt). 

Sieviete, kura vienkārši no tikiem līdz tikiem ilgstoši strādā maz vai vidēji labi atalgotu darbu (zem vai ap 1000eur Latvijā) un aizpilda nebūtisku un viegli aizstājamu lomu lielā uzņēmuma sistēmā (vairums ofisu amatu, kurus bieži ieņem sievietes bankās, valsts iestādēs, utt) manuprāt nav karjeriste tās klasiskajā izpratnē. Šāds algots darbs manā izpratnē vispār ir ļoti degradējošs. Kāpēc? 
Jo ilgtermiņā cilvēks kļūst par neko. Priekšnieks nosaka kas un kā jādara, naudu un panākumus atnes klienti priekšniekam vai iestādei un darbinieks gluži vienkārši degradējas, jo vienā pusē ir augstākstāvošs, kurš pieņem lēmumus un otrā viņš, kas nevar līdz galam izpausties. Tad, paralēli darbam, daļa iet uz visādiem sevis meklēšanas semināriem, lekcijām un meklē dzīves jēgu.

Lai sevi attīstītu un interesanti nodarbinātu, algots darbs nav obligāti jāstrādā, tieši otrādi - dzīve bez šīs atkarības no DD un dzīšanās pēc ikmēneša algas ir perfektākie apstākļi sevis attīstīšanai un pat sava biznesiņa uzsākšanai.

Iet strādāt algotu darbu un būt atkarīgai no sava DD, kuram Tu esi viens no aizvietojamiem darbiniekiem tikai tāpēc, lai par katru cenu būtu NEATKARĪGA NO SAVA VĪRIEŠA, kuru Tu mīli, pati esi izvēlējusies un kuram Tu esi liela daļa pasaules, maigi sakot, makes no sense to me. Man mīlestība nozīmē sajūtu, ka ar šo cilvēku līdz kapa malai, tāpēc neatkarība no sava tuvākā cilvēka vnk neatbilst ne manai pasaules, ne attiecību uztverei. Ja ar otra atbalstu bezrūpīgi var veltīt laiku savai dzīves videi un pašas radītajai ģimenei to apvienojot ar laiku savām personīgajām interesēm, tad tā skan pēc idilles.

3. Vai atbalstat seno modeli, ka sieva uztur perfektu māju, rūpējas par vīru, pati labi izskatās, bet vīrs tiek gaidīts ar vakariņām mājās un finansiālā puse ir vīrieša darbs.


Viennozīmīgi jā. Ja abi tā jūtas labi un neviens nejūtas nodzīts vai apdalīts. 


4. Kas ir biežākie iemesli, kādēļ sieviete izvēls būt mājsaimniece?



Nezinu, kāpēc to dara citas, bet man šis iemesls ir vīrs, kurš ļoti vēlējās un pieradināja pie šādas domas. Iepriekš biju dzīvojusi attiecībās, kur 50/50 un pat nemaz nedomāju, ka var dzīvot citādāk. Tiesa, nekad iepriekš arī savu vīrieti nebiju respektējusi vai vispār ņēmusi vērā tik ļoti, cik savu vīru tagad. Un man patīk, ka vīrs manā apziņā ir tāds stiprais plecs uz kuru var paļauties visādā ziņā. Vai uz apziņu strādā šis lomu dalījums? Nezinu, pieļauju, ka jā.

Cik pašlaik darbojos šajā "profesijā", man diena ir aizpildīta no paša rīta līdz vakaram.

Burrrvīīgi - es pati nedēļas nogales pavadu laukos, šodien jūtu plecus un bici dikti - vakar mēslojām liliju siltumnīcas, kā arī ķiršiem un ābelēm bija nepieciešams savs artavs. Mana devīze ir - darīšu, līdz kritīšu :D Nenokritu, protams, bet muskuļi labi sajuta - kas ir kas.

Vai piekrītat, ka sievietes dalās karjeristēs un mājsaimniecēs?

Nepiekrītu. Katram tipam vajag iedot pareizo apstākli un darbu - visu spēs mirklī pārorientēt.

Vai atbalstat seno modeli, ka sieva uztur perfektu māju, rūpējas par vīru, pati labi izskatās, bet vīrs tiek gaidīts ar vakariņām mājās un finansiālā puse ir vīrieša darbs.

Atbalstīt var daudz ko, bet - vai to atbalsta vīrietis. Ja iniciē vīrietis - uz priekšu. Tikai zinu, ka paspēšu vēl daudz vairāk nekā no manis gaida.

Kas ir biežākie iemesli, kādēļ sieviete izvēlas būt mājsaimniece?

Ir sievietes, kurām mātes un ģimenes aicinājums uznāk ļoti stiprs. Ir daudz gadījumu, kuros ar bērna piedzimšanu redzu, ka sieviete no saviem pleciem noveļ visu ar tekstu: "man ir bērns!".. un neko vairs nedara.. Kur tad tas vīrs likšoties, vecāki sapratīšot utml. Ir sievietes, kuras turpina iesākto, paralēli pieskatot bērnu, visu paspēj. Mājsaimniece mūsdienās.. hmm... ja profesija "nomirst", darba tirgū sola 0 EUR vai arī vīrietis uztur par visiem 200% - tad mājsaimniece sanāks ideāla ;-)8-)

Māju tīra mājkalpotāja, bērniem lasīt māca skolā skolotāja. Mājsaimnieces pienākums ir noorganizēt, lai visas šīs lietas būtu izdarītas. Autores gadījumā, nevajag sevi pataisīt par kalponi, tad arī būs vieglāk dzīvot un tas nāks par labu arī mentālaj veselībai.

57days

Mazāk domāsim, ko par mums domā kaimiņiene, kolēģe un meitenes no Cosmo - labāk gulēsim.

Izklausās šaubīgi. Ja kolēģes, kaimiņienes un Cosmo meitenes par mani pārstās domāt, tad gan nevarēšu normāli gulēt, esmu pieradis pie daiļā dzimuma uzmanības, kura neesamība izraisīs manas veselības pasliktināšanos.

Un būs mazāk pamata kašķu diskusijām.

Cosmo kašķi būs vienmēr un par visu, nav pat svarīgi par ko, kaut vai par maisu ar sūdiem.

ar lielāko prieku eju un daru lauku darbus. Protams, ka ir dienas, kad gribas visu dienu zvilnēt dīvānā, bet pārsvarā es ar lielu entuziasmu daru "vīriešu" darbus. Es gatavot vispār īsti neprotu, māju tīrīt arī nepatīk. Bērnus negribu un neesmu kritusi uz to, lai baigi pucētos stundâm ilgi.

Tweek Tu izklausies pēc ideālas sapņu meitenes, kādam laikam ir ļoti paveicies, dabūt tādu dūdiņu.

Odria, bet ja mājās dzīvojoties tiek adītas zeķītes vai gleznotas bildītes, tad būtu loģiskāk pozicionēties kā rokdarbniekam vai māksliniekam, jo mājsaimniece - saimnieko pa māju. Vai nu apsaimnieko putekļus vai izsaimnieko ledusskapi, tas vairs nav svarīgi, ja vien tā nav reāli plaša saimniecība, kur caurām dienām ir ko darīt - lopus kopt, vaktēt laistīšanas sistēmas vai 3 bērniem mācīt lasīt un skaitīt.