Esmu drusku apmulsusi... Biju pirms kāda laika taisījusi diskusiju par atpūtu no mācībām. Taču arvien vairāk sāku domāt - man būs lemts ja ne visu mūžu, tad krietnu laiku pavadīt nosacītā rehabilitācijā. Īsāk sakot, vienīgi varu būt mājsaimniece.
Tam ir pamatojums (un nevajag lūdzu noriet) - veselības problēmas, kas rada problēmas strādāt. Tās nav tikai kaprīzes, vienkārši es nespēju iet uz darbu noteiktos rāmjos. Ir dienas, kad nevaru no sirdsklauvēm no gultas izkāpt, ir dienas, kad darbojos labi (bet tas ir reti).
Kā nonācu pie lēmuma "Jābūt mājsaimniecei" nenāca viegli. Tas izkristalizējās gadu garumā ar nespēju samierināties kāda man veselība. Nekad nebiju iedomājusies, ka nāksies dzīvot mājas režīmā, jo nosacīti jau biju sen "izplānojusi" savu nākotni. Pavisam citādāku
Ar tēmu saistībā vēlos uzdot jums konkrētus jautājumus apspriešanai:
1. Kādēļ iegājies ir tāds aplams priekšstats "ā, šī jau mājsaimniece - sēž tik mājās, NEKO NEDARA". Cik pašlaik darbojos šajā "profesijā", man diena ir aizpildīta no paša rīta līdz vakaram.
2. Vai piekrītat, ka sievietes dalās karjeristēs un mājsaimniecēs? Neskaitot gadījumus, ka cenšas apvienot abus. Kaut kripatiņu vienam aspektam jau vairāk sanāk ieguldīt..
3. Vai atbalstat seno modeli, ka sieva uztur perfektu māju, rūpējas par vīru, pati labi izskatās, bet vīrs tiek gaidīts ar vakariņām mājās un finansiālā puse ir vīrieša darbs.
4. Kas ir biežākie iemesli, kādēļ sieviete izvēls būt mājsaimniece?
Būtu interesanti paklausīties viedokļus;-)
68
