Es ieteiktu kārtīgi apdomāt, vai tiešām Tev to bērnu vajag. Ja jā, tad rēķināties, ka var nākties viņu audzināt vienai pašai, jo vīrs var saprast, ka negrib ne Tevi, ne bērnu. Ja bērns ir vienīgais un galvenais mērķis dzīvē, tad jau protams - uz priekšu, dari to. Bet, cerams, ka pārāk neskumsi, ja gadīsies, ka paliksi bez vīrieša un attiecībām, bet ar bērnu.
Es jau gan bērnam piekristu tikai tad, ja būtu simtprocentīgi pārliecināta, ka vīrs to grib no visas sirds un nekad nepametīs ne mani, ne bērnu. Bet te jau tagad redzams, ka vīrietis nav īsti drošs ko viņš īsti grib. Neizskatās, ka kaut kas labs tur būtu sagaidāms. Jebkurā gadījumā, vajadzētu jau nu gan izrunāt šo jautājumu. Saki, ka, varbūt tomēr to domu par bērnu vajadzētu atlikt un skaties, kā šis reaģē - ja izskatās atvieglots, tad viss skaidrs, ja iebilst, tad varbūt ka tiešām grib to bērnu. Nu tad vaina ir kaut kur citur, bet tik un tā, ja tevi vairs negrib, šaubos, vai ilgi vēl būsiet kopā.